Добавить комментарий

Gundega Dreiblate, Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas vecākā referente, atskatās uz 2012. gada 18. oktobra  semināru "Teksta vizualizācijas aspekti muzeālā ekspozīcijā" un sniedz īsu kopsavilkumu par dzirdēto un pārrunāto

Ar gandarījumu jāatzīst, ka vairāki semināra „Tekstu vizualizācijas aspekti muzeālā ekspozīcijā” referāti aizsniedzās līdz muzeoloģisku jautājumu iztirzāšanai un rosināja auditoriju domāt muzeoloģiskās kategorijās. Tas attiecināms gan uz abu ārzemju lektoru - Štefānijas Jakobsas (Leipciga, Vācija) un Tarasa Poļakova (Maskava, Krievija)- priekšlasījumiem, gan mūsu pašu kolēģiem Ilzi Knoku (Rakstniecības un mūzikas muzejs) un Astrīdu Cīruli (Memoriālo muzeju apvienība). Lai arī par lielāko daļu referātu nevaru apgalvot, ka tie sniedza kaut ko pavisam jaunu, tomēr visi iepriekšminētie lektori atklāja kādu jaunu skatījumu uz jau zināmām lietām. Īpaši sulīga un daudzveidīgiem piemēriem no krievu rakstniekiem veltītiem muzejiem piesātināta bija Tarasa Poļakova uzstāšanās. Autora nopamatotais vērtējums dažādām ekspozīcijām, domāju (un ceru) raisīja pārdomas un, šķiet, deva arī impulsus kritiski analizēt un veikt pārveidojumus Latvijas memoriālajos muzejos (vismaz par to liecināja nejaušas kuluāru sarunas). Šī referāta sarkanais pavediens - ekspozīcijas mākslinieciskā valoda ir daudz iedarbīgāka nekā zinātnisks vai populārzinātnisks tēmas izklāsts - ir atziņa, kas paliek prātā, kad autors savu uzstāšanos ir beidzis. Vai tas ir kas jauns? Nebūt ne, tomēr prakse rāda, ka muzeju ļaudis lielākoties instinktīvi baidās pazaudēt kaut daļu no zinātniskās vai pat pseidozinātniskās īstenības.

Visnepazīstamākā tēma un sava veida galvas mežģis bija I. Knokas referāts „Kriptomuzeoloģijas elementi tekstu vizualizācijas praksē”, taču priekšlasījuma tēmas secīgais izklāsts beigu beigās sagādāja gandarījumu, ka ir izdevies netradicionāli reflektēt par šķietami pazīstamām lietām.

Diemžēl  ar mūsmāju bibliotēku kolēģiem pagaidām vēl īsti profesionāls dialogs neveidojās – vismaz man neizdevās sadzirdēt kaut ko par  tekstu muzejisko vizualizāciju, kam šis seminārs bija veltīts.  Acīm redzot vēl pailgs ceļš ejams, lai ieraudzītu šīs pirmās tuvināšanās augļus. Pat ņemot talkā visbagātāko iztēli, pagaidām neveidojas aprises tam grāmatniecības muzejam, kuram par mājvietu kļūs Latvijas Nacionālā bibliotēka.