Riskanti un tomēr veiksmīgi! Aizvadīta 17. Baltijas Muzeoloģijas vasaras skola

No 2020. gada 2. augusta līdz 8. augustam Igaunijā notika starptautiskā ilgtermiņa sadarbības projekta muzeju profesionāļu tālākizglītībai mācību sesija – 17. Baltijas Muzeoloģijas vasaras skola, kas kopš 2004. gada ik gadu tiek rīkota vienā no Baltijas valstīm. Kaut arī šogad skolas organizēšanu apdraudēja Covid-19 pandēmijas radītie ierobežojumi, tomēr mācību norise apliecināja, ka vasaras skola ir lielisks veids, kā gūt jaunas zināšanas un iemaņas komplektā ar aizraujošām pieredzēm. 

Attēlā: Atjaunotā Narvas pils, raugoties no muzeja restorāna "Rondeel" pagalma.

 

PAR ŠODIENAS DROŠĪBU UN PAGĀTNES BRUŅINIEKIEM

Šī gada Baltijas Muzeoloģijas skolas (BMS) tēma bija “Risku pārvaldība un gatavība krīzes situācijām muzejos”, un tā notika nupat rekonstruētajā un atjaunotajā Narvas muzejā. Skolas dalībniekiem bija iespēja iepazīties ar jauno pils vēstures ekspozīciju. Tā iekārtota mūsdienu apmeklētājiem pievilcīgā veidā, izzinoši, iesaistoši un asprātīgi reflektējot par viduslaiku bruņinieku varonību, Narvas novietojumu Livonijas ģeopolitiskajā kontekstā, un par dažādo varu klātbūtni Narvas pilī un cietoksnī dažādos vēstures periodos.

Attēlā: Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas dalībnieki gredzenu mešanas spēlītē iegūst datus par Livonijas piļu ekonomisko kapacitāti
Attēlā: Narvas pils interjerā ievietotais Zelta bruņinieks sasaista vēsturisko simboliku ar mūsdienu cilvēkiem daudz labāk zināmajiem komiksos un filmās tik bieži sastaptajiem supervaroņiem

 

BALTIJAS MUZEJU DROŠĪBAS SISTĒMAS IDEĀLI UN KRĪŽU PĀRVARĒŠANAS PIEREDZE

Attēlā: Zane Lūse stāsta par Latvijas muzeju gūtajām mācībām, sekojošajām iniciatīvām un  pārmaiņām pēc Rīgas pils ugunsgrēka 2013. gada  jūnijā

3. augustā skolas programmā notika mazā BMS konference “Sharing experiences”, šoreiz daloties pieredzē par normatīvo bāzi, kultūrpolitisko ietvaru, kā arī konkrētiem piemēriem, kas raksturo gatavību krīzēm un reālu krīzes situāciju pieredzi katrā no Baltijas valstīm. Latviju pārstāvēja trīs ziņotājas. Latvijas Muzeju biedrības valdes locekle Elīna Vikmane Zoom formātā pastāstīja par biedrības organizēto kampaņu #TiekamiesTagad, atbalstot Latvijas muzeju atvēršanu pēc Covid-19 globālās pandēmijas izraisītās ārkārtējās situācijas beigām. Latvijas Muzeju padomes priekšsēdētāja vietniece Una Sedleniece iepazīstināja ar galvenajiem kultūrpolitikas instrumentiem, kas izveidoti krīzes situāciju pārvaldībai muzejos un muzeju gatavības stiprināšanai. Savukārt Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Ārzemju mākslas departamenta krājuma darba vadītāja Zane Lūse dalījās pieredzē par to, kā muzeju darbinieki piedzīvoja un ko mācījās pēc 2013. gadā piedzīvotā Rīgas pils ugunsgrēka, kā arī iepazīstināja ar jauno Muzeju krātuvi Rīgā, Pulka ielā.

Attēlā: Vaiva Lankeliene ievada  vasaras skolas dalībniekus Lietuvas Republikas likumu un citu normatīvo aktu kārtulu līkločos - kā Lietuvas muzejiem jāsagatavojas krīzes situācijām, kā jārīkojas, ja krīze vai apdraudējums iestājas

Attēlā: Janika Turu savā pārskatā pievērsās risku pārvaldībai un iespējamo krīžu gadījumiem izveidotajiem informācijas apmaiņas un koordinācijas mehānismiem, kas attiecas uz Igaunijas muzeju jomu

Vaiva Lankeliene | Vaiva Lankelienė, Lietuvas Kultūras ministrijas Atmiņas institūciju politikas grupas vadītāja, un Igaunijas Nacionālā mantojuma pārvaldes pārstāves Linda Lainvo | Linda Lainvoo un Janika Turu | Janika Turu iezīmēja Lietuvas un Igaunijas normatīvo  ietvaru un politikas muzeju krājumu un kultūras mantojuma aizsardzībai un rīcībai krīzes situācijās. Lietuvā normatīvajos aktos iestrādātas detalizētas regulas, kā muzejiem noteikt prioritātes, plānot rīcības un sagatavoties dažāda veida krīzes situācijām. Savukārt Igaunijas mantojuma jomas stiprā puse ir mantojuma institūciju koordinēta sadarbība ar glābšanas dienestiem, aizsardzības un drošības institūcijām, kā arī praktisku apmācību uzsākšana mantojuma jomas, tai skaitā arī muzeju, vadītājiem un speciālistiem. Latvijā pastāv salīdzinoši saprotams, skaidrs un ikdienā pielietojams regulējums Nacionālā muzeju krājuma aizsardzībai, kā arī aprobēta ikdienas kontroles sistēma, kas aptver profesionālos (akreditētos) muzejus (akreditācija; Nacionālā muzeju krājuma ārkārtas pārbaudes). Secinājums: mēs iegūtu sistēmu, kas būtu tuva ideālam, ja spētu šīs trīs Baltijas valstu pieejas apvienot  un radoši sintezēt.

Attēlā: Anna Āresilda prezentācijā analizēja arī negaidītus un pirmajā mirklī šķietami smieklīgus riskus, kas vēlāk izrādījās visai nopietni, piemēram - kā krājuma glabātājai izkļūt no nejauši aizslēgtas muzeja krātuves? Ko darīt, lai nepieļautu šādas situācijas?

Attēlā: Tomas Eitutis stāsta par ideju apvienot Ugunsdzēsības muzeju un treniņu centru, kas būtu domāts arī muzeju, arhīvu, bibliotēku un kultūras mantojuma jomas speciālistu apmācībai 

Anna Āresilda | Ann Aaresild, Igaunijas Vēstures muzeja krājuma darba vadītāja, stāstīja par plūdu radītajiem priekšmetu bojājumiem mūzikas instrumentu glabātuvē, uzsverot, cik svarīgi ir darboties pēc iepriekš sagatavota un mācībās pārbaudīta plāna, lai katrs muzeja speciālists zinātu, kas jādara tieši viņam. Šauļu muzeja “Aušra” speciālists Toms Eitutis | Tomas Eitutis iepazīstināja ar Lietuvas Ugunsdzēsības muzeja un ārkārtējo situāciju mācību centra koncepciju, ko iecerēts realizēt latviešu-lietuviešu arhitekta Kārļa Riekstiņa projektētajā Šauļu vecā depo ēkā.  Šī koncepcija rada dalībniekos atsaucību, jo muzeju, arhīvu, bibliotēku darbinieku apmācības centrs Baltijā ir ļoti nepieciešams. Tāds jau darbojas Polijā un ir pierādījis savu lietderību, padziļināti apmācot kultūras mantojuma glabātājus novērtēt iespējamos riskus un plānot to samazināšanu, kā arī organizējot mācības rīcībai krīzes situācijās.

Attēlā: Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas mazās konferences dalībnieki. Šogad Covid-19 pandēmijas dēļ nebija iespējams pieaicināt tik daudz klausītāju no malas, kā citkārt, jo arī konferences dalībnieku skaits bija ierobežots. Taču skolas rīkotāji organizēja  konferences ierakstu, un tā drīz būs skatāma video formātā

 

VAI PAZĪSTAM SAVUS GLĀBĒJUS?

Attēlā: Linda Lainvo un Ņikita Groznovs iezīmē simulācijas - ugunsgrēka muzejā - vēsturi, kontekstu un iesaistītās puses

Konferences dienas noslēgumā BMS dalībnieki piedalījās pirmajā krīzes situācijas scenārija plānošanā – ugunsgrēka simulācijas nodarbībā. Nodarbību vadīja Igaunijas Iekšlietu ministrijas Drošības akadēmijas koledžas padomnieks Ņikita Groznovs | Nikita Groznov, iepazīstinot ar glābšanas dienestu prioritātēm, taktiku un domu gaitu, novēršot krīzes situāciju muzejā vai citā kultūras mantojuma objektā. Pēc trīs dažādu scenāriju izpētes, analīzes un labāko risinājumu intensīvas meklēšanas skolas dalībnieki nonāca pie secinājuma, ka glābējiem un muzeju darbiniekiem prioritātes krīzes situācijā var ievērojami atšķirties – kā profesionālu, tā personīgu iemeslu dēļ. Gatavojoties krīzes situācijām, ir vēlams mēģināt saprast vienam otru – vislabāk tas būtu sasniedzams, savlaicīgi iepazīstoties un uzturot kontaktus ar glābšanas dienestu vadītājiem un darbiniekiem, kuri krīzes situācijā strādās konkrētajā objektā.

Attēlā: Baltijas Muzeoloģijas skolas dalībnieki meklē iespējamos risinājumus, kā novērst vai vismaz mazināt  ugunsnelaimes radīto postu kāda Igaunijas reģiona vēstures muzejā

 

INDUSTRIĀLĀ MANTOJUMA PĒDAS NARVĀ

Attēlā: Narvas muzeja direktors Ivo Posti BMS dalībniekiem stāsta par vēstures ilūziju konstruēšanu, dekonstruēšanu un rekonstruēšanu pie izstādes "Vecā. Jaunā. Narva. 1684/1984/2014" centrālā eksponāta - kāda Narvas vēstures entuziasta piecpadsmit gadu garumā veidotā senās Narvas modeļa

Skolas mācību ekskursiju programmā 3. augustā Narvas muzeja direktora Ivo Posti vadībā notika ielūkošanās Narvas muzeja veidotajā izstādē – pilotprojektā “Vecā. Jaunā. Narva. 1684/1984/2034“, kas iekārtota darbību izbeigušās Narvas mēbeļu fabrikas sanāksmju un pasākumu zālē. Izstādes telpa vēl saglabājusi autentisku 20.gs. 70.-80. gadu iekārtojumu un atmosfēru.

Attēlā: Narvas mēbeļu fabrikas produkcijas paraugi fabrikas sapulču un pasākumu zāles stūrī atgādināja arī par Narvas mēbeļu fabrikas firmas veikalā kādreiz eksponētajiem istabu iekārtojumiem

Narvas muzeja nākotnes plānos ir Narvas pilsētas vēstures ekspozīcijas izvietošana Narvas mēbeļu fabrikas administrācijas ēkā, bet pagaidām, lai nokļūtu līdz izstādes vietai, pa vienmuļiem gaiteņiem un pašaurām kāpnēm jāmēro diezgan garš ceļš garām daudzām nelielu uzņēmumu biroju un biedrību, kas šobrīd apdzīvo fabrikas ēku, telpu durvīm. Izstāde vēsta par Narvas labklājības gadiem – gan kā tirdzniecības pilsētai zviedru laikos, gan arī kā nozīmīgam rūpniecības centram Krievijas impērijas laikā un padomju gados. Bet Ivo Posti artikulētais izstādes mērķis ir ne tik daudz gremdēties nostalģiskās atmiņās vai arvien no jauna konstruētās ilūzijās par diženo un rosmīgo pagātni, bet gan mudināt Narvas iedzīvotājus iztēloties, paredzēt un iezīmēt Narvas pilsētas attīstības un nākotnes aprises. 

Attēlā: Krēnholmas tekstilfabrikas pamestie korpusi

Attēlā: Šajā Krēnholmas tekstilfabrikas korpusā jau ir veikti ēku konservācijas darbi, ar domu, ka nākotnē te varētu izvietot audumu ražošanai veltītu ekspozīciju

Tad seko ekskursija uz iespaidīgo, bet šobrīd tikai laikus pieteiktām ekskursantu grupām pieejamo Krēnholmas tekstila manufaktūras teritoriju, kas pārsteidz ar savu mērogu, daudzajiem milzu fabriku korpusiem, ainavām, kas paveras gan uz klinšaino Narvas upes gultni, gan uz Krievijas pusē vīdošajām kādreizējās buraudekla fabrikas ēkām. 19. gs. vidū, kad Krēnholma tika dibināta, tā bijusi lielākā tekstilrūpnīca Eiropā. Pārsteidz arī kontrasts starp Ivo Posti daudzšķautņaino vēstījumu par tekstilindustrijas attīstību, strādnieku dzīves apstākļiem, manufaktūras dzīves ikdienas plūsmām un krīzēm, par sadzīvi un sadzīvošanu tieši uz divu valstu robežas, par darba apstākļiem, iekārtojumu un noteikumiem  un šobrīd redzamo industrijas milža pamesto ķermeni, ko neatlaidīgi apgūst daba. Tagad teritorija ir investoru rīcībā un gaida izdevīgu brīdi, lai attīstītos kā izklaides un azartspēļu centrs, taču kādā korpusā jau uzsākti renovācijas darbi tekstilrūpniecības vēsturei veltītas ekspozīcijas telpas izveidei, kas gan nupat ir apstājušies Covid-19 pandēmijas dēļ.

 

KAS MŪS APDRAUD UN KĀ RĪKOTIES KRĪZES SITUĀCIJĀ?

Attēlā: Rebeka Kenedija bija lieliska un profesionāla arī ZOOM tiešraidē 02:00 naktī pēc Vašingtonas laika

4. un 5. augustā videokonferences formātā (ņemot vērā celošanas ierobežojumus Covid-19 globālās krīzes apstākļos) notika amerikāņu kultūras mantojuma speciālistes Rebekas Kenedijas | Rebecca Kennedy lekcijas un grupu nodarbības, kuru norisi klātienē atbalstīja Igaunijas Nacionālās mantojuma pārvaldes Muzeju un mākslas mantojuma nozares vadītāja Linda Lainvo. Koncentrētā veidā BMS dalībnieki tika iepazīstināti ar risku un apdraudējumu veidiem, identificēšanas metodēm un galvenajiem informācijas avotiem to analīzei, kā arī ar muzeju stratēģijām un plāniem dažādo risku un apdraudējumu mazināšanai un pārvaldībai – muzeju gatavībai krīzes iestāšanās gadījumā, muzeju gatavībai krīzes plānveidīgi un organizēti pārvarēt, kā arī izmantot krīzes pārvarēšanas laikā gūtās mācības labākai nākamo krīžu vadībai muzejos.

Attēlā: Top vairāki krīzes situācijas rīcības plāni vienlaikus

Praktiskajās nodarbībās BMS dalībnieki mācījās izstrādāt krīzes situācijas rīcības plānus muzejiem, kā arī izveidot savus krīžu scenārijus un plānot krīzes seku novēršanas darbus. Risku un apdraudējuma analīzē ir jāiesaista visplašākais partneru loks. Lai pienācīgi sagatavotos krīzēm, izšķiroša ir visu muzeja darbinieku regulāra instruktāža, apmācība un iesaiste informācijas apritē.

 

LIKUMPĀRKĀPĒJU MANTOJUMA PĀRRADĪŠANA LĪMALĀ

Attēlā: Multifunkcionālais tūrisma komplekss "Tulivee"

Vakarā bija iespēja doties izbraukumā uz Līmalas ciemu, kur tūrisma kompleksā “Tulivee”  pie Purses upes ietekas jūrā apskatījām privātu ekspozīciju par spirta kontrabandu. Vietējā vēstures skolotāja iepazīstināja ar šīs tēmas nozīmīgumu piekrastes zvejniekciemu ikdienā un valsts ekonomikā starpkaru periodā, izrādot spirta kontrabandas oriģinālās kannas un to transportēšanas veidus, papildinot stāstījumu ar filmu kadriem.

Attēlā: Kanna - "torpēda" - veids, kā pārvadāt  paslēptus zem laivas vismaz 100 litrus spirta vai degvīna. Foto un komentārs: Lolita Tomsone

Noskaidrojām, ka eksponētā priekšmetu kolekcija pieder šī tūrisma kompleksa īpašniekiem, kuri to mantojuši no saviem priekštečiem, un vietējie iedzīvotāji to turpina papildināt. Ikdienā šī ekspozīcija tiek saukta par muzeju, kaut gan kolekcija te vairāk kalpo kā kairinoša ēsma, lai pievērstu ceļotāju, atpūtnieku, kā arī dažādu pasākumu un semināru rīkotāju uzmanību. Tomēr šādu vietu popularitāte liecina, ka tūristiem interesē vienkārši uztverami un atraktīvām tēmām veltīti apskates objekti ar dizainiski augstvērtīgu un ērtu iekārtojumu un papildu servisu, piemēram, restorānu, skatu torni, brīvdabas koncertzāli, semināru telpām un atpūtu pludmalē. Igaunijā šāda veida apskates vietas top arvien lielākā skaitā, visbiežāk privātas iniciatīvas rezultātā un arī ar Eiropas Savienības Fondu finansiālu atbalstu.

 

UZMANĪBU, GATAVĪBU, KRĪZE!

Attēlā: Krīzes situācija ir iestājusies. Kas tieši noticis, stāsta Linda Lainvo - bet risinājumi jāmeklē pašiem

6. augustā Igaunijas Nacionālā mantojuma pārvaldes speciālistu vadībā notika intensīvs darbs grupās, risinot dažādu iespējamo krīžu situācijas kādā Igaunijas muzejā. Jāpiebilst, ka piedāvātie krīžu situāciju scenāriji bija reālistiski un izstrādāti sadarbībā ar Igaunijas glābšanas dienestiem. Treniņa laikā krīzes scenārijos grupu mentori ieviesa dažādus negaidītus pavērsienus, kas ļāva vēlreiz pārbaudīt iepriekš izstrādāto krīzes situāciju plānu dzīvotspēju un lietderīgumu.

Attēlā: Meklējot risinājumu starpvalstu līmenī

Vienlaikus tika trenēta grupu dalībnieku noturība un spēja reaģēt krīzes situācijās, t.sk. sarunāties ar sabiedrības un preses pārstāvjiem. Katram grupas dalībniekam tika iedalīta noteikta loma krīzes scenārijā, un risinājums bija jāmeklē atbilstoši savam statusam krīzes vadības grupas hierarhijā. Līdzīgu mācību metodi Igaunijas kolēģi iepriekš praktizējuši arī ar vairākām Igaunijas muzeju darbinieku grupām, to plānots pilnveidot un attīstīt, piedāvājot regulāras mācības Igaunijas muzejiem.

 

IGAUNIJAS ZEMZEMĒ

Attēlā: Igaunijas Raktuvju muzeja pazemes eju labirintā vasaras skolas dalībniekiem bija tā retā iespēja baudīt īstu raktuvju strādnieku maltīti

Vakarā devāmies mācību ekskursijā uz Igaunijas Raktuvju muzeju Kohtlanemmē. Degakmens raktuves slēgtas 2006. gadā, bet pateicoties bijušo darbinieku iniciatīvai ir iegūts finansējums to pārvēršanai tūrisma objektā. Kā redzams, projekta partneri ir ne vien  Kohtlanemmes pašvaldība, bet arī Kultūras ministrija, valsts enerģētikas uzņēmums “Eesti Energia” un Igaunijas uzņēmējdarbības nozares atbalstītāji “Enterprise Estonia”. Ir izveidots moderns apmeklētāju centrs, uzlabota raktuvju drošība apmeklētājiem, iekārtota izzinoša un informatīva ekspozīcija bijušajā Bagātināšanas rūpnīcā, un industriāli romantiskajā teritorijā ir pieejami arī citi, skarbāka tūrisma meklētājiem pievilcīgi labumi.

Attēlā: Kohtlanemmes degslānekļa raktuvju darbinieku portreti 

Degakmens pārstrādes cehā, no kura logiem paveras skats uz apkārtnes rūpniecisko ainavu, vairākos stāvos iekārtota ekspozīcija par darba procesu un labākajiem darbiniekiem. Ekspozīcija iekārtota "minimālisma garā", tās izteiksmes līdzekļi ir skopi. Jo šīs vietas “sāls” ir ainava, raktuvju virszemes ēkas un, protams, pašas raktuves, kurās silti ieģērbtie uz ar drošības ķiverēm apgādātie apmeklētāji tiek ievesti strādnieku vilcieniņā. Raktuvēs saglabāti un tiek darbināti dažādi vēsturiskie mehānismi, uzskatāmi parādot degakmens ieguves procesu. Jāatzīst, ka šīs mācību ekskursijas spilgtākie iespaidi saistās ar gidu Juriju, kurš visu mūžu ir strādājis raktuvēs un demonstrēja ne tikai savas prasmes mehānismu darbināšanā, bet arī vārdos neizsakāmo lepnumu ar savu darba vietu.

 

UZ TALLINU!

Attēlā: Igaunijas Jūras muzeja jaunās kuģniecības vēstures ekspozīcijas Resnās Margarētas tornī fragments. Ekspozīcijā ik pa brīdim izvietotas nelielas, apaļas platformas, kur apmeklētāji var uzspēlēt spēlītes, atminēt mīklas vai uzbūvēt kādu kuģa vai ostas modeli. Platformas ļoti patīk bērniem, taču arī pieaugušie itin bieži tās izmēģina

7. augustā Baltijas Muzeoloģijas vasaras skola turpinājās Tallinā, kur skolas dalībnieki tika iepazīstināti ar jaunajām pastāvīgajām ekspozīcijām Igaunijas Jūras muzeja sturktūrvienībā, kas atrodas pilsētas nocietinājumu mūros un Resnās Margarētas tornī, kur kopā ar citiem saviem kolēģiem ekskursiju vadīja arī kādreizējā BMS dalībniece, Igaunijas Jūras muzeja speciāliste un viena no jaunās ekspozīcijas kuratorēm Tēle Sāra | Teele Saar.

Attēlā: Tēle Sāra stāsta par Igaunijas Jūras muzeja jaunās ekspozīcijas konceptu

Viņa izskaidroja galvenos konceptuālos apsvērumus ekspozīcijas vēstījuma veidošanā un nodošanā apmeklētājiem. Jāuzsver, ka visos apmeklētajos Igaunijas muzejos un tūrisma objektos tekstuālā informācija bija pieejama arī latviešu valodā. Vēl viena pievilcīga tendence jauno ekspozīciju veidošanā – iesaistot ekspozīciju darba grupās visdažādāko jomu speciālistus, pastiprināta uzmanība tiek pievērsta ekspozīciju pieejamībai un uztveramībai apmeklētājiem ar dažādiem funkcionālajiem traucējumiem, ģimenēm ar bērniem, tūristiem u.c. grupām.

Attēlā: Igaunijas Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece kultūras mantojuma jautājumos Merilina Pīpū dalās pieredzē par Igaunijas Brīvības muzeja misijas un koncepta pārradīšanu un jaunās ekspozīcijas izveidi. Foto: Lolita Tomsone

Mācību noslēgumā skolas dalībniekiem bija iespēja bijušās muzeja direktores, Igaunijas Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietnieces kultūras mantojuma jautājumos Merilinas Pīpū | Merilin Piipuu vadībā iepazīt jauno Igaunijas Brīvības muzeja ekspozīciju, kuras saturs būvēts, balstoties uz reālu cilvēku dzīvesstāstiem, tos interpretējot un skaidrojot hronoloģiskā secībā no Otrā pasaules kara laika līdz pat mūsdienām. Kā zināms, Igaunijas Okupācijas muzejs mainīja savu nosaukumu un misiju, muzeja jaunajā vēstījumā uzsverot demokrātijas lomu un personības brīvības jēgu. Merilina Pīpū savā uzrunā atklāja, ka viens no viņas personīgajiem iedvesmas avotiem muzeja pārveidei bijusi dalība Baltijas Muzeoloģijas skolā 2015. gadā.

Attēlā: Latvijas dalībnieki noslēguma kopbildē kopā ar šajā vasaras skolā ikdienas risku novēršanai tik nepieciešamo roku dezinfekcijas līdzekļa tilpumu

Noslēguma pasākumā tradicionāli tika izsniegtas kursa beigšanas apliecības un pavadīts jauks vakars sarunās ar iepazītajiem kolēģiem.

Attēlā: 17. Baltijas Muzeoloģijas vasaras skola noslēgusies. Lai dzīvo Baltijas Muzeologijas vasaras skola!

BMS2020 organizatoriskie partneri un atbalstītāji: Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Kultūras ministrijas, Igaunijas Nacionālā mantojuma pārvalde, Narvas muzejs, Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrība, Valsts kultūrkapitāla fonds.

2021. gada vasarā Baltijas Muzeoloģijas skola notiks Lietuvā. Plānots, ka tēma un norises vieta tiks paziņota līdz nākamā gada sākumam skolas tiešsaistes vietnē www.bms.edu.lv

Iespaidos par 17. Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolu dalījās Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības biedres Agrita Ozola un Una Sedleniece. Pārskata ziņojumam nav iespējams pievienot visus attēlus, tāpēc aicinām ieskatīties arī Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības Flickr attēlu galerijās, kur dokumentēti 17. Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas katras dienas notikumi: