Pārskatot Latvijas valsts simtgadei veltīto izstāžu kopu, atradām vienu, kas nesaprotamu iemeslu dēļ līdz šim nebija nokļuvusi mūsu uzmanības lokā. Kāpēc šī izstāde pilnīgi noteikti iekļaujama apskatāmo izstāžu sarakstā - lasiet Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības biedres Janas Šakares nelielo komentāru, kas tapis pēc izstādes "Es (arī) esmu latvietis" apmeklējuma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Bet te atradīsiet mazliet vairāk attēlu

No 10. līdz 16. jūnijam Kauņā, sadarbībā ar Lietuvas Kultūras ministriju un M. K. Čurļoņa Lietuvas Nacionālo mākslas muzeju norisinājās 15. Baltijas Muzeoloģijas vasaras skola (BMS). Kāda bija šā gada mācību sesija, kādi ir pirmie un spilgtākie iespaidi un secinājumi? Vienā rakstā apkopojām ieskatu BMS nozīmīgākajās norisēs.

No 10. līdz 16. jūnijam M. K. Čurļoņa Nacionālajā mākslas muzejā, Kauņā, Lietuvā, jau 15. reizi notiks starptautiskais muzeju darbinieku tālākizglītības pasākums „Baltijas Muzeoloģijas skola.” Šī gada tēma ir "Tradīciju pārvērtēšana muzejos: atvērtība jauniem risinājumiem.” Skolā pulcēsies muzeju speciālisti no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, lai pieredzējušu muzeju teorētiķu vadībā diskutētu par muzeju lomu sabiedrībā un muzeju nozares aktualitātēm Baltijas valstīs.

Attēlā: mācību process BMS-2017, foto: J.Šakare

Arī 2017. gada Baltijas Muzeoloģijas skolas dalībniekiem pirms došanās uz mācībām Tartu, Igaunijā, bija jāizlasa vasaras skolas lektoru ieteiktie mācību teksti. Nupat tie ir tulkoti arī latviešu valodā. Šķiet, intriģējošākos tematus un diskusijas par tiem šogad rosināja BMS-2017 lektore Trilse Navarete | Trilce Navarrete, digitālā mantojuma vēsturisko un ekonomisko aspektu pētniece no Nīderlandes. Publicējam Trilses Navaretes un Džona Makenzija Ouena | John Mackenzie Owen raksta "Muzejs kā informācijas telpa: metadati un dokumentēšana"  tulkojumu.

Izstādes, ekspozīcijas vai programmas tēmas izvēle, idejas izteikšana vienkāršā (bet ne vienkāršotā), ne tikai speciālistiem un ekspertiem saprotamā veidolā ir viens no būtiskākajiem jautājumiem muzeja komunikācijā. Kā iemiesot un parādīt pašiem muzeja speciālistiem tik skaidro un reizē tik netveramo jēgu tā, lai uzdotu daudziem laikabiedriem personiski svarīgu jautājumu vai uzliktu vienu no akuālajiem punktiem uz "i" kādā sabiedrībai nozīmīgā diskusijā? Publicējam Dainas Ratnieces pārdomas, kas tapušas, balstoties pieredzējumos divās joprojām aplūkojamās izstādēs.

Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas 2016. gada sesijas mācību materiāls, Leontīnes Meijeres-van Menšas un Petera van Menša grāmata "Jaunās tendences muzeoloģijā II" ir tulkota latviešu valodā un pieejama Latvijas muzeju profesionāļiem, studentiem un visiem, kuri interesējas par muzeju attīstību mūsdienās. Kā ievadā norāda autori, lai arī teksts veltīts jaunākajām tendencēm muzeoloģijā, tomēr tā virsuzdevums ir pārdomāt muzeja profesijas attīstību, tās praktiskos, teorētiskos un ētiskos aspektus. Mācību materiāls lasāms tiešsaistē un lejupielādējams kā PDF datne.

Viena no 2015. gada Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas tēmām bija muzeju darbība un attīstība tirgus ekonomikas kontekstā. Šajā rakstā Fransuā Meress | François Mairesse, viens no BMS-2015 lektoriem, Parīzes 3. universitātes (Jaunās Sorbonas) profesors raksturo "izrādes muzeja" attīstību, vietu un atgriezeniskās saites laikmetā, ko Gijs Debors | Guy Debord nodēvējis par  “izrādes (spectacle) laikmetu". Raksta tulkojums un publikācijas sagatavošana bija iespējama, pateicoties Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstam. Te raksts lasāms tiešsaistē un lejupielādējams PDF formātā.

Foto: J. Šakare. Fragments no laikmetīgajai muzeju arhitektūrai veltītās izstādes Mecas Pompidū centrā

Fransuā Meress | François Mairesse, Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas 2015. gada sesijas lektors, Parīzes 3.universitātes (Jaunās Sorbonas) profesors analizē muzeja telpas kā priekšmetu teātra skatuves evolūciju, piedāvājot tās nosacītu iedalījumu četros periodos: priekšmetu, ideju un zināšanu, viedokļu un visbeidzot - pasāžas periodā. Katrā no tiem mainās ne tikai skatuves iekārtojums, tehniskie paņēmieni un pielietotās tehnoloģijas, bet arī komunikācija ar publiku. Teksta tulkojuma no franču valodas un publikācijas sagatavošana bija iespējama, pateicoties Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstam. Raksts lasāms tiešsaistē un lejupielādējams PDF formātā.

Foto: J. Šakare. Fragments no izstādes iekārtojuma Mecas Pompidū centrā.

Vēlreiz aktualizējam Starptautiskās Muzeju padomes (ICOM) Profesionālās ētikas kodeksa precizēto tulkojumu latviešu valodā.

Muzeja profesionāļu atbildība bija viena no pamattēmām 2015. gada Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas lektora Dr. Martina Šērera | Martin Schärer vadītajās lekcijās un semināros. Pēc Profesionālās ētikas kodeksa teorētiskas analīzes lekcijā, seminārā tas bija jālieto kā vadlīnijas, lai analizētu un izsvērtu Burbišķu un Pakrojes muižās pieredzēto. ICOM profesionālās ētikas kodekss lasāms tiešsaistē un lejupielādējams kā PDF datne.

1
2
3
4
5
6
7
8
9

Pirmā vakara saruna "Muzeju publikācijas: krājums, pētniecība, interpretācija"

2014. gada 11. decembrī grāmatu un kultūrpreču mājā NicePlace Mansards notika pirmā vakara saruna ciklā "Muzeju publikācijas: krājums, pētniecība, interpretācija". Dr. hist. Mārtiņš Kuplais sniedza ieskatu Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājuma katalogu veidošanas vēsturē. LEBM jaunā kataloga "Piena trauki" sastādītāja Austra Ziļicka stāstīja par interesantākajām lietām un arī raizēm, ar ko jāsastopas ikvienam/-ai pētniekam/-cei, krājuma kataloga tapšanas procesā. Līga Miklaševiča, muzejpedagoģe, rādīja, kā notiek muzeja pētnieciskā darba "gala produkta" - muzejpedagoģiskās programmas "Piena darbi" īstenošana.

Sarunas apkopojums: U. Sedleniece | Foto: J. Šakare

 
Tags: 

Muzejs mūsdienu sabiedrībā - 2

Otrais Baltijas Muzeoloģijas skolas rakstu krājums turpina tradīciju - apkopot grāmatā starptautiskās vasaras skolas studentiem ik piecu gadu periodā latviešu valodā tulkotos tekstus. Krājums aptver 2009.-2013. gada studiju tēmas un materiālus, iekļaujot gan muzeju speciālistiem, gan arī ikvienam kultūrā un muzeju jomā ieinteresētam spēlētājam aktuālus jautājumus: pārmaiņu vadība muzejos, nemateriālā mantojuma vieta un loma muzejos, muzeju ekspozīciju veidošana, muzeja krājums kā muzeja komunikācijas pamats, muzeju loma sabiedrības līdzdalības nodrošināšanā un mantojuma saglabāšanā.

Grāmatas tapšanu atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds un Latvijas Republikas Kultūras ministrija

Quo vadis, Muzeju nakts?

Starptautiskās akcijas „Eiropas Muzeju nakts” norise Latvijā izveidojusies par visnotaļ pašsaprotamu tradīciju, no kuras ir sarežģīti izvairīties ne vien muzejniekiem un muzeju apmeklētājiem, bet arī ļaudīm, kuri neapmeklē Muzeju nakts pasākumus. Muzeju nakts tieši vai netieši ir ietekmējusi vairāku citu pasākumu, piemēram, Baltās nakts, Zinātnieku nakts, Sporta nakts, Baznīcu nakts, un citu līdzīgu akciju notikšanu un norises laikus. Varētu pat apgalvot, ka Muzeju nakts popularitāte ir krietni vien aizēnojusi citu, parasti tajā pašā nedēļā ap 18. maiju plānojamu starptautisku muzeju akciju, proti, Starptautisko Muzeju dienu.  
Lūdzām Gundegu Dreiblati, akcijas „Muzeju nakts” Latvijas koordinatori, sniegt vēsturisku ieskatu, kā Muzeju nakts ir mainījusies kopš tās aizsākumiem 2005. gadā, kā arī izklāstīt diskusijās pārrunāto par iespējamajiem Muzeju nakts tradīcijas attīstības variantiem.

Tags: 

Kaislības vadīti. Ko nozīmē darbs muzejā?

Vaiva Lankeliene, Lietuvas Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Sabiedrības informācijas attīstības nodaļas vecākā referente. 2009. un 2010. gadā, būdama Lietuvas Jūras muzeja darbiniece, viņa piedalījās Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas (BMS) mācībās, bet 2012. gadā vadīja Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas organizēšanu Klaipēdā.

Referāts „Kaislības vadīti. Ko nozīmē darbs muzejā?” veltīts motivācijas problemātikai muzeja darbā un situācijai Lietuvas muzeju profesionāļu tālākizglītībā. Nu tas tulkots arī latviešu valodā - un lasāms tiešsaistē, kā arī lejuplādējams PDF formātā.

Tags: 

Muzeoloģijas pamatjēdzieni

Muzeji  pēdējo gadu desmitu laikā ir piedzīvojuši līdz šim nebijušas pārmaiņas, radot vajadzību pēc dažādu disciplīnu un dažādu zemju muzeju profesionāļiem kopīgas valodas. Šī publikācija ir ICOM Starptautiskās Muzeoloģijas komitejas (ICOFOM) daudzu gadu pētniecības, analīzes un diskusiju rezultāts.

"Muzeoloģijas pamatjēdzieni" ir Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības izdevums grāmatu sērijā  „Muzeoloģijas bibliotēka”, kas tapis ciešā sadarbībā ar Starptautiskās Muzeju biedrības (ICOM) Latvijas Nacionālo komiteju, kā arī saņemot Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. 

Divdesmit viena muzeoloģijas pamatjēdziena aprakstu latviešu valodā var lasīt tiešsaistē un lejupielādēt, noklikšķinot uz šīs anotācijas virsraksta vai šeit. Ja tomēr ir vēlme saņemt (bez maksas) "Muzeoloģijas pamatjēdzienus" grāmatas formā, lūdzu rakstīt uz e-pasta adresi muzeologi@gmail.com!

Par muzeju studiju nākotni domājot

Kopš 2000. gada Latvijas Kultūras akadēmija piedāvā maģistra studiju Muzeoloģijas apakšprogrammu, kas pirms diviem gadiem tika pārveidota Muzeju un kultūras mantojuma studiju apakšprogrammā. Jau ilgāku laiku pārrunājot programmas nianses šaurākā lokā, kā arī piedaloties Radošās domnīcas Creative Museum 15. septembrī organizētajā diskusijā par muzeju studiju programmu, Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības (BMVB) biedri Una Sedleniece, Jānis Garjāns, Anita Jirgensone, Gundega Dreiblate, Jana Šakare un Daina Ratniece nolēma paust savas domas par studiju programmas līdzšinējo attīstību, kā arī programmai piemītošajām vai turpmāk piešķiramajām kvalitātēm. Piedāvājam īsu teiktā kopsavilkumu:

Tags: 

Invaliditāte jaunā skatījumā

"Kas notiek ar muzeju un galeriju apmeklētājiem ekspozīcijā, izglītojošā programmā vai citā muzeja krājumu interpretējošā pasākumā, kas veidots ar nolūku sekmēt jaunu skatījumu uz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām? Kā apmeklētāji reaģē uz šo sociāli mērķēto piedāvājumu? Kā un vai šī saskare dzēš, pārveido vai liek apšaubīt līdzšinējo izpratni par invaliditāti un priekšstatus par invalīdiem?" Kā rosinājumu tālākam studijām un darbam piedāvājam grāmatas Re-Presenting Disability  fragmenta tulkojumu latviešu valodā lejupielādei un lasīšanai PDF formātā.

Izglītojošā darba politika muzejā

Izglītojošā darba politika ir dokuments, uz kura pamatojoties tiek sniegti izglītojošie pakalpojumi muzeja lietotājiem. Šī politika paskaidro izglītojošā darba mērķi un nosaka izglītojošā darba prioritātes, kurām jāatspoguļo vispārējie muzeja mērķi un prioritātes, kas formulētas muzeja stratēģiskajos dokumentos. Piedāvājam īsu, bet noderīgu kopsavilkumu izglītojošā darba politikas muzejā veidošanai lejupielādei un lasīšanai PDF formātā.

Muzeja interpretācijas plānošana

Iedarbīgas muzeja interpretācijas plānošana ir sarežģīts process, ko ietekmē daudzi apstākļi. Starptautiskās Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas dalībniekiem viens no mācību materiāliem bija Skotijas muzeju un galeriju sagatavotais  praktiskais ceļvedis. Tas domāts gan iesācējiem, kuri pirmoreiz sastopas ar interpretācijas plānošanu, gan arī tiem muzeju speciālistiem, kuri vēlas atsvaidzināt un papildināt savas zināšanas šajā jomā. Piedāvājam ceļveža tulkojumu latviešu valodā lasīšanai un lejupielādei PDF formātā.

Muzeja politikas un reklāmas mācību stunda

Publicējam Anitas Jirgensones pārskatu par 2014. gada Baltijas Muzeoloģija vasaras skolas pēdējo mācību dienu – 13. jūniju.

Rakstam pievienoti A. Jirgensones un J. Šakares foto.

Tags: 

Muzejs, kur mācās. Muzejs, kurš mācās

Anita Jirgensone stāsta par kārtējo aizraujošo mācību dienu Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolā, kā arī par interesantu muzeju apmeklējumiem Hāpsalā. Šis starptautiskais ilgtermiņa muzeju speciālistu tālākizglītības projekts šogad notiek, pateicoties Igaunijas Kultūras ministrijas, Latvijas Kultūras ministrijas un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam. 

Tags: 

Reprezentācijas jautājums

Anita Jirgensone vēstulē no Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas raksta gan par trešajā mācību dienā aktualizēto reprezentācijas muzejā problemātiku, gan arī par Pērnavas muzeju apmeklējumu - turklāt ziņai pievienoti arī daži jauki attēli.

Tags: 

Interpretācijas brīnumzemē

Anita Jirgensone stāsta par Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas norisi Hāpsalu, Igaunijā, kur šobrīd lektoru Diānas Valtersas un Mišelas Teilores vadībā mācās vairāk kā trīsdesmit muzeju speciālistu no trim Baltijas valstīm. Stāstam pievienoti arī Anitas foto, kas ļauj iemest aci skolas ikdienā.

Tags: 

Pirmās dienas guvumi

Anita Jirgensone no Hāpsalas ziņo par pirmās mācību dienas norisēm, par lekcijām un vingrinājumiem, kā arī - tā jau ir kļuvusi par Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas ziņu tradīciju - par būtiskākajām atziņām, kas gūtas šajā mācību dienā, jeb - kāda roze nu ir rokā, kad tikts galā ar ērkšķu krūmu. Foto: G. Zaķīte

Tags: 

Baltijas Muzeoloģijas vasaras skola atklāta!

Vakar pēcpusdienā starptautiskā muzeju darbinieku tālākizglītības projekta - Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas - dalībnieki un lektores ieradās Hāpsalā, lai svinīgā un saviesīgā gaisotnē uzsāktu intensīvu mācību nedēļu. 

Tags: 

Turpinās gatavošanās 2014. gada Baltijas Muzeoloģijas skolai

Noslēgusies dalībnieku pieteikšanās Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolai, kas šogad norisināsies Hāpsalā, Igaunijā un būs veltīta muzeju komunikācijai - interpretācijai un izglītībai muzejos, kas domāta dažādām sabiedrības grupām, kā arī iekļaujošai muzeju teorijai un praksei.

Attēlā: Hāpsalas Kūrmāja. BMS - 2014 publicitātes foto.

Tags: 

Muzeju un kultūras mantojuma studiju programma

Latvijas Kultūras akadēmija informē par iespēju šogad uzsākt studijas un iegūt akadēmisko maģistra grādu Muzeju un kultūras mantojuma studiju programmā. Programma darbojas jau kopš 2000./2001. mācību gada kā Muzeoloģijas studiju programma, kopš 2012./2013. mācību gada tā pārveidota par Muzeju un kultūras mantojuma studiju programmu.

Attēlā: Fragments no izstādes LKA E. Smiļģa Teātra muzejā. LKA publicitātes foto.

Jauni izaicinājumi, jaunas prioritātes

Baltijas Muzeoloģijas skolas - 2013 lektore Leontīne Meijere-van Menša divu muzeja ētikas paradigmu gaismā uzdod jautājumus: ko muzeju profesionāļiem nozīmē "rīkoties ētiski"? Kā domāt par muzeju ētikas iespējamajām regulām un ētisku problēmu risināšanu laikmetā, kad muzejs vairs nav un īsti nevar būt noslēgta, elitāra institūcija - un tiecas uz sabiedrības dzīvē ieinteresētas un iesaistītas institūcijas statusu? Raksts sākotnēji publicēts "Museum Management and Curatorship" Vol. 26, No. 2, May 2011, 113-128, no angļu valodas tulkojusi Anita Jirgensone. Lejuplādēt rakstu PDF formātā.

Attēlā: L.Meijere-van Menša lasa lekciju BMS-2013. Foto: A.Jirgensone.

Par vajadzību pēc „heritoloģijas” un „mnemozofijas” muzeju terminoloģijā

Lai arī termini "heritoloģija" un "mnemozofija" šķiet pasveši un netiek bieži un globāli lietoti, stāsts par to veidošanas vēsturi un iemesliem tomēr var būt gana interesants un nozīmīgs. Publicējam Ilzes Knokas referātu, kas nolasīts Latvijas Kultūras akadēmijas starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Kultūras krustpunkti 2013” pagājušā gada 1. novembrī. Referāts PDF formātā ērti lejuplādējams un izlasāms arī šeit.

Attēlā: fragments no izstādes "Chefs-d'œuvre?" Mecas Pompidū centrā. Foto: J.Šakare 

Tags: 

Lai gadījums nekļūtu par pārpratumu

Kādā veidā uzrunāt muzeju nozares pārstāvjus un kā runāt par nozares tematiku, lai saruna veidotos jēdzīga? Jana Šakare raksta par pēdējā laikā klātienē un virtuāli uzvirmojušās diskusijas par muzeju izglītības programmām ievirzi un tonalitāti.

Foto: J.Šakare

Tags: 

Lapas

Subscribe to Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrība RSS