Reprezentācijas jautājums

Anita Jirgensone vēstulē no Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas raksta gan par trešajā mācību dienā aktualizēto reprezentācijas muzejā problemātiku, gan arī par Pērnavas muzeju apmeklējumu - turklāt ziņai pievienoti arī daži jauki attēli.

Lektores Diānas Valtersas 11. jūnija rīta lekcija bija veltīta reprezentācijas muzejā tēmai. Saskaņā ar vienu no Oksfordas vārdnīcā rodamajām definīcijām, reprezentācija ir "kāda vai kaut kā aprakstīšana vai portretēšana noteiktā veidā".

Padziļināti apspriežot dažādus prezentācijas muzejā aspektus, atklājas vesela rinda apstākļu, kas neļauj muzejam reprezentēt kādu vai kaut ko objektīvi un bez stereotipiem, jo cilvēki ir subjektīvi attiecībā pret kādu vai kaut ko un katram no mums ir jau izveidojušies stereotipi, pat ja tas ne vienmēr tiek atzīts. Tas savukārt var izraisīt nopietnas pretrunas dažādu sabiedrības grupu un pat valstu starpā, kā tas ir, piemēram, gadījumā ar Partenona skulptūrām Britu muzejā. Jebkuram lēmumam, izšķiroties par reprezentācijas veidu, būs politisks raksturs. Lai izvairītos no tendencioza interpretējuma, ir izmantojama pretnostatījuma metode – proti, reprezentācijā var ietvert divus atšķirīgus, reizēm pat pretrunīgus viedokļus. Tas piešķir raksturojamai tēmai plašāku jēgu.

Muzejiem jābūt ļoti uzmanīgiem, izvēloties reprezentācijas veidu, kaut vai tālab vien, ka neviens muzejs nevar izvairīties no reprezentācijas – tā ir muzeja būtība.

Muzejiem ļoti svarīgs ir mūsdienu vēstures reprezentācijas jautājums. Muzeji bieži nav aktīvi mūsdienu vēstures dokumentētāji: tas tiek pamatots gan ar resursu trūkumu, gan arī krātuvju pārblīvētību. Šāda situācija liek izvēlēties turpmāko rīcību - vai nu, tā teikt, dokumentēt dokumentāli (audio, video, foto fiksācija); vai arī veikt aktīvu krājuma attīrīšanas politiku, atbrīvojoties no muzeja misijai un jēgai patiešām neatbilstošiem priekšmetiem. 

Lūk, pie kādiem secinājumiem var novest šķietami vienkāršs – muzeja reprezentācijas jautājums. Rosinoša tēma pārdomām un diskusijai.

Pēcpusdienā Baltijas Muzeoloģijas skolas studentu un lektoru ceļš veda uz Pērnavu, lai apmeklētu divus muzejus – Pērnavas muzeju un Karla Roberta Jākobsona muzeju Kurgjas ciemā.

Pērnavas muzejs | Pärnu Museum piedzīvojis atjaunotni, pateicoties Eiropas fondu finansējumam – tas atrodas renovētā ēkā, kas celta 19. gs. un kādu laiku kalpojusi kā noliktava, bet tagad pārbūvēta atbilstoši muzeja prasībām, palielinot arī telpu platību. Tas ir moderns, bagāts un daudzšķautnains muzejs.

Karla Roberta Jākobsona muzejā Kurgjas ciemā | Karl Robert Jakobsoni Talumuuseum mūs sagaidīja īsta lauku gaisotne., kāda valdīja 19. gs. otrās puses progresīvā lauku saimniecībā. Kurgjas lauku saimniecību 1874. gadā īpašumā ieguva ievērojams igauņu Atmodas darbinieks Karls Roberts Jākobsons, kurš to projektēja un veidoja kā paraugsaimniecību, kas kalpotu arī kā mācību vieta lauksaimniekiem.

Kurgjas lauku saimniecībā joprojām audzē Igaunijai raksturīgās lopu šķirnes. Govis, zirgi un citi mājdzīvnieki ir organisks muzeja elements.

Iepriekš piesakoties, muzejā var ne vien nobaudīt tradicionālo igauņu virtuvi un vērot ēdienu tapšanu (attēlā redzams, kā tiek gatavots siers), bet arī izmēģināt roku dažādos lauku darbos.

Kurgjas lauku saimniecības muzeja veikalā atrodamas arī īstu igauņu lāču figūriņas ...

... un smalki cimdu pāri.

Tags: