Apaļais galds: muzeju nākotne un izaicinājumi

Gundegas Dreiblates rakstā analizēti Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības biedru viedokļi, kas izteikti ICOM darba grupas un pastāvīgās komitejas - Muzeju definīcija. Perspektīvas un potenciāls - iniciētajā Apaļā galda diskusijā. Šie viedokļi galvenokārt fokusēti uz Latvijai, Latvijas cilvēkiem, kā arī Latvijas muzejiem nozīmīgajiem jautājumiem.

Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrība (BMVB) 2018. gada pavasarī atsaucās Starptautiskās Muzeju padomes (ICOM) aicinājumam iesaistīties diskusijā par muzeju nozares nākotni. Diskusijas nepieciešamību pamato izmaiņas, kas notikušas muzeju nozarē, kā arī sabiedrībā kopumā. ICOM Starptautiskajai Muzeoloģijas komitejai (ICOFOM) joprojām turpinot spriestpar izmaiņām Muzeju definīcijā, ICOM paspārnē iniciatīvu ir uzņēmusies darba grupa, nu jau pastāvīgā komiteja,  Muzeju definīcija. Perspektīvas un potenciāls | Museum Definition Prospects and Potentials (MDPP). Šīs darba grupas aktīvisti izveidojuši t.s. Apaļā galda konceptu, kur dažādu valstu muzeju profesionāļu atbildes uz trim2 jautājumiem varētu atklāt nepilnības pašreizējās Muzeju definīcijas formulējumā un norādīt virzienu, kādas tieši izmaiņas būtu nepieciešamas. 2018. gadā Apaļā galda diskusijā piedalījās un savas atbildes sniedza desmit Baltijas Muzeoooģijas veicināšanas biedrības biedri. Lūk, jautājumi, uz kuriem MDPP gaidīja atbildes: 

  1. Kāds, jūsuprāt, ir vissvarīgākais ieguldījums, ko muzeji var dot sabiedrībai nākamajos desmit gados?
  2. Kādas, jūsuprāt, ir visizteiktākās tendences un visnopietnākie izaicinājumi, ar kuriem būs jāsastopas jūsu valstij nākamajos desmit gados?
  3. Kādas, jūsuprāt, ir visizteiktākās tendences un visnopietnākie izaicinājumi, ar kuriem būs jāsastopas jūsu valsts muzejiem nākamajos desmit gados?

MDPP ir paredzējuši visu valstu, tai skaitā Latvijas, viedokli atspoguļot ICOM mājas lapā www.icom.museum. Kamēr ICOM kopsavilkumu vēl gaidām, esmu apkopojusi desmit BMVB biedru sniegtās atbildes. 

Muzeju devums sabiedrībai nākamajos desmit gados

Kā visnozīmīgākais muzeju ieguldījums tuvākajā nākotnē ir novērtēta to spēja sniegt stabilitātes sajūtu mainīgajā pasaulē atsevišķiem indivīdiem un sabiedrībai kopumā. Tā vai citādi par stabilajām, nepārejošajām vērtībām ir iestājušies septiņi no desmit atbildētājiem. Tiek runāts par „pamatvērtībām”, par „tradīcijām kā vērtību”, par „muzejiem kā enkuriem nozīmīgu vērtību saglabāšanā”. Šai pašai grupai esmu pieskaitījusi arī tos atbildētājus, kas pauduši bažas par realitātes apziņas zaudēšanu virtuālajā laikmetā. Muzeju loma ir atgādināt, ka „blakus virtuālajai un audiovizuālajai īstenībai pastāv materiālajā kultūrā balstīta īstenība”.

Gandrīz tikpat no respondentiem ir akcentējuši muzeju nozīmi sabiedrības izglītošanā un izziņas veicināšanā. Atbildēs ir pieminēts muzeju sniegtais atbalsts izglītības iestādēm, muzeji māca „saglabājot pieredzi par ilgajām un bieži pat nepārejošām sekām, ko izraisa graujošas darbības”, „kliedē ilūzijas par populisma dzīvotspēju” un sniedz apjausmu, „ka pasaule nesākas un nebeidzas ar mani”. Muzeji tiek vērtēti kā telpa vai kā platforma „nozīmīgām sarunām”, kā vieta, kur indivīds „tiek iesaistīts pārdomu procesā”, kur tiek stiprināta pārliecība, ka „sabiedrībai aktīvi iesaistoties, ir iespējams panākt pozitīvas pārmaiņas”.

Kā trešais nozīmīgais ieguldījums ir novērtēta muzeju loma sociālu problēmu atklāšanā un risināšanā. Atbildētāji ir akcentējuši muzeju pienākumu būt „par drošu patvērumu neizsargātām sociālajām grupām”, iestāties par pieejamību un solidaritāti vispārējas konkurences apstākļos. 

Izteiktākās tendences un nopietnākie izaicinājumi Latvijas valstij nākamajos desmit gados 

No saņemtajām atbildēm esmu identificējusi trīs faktorus, kas varētu būt visnopietnākie pārbaudījumi Latvijas valstij tuvākajos desmit gados.

Vissatraucošākais faktors – demogrāfiskā lejupslīde un ar to cieši saistītā reģionālā nevienlīdzība un sociālā noslāņošanās. Šo tendenci savās atbildēs ir norādījuši visi respondenti. Tiek minēta sabiedrības novecošanās, skolēnu un jauno speciālistu skaita samazināšanās, kvalificēta darbaspēka un jo īpaši līderu trūkums dažādās tautsaimniecības nozarēs un politikā. Ar bažām atbildētāji vēro jau šobrīd aktuālās centralizācijas tendences, kas „neveicina kultūras iestāžu attīstību un kultūras pieejamību reģionos”. Ir pamats runāt par „reģionālo nevienlīdzību”, kas nosaka ražošanas uzņēmumu, sociālo, izglītības un kultūras iestāžu koncentrēšanos tikai attīstības centros – lielajās pilsētās. 

Kā otrs svarīgākais valsts izaicinājums tiek minēta nacionālo vērtību saglabāšana.

Valstij būs nopietni jāiestājas par latviešu valodas stiprināšanu un lietojuma saglabāšanu visās dzīves sfērās. Vairākās atbildēs minēts, ka nākotnē būs mēģinājumi devalvēt nacionālās vērtības. Iespējams, ka būs nopietni jāiestājas ne vien par nacionālajām, bet arī par visas Eiropas vērtībām un paradumiem.

Trešais faktors – valstiskās drošības un politiskās stabilitātes saglabāšana. Šis faktors ir raksturīgs jebkurai valstij un, manuprāt, nav specifisks tieši 21. gadsimta Latvijai. Rūpes sagādās valstiskās drošības stiprināšana, jo īpaši „informatīvā kara apstākļos”, grūti risināms jautājums būs dabas resursu saprātīga un sabalansēta apsaimniekošana. Politiķiem un ekonomikas vadītājiem būs jāsaskaras ar sabiedrības neticību pozitīvu pārmaiņu iespējamībai, cilvēki būs jāpārliecina un jāmotivē iesaistīties. Valstij būs vēl intensīvāk jāiesaistās sakaru stiprināšanā ar valstspiederīgajiem ārpus Latvijas. 

Nākamās desmitgades izaicinājumi Latvijas muzejiem

Latvijas respondenti kā galveno izaicinājumu min muzeju spēju atrast racionālu muzeju darbības modeli, kas būtu vienlaikus ekonomisks, bet arī atbilstošs visu muzeja funkciju īstenošanai labā profesionālā līmenī. Būs mēģinājumi piemērot muzejiem jaunu juridisko statusu, kas varētu pavērt veiksmīgākas iespējas attīstībai un saimnieciskajai darbībai. Muzejiem, iespējams, būs jāspecializējas atsevišķu funkciju veikšanā – krājuma komplektēšanā, saglabāšanā vai restaurācijā. Turpināsies vienotu muzeju krātuvju, restaurācijas darbnīcu, informācijas tīklu u.c. veidošana. Muzejiem būs jāpanāk izrāviens vai pat paradigmas maiņa krājuma informācijas ievadē Nacionālā Muzeju krājuma kopkatalogā. Vienlaikus varētu notikt muzeju krājumu atkārtota izvērtēšana, kam sekotu krājuma priekšmetu atsavināšana un izņemšana no krājuma. Lai nodrošinātu ilglaicīgu attīstību, muzeju speciālistiem būs „jāiemācās izvēlēties ne tikai modernākos, bet arī noturīgākos tehniskos līdzekļus un paņēmienus”. 

Būtiska tendence, no kuras būtu pēc iespējas jāizvairās - muzeju noslāņošanās. Pazīmes šai parādībai jau ir iezīmējušās pēdējos gados līdz ar vairāku muzeju lielo rekonstrukcijas projektu pabeigšanu. Ir pierādījies, ka rekonstruētie muzeji daudz veiksmīgāk spēj piesaistīt apmeklētājus, profesionālus darbiniekus un finanšu resursus tālākai izaugsmei. Kā bažīgi konstatē kāds respondents: „Muzeji ar atjaunotu infrastruktūru būs ārpus konkurences ar pārējiem [muzejiem]”. Muzeji brūkošās ēkās pamazām var atpalikt visos muzeja darbības rādītājos un zaudēt jebkādu sabiedrības interesi par tiem. Tai pašā laikā jāizvairās no muzeju jēgas noplicināšanas tendences, producējot „milzīgus dārgus "kultūras šķūņus", kas piebāzti ar tehnoloģijām”.

Vairāki respondenti norāda arī uz jaunām tendencēm nākotnes muzeju saturā. Lielāka uzmanība tiks pievērsta gan mazākumtautību, gan citu minoritāru grupu kultūras mantojuma apzināšanai, komplektēšanai un pētīšanai. Tiks veidotas ne vien šai tematikai veltītas izstādes, bet arī pamatekspozīcijas. Tāpat muzeji pamazām sāks veidot speciālas izstādes un izglītojošas programmas latviešu diasporai dzīves ārpus Latvijas. Atvēršanas svētkus droši vien piedzīvos Laikmetīgās mākslas muzejs.

Lai, nomainoties paaudzēm, interesi par sevi saglabātu memoriālie jeb personību muzeji, būs jāpieliek lielas pūles, skaidrojot katras personības lomu, mēģinot atrast šķautnes, kas var uzrunāt nākotnes jauniešus un muzeja potenciālos apmeklētājus. Ļoti iespējams, ka, sabiedrībai novecojot, būs vairāk jākoncentrējas uz senioru auditoriju, izpētot viņu gaumi, vajadzības, fiziskās un psiholoģiskās īpatnības. 

Trešais lielais izaicinājums ir muzeju spēju apliecināšana vispārējas konkurences apstākļos. Nacionālajiem un valsts muzejiem būs jāpierāda savas līderpozīcijas kultūras pakalpojumu sniegšanā. Lokāla mēroga muzejiem būs jāapliecina, ka to darbība atbilst pašvaldības un visvairāk - vietējās kopienas vajadzībām un interesēm. To pierādīs sabiedrības iesaistīšanās vai neiesaistīšanās muzeja rīkotajās aktivitātēs. Privāto un autonomo muzeju izaicinājums būs to spējas īstenot nestandarta risinājumus muzeja komunikācijā. Atsevišķi respondenti pieļauj arī pesimistisku nākotnes scenāriju, kad, trūkstot finansējumam, līderiem un idejām, ir iespējama muzeju stagnācija nākamo desmit gadu periodā. 

Rezumējot iesūtītās atbildes, manuprāt, varam secināt, ka apstākļos, kad nomainīsies muzeju pārvaldes formas, komunicēšanas veidi un principi, muzejam kā institūcijai būtu jākoncentrējas, lai nodrošinātu visu muzejisko funkciju pilnvērtīgu un līdzsvarotu īstenošanu. 

Apzinoties globalizācijas laikmetam raksturīgo steigu, mantisko un nemantisko vērtību īslaicību, zināšanu un tradīciju nenoturību, BMVB biedri nākotnē saredz muzejus un tiem radniecīgās institūcijas kā nozīmīgus  mantojuma glabātājus un zināšanu sniedzējus, kas dod savu pienesumu polemikas un jaunrades veicināšanā. kā arī izklaides, emocionālā baudījuma un sociālā atbalsta sniegšanā. Taču būtiski ir ikdienas rosībā atkal un atkal atgriezties pie jautājuma par muzeja misiju un pamatvērtībām - ar ko muzejs atšķiras no citām atmiņas un mantojuma institūcijām, no izglītības, sociālās palīdzības institūcijām vai izklaides un uzņēmējdarbības organizācijām?

Ar interesi gaidu Apaļā galda atziņas no citu valstu kolēģiem, lai noskaidrotu, vai mūsu pamanītie muzeju izaicinājumi un attīstības tendences būs šķituši nozīmīgi arī citiem. 

_____________________________

1 Skat. saiti: http://network.icom.museum/icofom/meetings/previous-conferences/defining... Situācija izsmeļoši aprakstīta ICOM ICOFOM prezidenta Fransuā Meresa rakstā „Muzeja definīcijas mērķi un apspriežamie jautājumi”, kas latviešu valodā publicēts gan Baltijas Muzeoloģijas skolas, gan Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības mājaslapā.

Ceturto jautājumu, kas attiecas uz ICOM darbības principiem un metodēm, šajā pārskatā neanalizēju, jo tas skar vienīgi ICOM organizāciju.

 

Pievienot komentāru

CAPTCHA
Pārbaudam, vai mājas lapu apmeklē dzīva būtne
Target Image