Pirmā vakara saruna "Muzeju publikācijas: krājums, pētniecība, interpretācija"

2014. gada 11. decembrī grāmatu un kultūrpreču mājā NicePlace Mansards notika pirmā vakara saruna ciklā "Muzeju publikācijas: krājums, pētniecība, interpretācija". Dr. hist. Mārtiņš Kuplais sniedza ieskatu Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājuma katalogu veidošanas vēsturē. LEBM jaunā kataloga "Piena trauki" sastādītāja Austra Ziļicka stāstīja par interesantākajām lietām un arī raizēm, ar ko jāsastopas ikvienam/-ai pētniekam/-cei, krājuma kataloga tapšanas procesā. Līga Miklaševiča, muzejpedagoģe, rādīja, kā notiek muzeja pētnieciskā darba "gala produkta" - muzejpedagoģiskās programmas "Piena darbi" īstenošana.

Sarunas apkopojums: U. Sedleniece | Foto: J. Šakare

Dr. hist. Mārtiņš Kuplais par muzeja krājuma katalogu

Iepazīstinot ar muzeju katalogu veidošanas tradīciju Latvijā, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja (LEBM) direktora vietnieks-galvenais krājuma glabātājs Dr. hist. Mārtiņš Kuplais nosauca vairākus izcilus paraugus, pēc kuriem LEBM vadījies savā krājuma pētniecības un dokumentēšanas darbā: pirmkārt, Vladislava Urtāna 1977. gadā izdotā monogrāfija - katalogs "Senākie depozīti Latvijā", kur detalizēti un pilnīgi aprakstīts katrs priekšmets, kas atrasts konkrētajā depozītā. Otrkārt, Valdas Vilītes 1991. gadā sastādītais katalogs "Sudrabs Latvijas lietišķajā mākslā 5.-20. gadsimtā", kur apkopota informācija par sudraba priekšmetiem no visiem Latvijas muzejiem. Treškārt, Rūtas Muižnieces 1984. gadā sastādītais katalogs "Latvijas PSR vēstures muzeja kokskulptūras", kur perfekti izstrādāta priekšmetu aprakstu metodika.

Galvenie secinājumi par katalogiem pēc M. Kuplā prezentācijas un sarunas dalībnieku diskusijas:

• Pilnvērtīgam muzeja krājuma katalogam jāsastāv no divām daļām: teksta un kataloga daļas. Teksta daļai jābūt pamatotai arhīva materiālos vai citos avotos, vai citos muzeja materiālos. Kataloga daļā jābūt priekšmetu sarakstam ar detalizētiem aprakstiem par tipoloģiskajām pazīmēm, īpatnībām, darināšanas tehnoloģiju, ģeogrāfisko piederību utt. Katalogu ieteicam papildināt ar vēsturiskām fotogrāfijām, lai pietuvinātu mūsdienu cilvēkus tam laikam, kad katalogā aprakstītie priekšmeti ir bijuši ikdienas realitāte.
• Ja par katalogā iekļauto priekšmetu grupu pieejams gatavs pētījums vai monogrāfija, teksta daļa var būt īsāka, koncentrētāka. Monogrāfijām par noteiktām parādībām parasti trūkst tieši šīs - priekšmetu apraksta daļas. Monogrāfijas stāsta par procesiem, darbību, vēsturisko attīstību, bet muzejam ir jāstrādā ar konkrētiem priekšmetiem - jāveido kolekcijas, priekšmetu grupas, tie jāizrāda, jāpaskaidro, kāpēc tie ir tādi vai savādāki.
• Vienlaikus katalogs var kalpot arī kā ceļvedis par noteiktu tēmu muzejā. Tādējādi tas ir palīgs ne vien pētniekiem, bet arī muzejpedagogiem un muzeja vai konkrētās tēmas interesentiem.
• Kataloģizētie priekšmeti tiek pārbaudīti dabā, pārmērīti, aprakstīti, lai katalogā iekļautā informācija būtu izmantojama un ticama, tādējādi katalogi kalpo ne tikai kā izziņas avots, bet arī kā metodisks atbalsts citiem līdzīgu priekšmetu īpašniekiem muzejos un citās kultūras mantojuma pētniecības organizācijās. Iedziļināšanās priekšmeta pamatīgā izpētē, priekšmeta fiziska un vairākkārtēja aplūkošana no  visām pusēm ir nenovērtējama un neatņemama kataloga sastādītāja darba daļa.
• Kataloga izdošanās priekšnosacījums: kataloga sastādītājam ir jābūt padziļinātai un ilgstoši noturīgai interesei par pētāmo un kataloģizējamo priekšmetu grupu.
• Katalogu iespējams sastādīt gan, iekļaujot tikai noteikta muzeja krājuma priekšmetu grupas, gan aptverot visas Latvijas muzejus noteiktās priekšmetu grupās. Veiksmīgs piemērs otrajai pieejai: Irisas Priedītes 1998. gadā sastādītais katalogs "Tautas mūzikas instrumenti". ar mērķi apvienot visos Latvijas muzejos sakrātos tautas mūzikas instrumentus pēc aprobētas mūzikas instrumentu klasifikācijas sistēmas. Izvēloties vienu vai otru pieeju, kataloga sastādītājam ir jābūt priekšzināšanām un izpratnei par priekšmetu grupas unikalitāti. Ir priekšmetu grupas, kur nebūs nekādas nozīmes to apvienošanai fiziskā katalogā.
• Kataloga sastādīšanas procesā muzeja darbinieki ir spiesti ārkārtīgi rūpīgi izvērtēt priekšmetu grupas, kas saistītas ar noteiktām parādībām vai vietām vai arī suverēnu priekšmetu grupas; šajā darbā rodas arī apjausme un idejas un nepieciešamība kolekciju papildināšanai, pilnveidošanai.
• Katalogu ir vērts sastādīt arī, ja no kādas vietas (piem., vienas saimniecības) tiek iegūts ievērojams skaits un apjoms priekšmetu. Tas nekad nebūs absolūti pilnīgs, bet ar šāda kataloga starpniecību labāk varam izprast, cik daudz dažādu lietu varēja atrasties vienā saimniecībā.
• Izstāžu katalogi (īpaša katalogu grupa, apkopo un padziļina tikai to, kas redzams izstādē) parasti ir interesanti tikai izstādes eksponēšanas laikā. Citādi LEBM izdevās ar izstādes "Cītaras un meistari" katalogu, kas kļuva par rokasgrāmatu ikvienam pētniekam vai interesrentam, saskaroties ar šo priekšmetu grupu.
• Kataloga sastādītājam ir jāzina pašam, jāapkopo un katalogā jāatspoguļo viss svarīgākais par noteikto tēmu - teorētiski un praktiski.
• Katrs LEBM sastādītais krājuma priekšmetu grupu katalogs aptver tikai no 0,5% līdz 1,2% no muzeja krājuma. Kataloga sastādīšana ir ārkārtīgi darbietilpīgs, lēns un dārgs process. Nākamās ieceres LEBM krājuma katalogiem ir zvejas rīki (ap 400 krājuma vienību), pūra lādes (lielākā kolekcija Latvijā), zemnieku transporta līdzekļi (lielākā kolekcija Latvijā).
• LEBM katalogos uz iekšājā pirmā vāka parasti ir publicēts kāds latviešu klasiķa mākslas darbs - lai demonstrētu līdzsvaru starp reālo un māksliniecisko pasaules redzējumu, proti, reālajā pasaulē ir lietas un parādības, kas var būt arī mākslas vērtība.
• Var izdalīt trīs muzeja katalogu veidus: krājuma kolekciju jeb priekšmetu grupu (muzeju nozares noramtīvos kolekcijas jēdziens nozīmē ko citu) katalogi, pastāvīgo ekspozīciju katalogi un izstāžu katalogi.
• Lai gan M.Kuplā prezentācijā iekļauto LEBM publikāciju nosaukumos neparādījās vārds "katalogs", katram no tiem ir strikti ievērots princips - publikācijā iekļautie priekšmeti ir numurēti pēc katalogiem raksturīgā paņēmiena, bet kataloga daļu papildina (vai ievada) monogrāfiska rakstura teksts.

Una Sedleniece par piena tēmas attīstību LEBM

Sākot darbu pie krājuma kataloga "Piena trauki", muzejam bija jādomā arī par citām piena tēmas izpausmēm muzeja publiskajā darbā. Sadarbībā ar dažādiem partneriem norisinājās daudz iedvesmojošu aktivitāšu, piem., izstādes un projekti sadarbībā ar Māras Muižnieces Rīgas mākslas skolu, sadarbībā ar LEBM atbalsta fondu un ar VKKF atbalstu rakstniecei Ingai Gailei tika pasūtīts stāsts "Piena ceļi" (Prozas lasījumu balvas ieguvējs!), kā arī tika iecerēta muzejpedagoģiskā programma "Piena darbi" un atsevišķas publikācijas bērniem un jauniešiem. Bez rūpīgā krājuma priekšmetu izpētes darba šādas aktivitātes nebūtu varējušas notikt. Darbs pie piena tēmas muzejā pierādīja vairāku muzeja nodaļu - pētniecības, krājuma pārvaldības, restaurācijas un muzejpedagoģijas ciešās sadarbības un mijiedarbes nepieciešamību pilnvērtīgu rezultātu sasniegšanā.

U. Sedlenieces prezentācija

Austra Ziļicka par kataloga "Piena trauki" veidošanas pieredzi

Galvenie secinājumi par katalogu "Piena trauki" pēc A. Ziļickas prezentācijas un sarunas dalībnieku diskusijas:

• Kataloga sastādīšana ilga vairākus gadus, darbu bija iesācis Austris Apsītis, bet A.Ziļicka to turpināja.
• Katalogā aplūkoti tikai specifiskie piena glabāšanas un pārstrādes priekšmeti.
• Kataloga sastādītājam ļoti svarīgs ir ne tikai darbs vienatnē, bet arī komandas atbalsts.
• Kataloga sastādītājam ir dota ne vien brīvība, bet arī liela atbildība un precizitāte konkrēto priekšmetu apraksta metodikas un mērīšanas principu izveidē.
• Katalogā iekļauti priekšmeti no visas Latvijas, LEBM cenšas veidot kolekcijas, kas sniedz pilnu priekšstatu un ģeogrāfisko pārklājumu.
• Katalogs nav un nevar būt pilnībā pabeigts un gatavs (un arī šajā grupā iekļauto priekšmetu kolekcionēšana turpinās), varētu tikt pievienotas vēl kādas priekšmetu grupas, kas raksturo procesu, kā arī vēsturiskās fotogrāfijas.
• Kataloga sastādītājai trūka tehnisko zināšanu, un kataloga saturu varētu papildināt ar precīzu informāciju arī no citu speciālistu, piemēram, pārtikas tehnologu, kokamatnieku u.tml. viedokļa.
• Kataloga sastādīšanā svarīga bija arī darbošanās ar pētāmajiem priekšmetiem, nemateriālais aspekts, zināšanas un prasmes, kas saistītas ar piena glabāšanas un pārstrādes priekšmetiem.
• Būtu lietderīgi iniciēt vairāku Latvijas muzeju kopprojektus, kur uz Nacionālā muzeju krājuma elektroniskā kopkataloga tehniskās bāzes tiktu organizēta noteiktu priekšmetu grupu prioritāra ievadīšana (piem., noteiktā laika posmā NMKK tiek ievadīta informācija par visiem arkliem Latvijas muzeju krājumos) pēc LEBM katalogos izstrādāto un citu muzeju priekšmetu aprakstīšanas metožu labākajiem paraugiem. Būtu interesanti un atsevišķos gadījumos arī ļoti lietderīgi veidot Latvijas kartes ar ģeogrāfiskām atzīmēm par priekšmetu lietošanas vai darināšanas vietām.

Līga Miklaševiča par muzejpedagoģisko programmu "Piena darbi"

2014. gadā ar VKKF atbalstu LEBM tiek īstenots pilotprojekts muzejpedagoģiskās programmas "Piena darbi" izstrādei, kurā muzeja darbinieces stāsta, kas ir piens un ko ar to darīja senāk, kā to apstrādāja un kādi saimniecības priekšmeti bija nepieciešami šajā procesā. Pilotprojekts nepieciešams, lai darbinieces gūtu papildu zināšanas un prasmes šādas programmas realizēšanai dažādās LEBM sētās. Pilotprojekta īstenošanas gaitā ir praktiski apgūtas piena apstrādes īpatnības atkarībā no gaisa temperatūras, gadalaika, izmantotajiem traukiem. Vienlaikus ir apzinātas arī fiziskās un tehniskās grūtības un nepieciešamā palīdzība dažādos programmas realizācijas posmos - ūdens un malkas nešana, krāsns kurināšana, separatora izjaukšana un salikšana, trauku mazgāšana. Tāpat  tiek izmēģinātas arī dažādas reģionālās atšķirības atsevišķu piena produktu gatavošanā, piem., siera siešanā. Trīs stundas ilgo (sagatavošanas laiks - kopā ap piecām stundām) muzejpedagoģisko programmu turpmāk paredzēts piedāvāt grupām līdz divpadsmit cilvēkiem, kā arī demonstrēt procesu dažādās LEBM sētās pasākumu laikā trīs līdz četras reizes gadā.

Vakara noslēgumā viesi vēl kavējās saviesīgās sarunās, iepazinās ar LEBM publikācijām, kā arī izmēģināja roku LEBM darbinieku sarūpētajā  sviesta kulšanas demonstrējumā.

Pasākuma attēlu galerija