15. Baltijas Muzeoloģijas vasaras skola noslēgusies

No 10. līdz 16. jūnijam Kauņā, sadarbībā ar Lietuvas Kultūras ministriju un M. K. Čurļoņa Lietuvas Nacionālo mākslas muzeju norisinājās 15. Baltijas Muzeoloģijas vasaras skola (BMS). Kāda bija šā gada mācību sesija, kādi ir pirmie un spilgtākie iespaidi un secinājumi? Vienā rakstā apkopojām ieskatu BMS nozīmīgākajās norisēs.

Vasaras skolas dalībnieki un lektori. Foto: Julija Tolvaišytė

Vispirms nedaudz statistikas. Šogad vasaras skolā piedalījās 37 dalībnieki un 3 lektori – skolas lektori Lindas Norisa | Linda Norris (ASV), Jari Harju (Somija) un vieslektors Fransuā Meress | François Mairesse (Francija). Kopā šajā mācību sesijā tika pārstāvēti 29 dažādi Baltijas valstu muzeji un viens Somijas muzejs. Skolas noslēguma konferencē „Baltijas valstu muzeji: jauni risinājumi dialogā“ piedalījās 56 dalībnieki. 

Baltijas Muzeoloģijas skolas dalībnieks Sanders Olo | Sander Olo no Igaunijas Dabas vēstures muzeja pat ir izveidojis nelielu karti, kurā var atrast visus BMS-2018 pārstāvētos muzejus – gadījumam, ja skolas dalībnieki vasaras atvaļinājuma laikā - vai citā gadalaikā - vēlētos tos apmeklēt. Viens no BMS vispatīkamākajiem ieguvumiem dalībnieku skatījumā ir personīgie un profesionālie kontakti, kas izveidojas, veselu nedēļu pavadot kopā un domājot par muzejiem.

2018. gada mācību sesijas pamattēmas bija muzeja komunikācija visplašākajā nozīmē – attiecības un radošie meklējumi – gan iesaistot sabiedrību, gan sadarbībā ar citu jomu profesionāļiem un muzejiem. Katras dienas programmas noslēdzošajā daļā tika iekļauti muzeju apmeklējumi un ekskursijas, piemēram: 

  • ekskursija gida vadībā Lietuvas Prezidenta vēsturiskajā pilī;

  • M. K. Čurļoņa Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja M. K.Čurļoņa darbu pastāvīgās ekspozīcijas apskate kopā ar „Sajūtu teātra” aktieriem;

  • Kauņas Gleznu galerijas apmeklējums;

  • pilsētas ekskursija „Modernisma arhitektūra”;

  • ieskats M. K. Čurļoņa Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja Tautas mākslas krājumā.

Kopā ar 'Sajūtu teātri" Čurļoņa darbu ekspozīcijā. Foto: Julija Tolvaišytė

Kopā ar 'Sajūtu teātri" Čurļoņa darbu ekspozīcijā. Foto: Ieva Priede

Tautas mākslas krājumā. Foto: Julija Tolvaišytė

Dalīšanās ar iespaidiem, kritisks muzeju apmeklējumu pieredzes izvērtējums, secinājumi un diskusijas sekoja ik nākamās dienas rītā, lai turpinātos jau lekciju, semināru un diskusiju, kā arī tīri praktisku uzdevumu formātā – piemēram, veicot aptauju Kauņas ielās, lai identificētu gan muzeju apmeklētājus, gan neapmeklētājus – un gūtu ieskatu viņu viedokļos. Mācību nobeigumā dalībnieki uzskaitīja spilgtākos ieguvumus, kas varētu noderēt turpmākā darbā. Tie lielā mērā saistīti ar kādas metodes vai rīka ieviešanu praksē, lai sekmētu savstarpējo sapratni un atvērtāku attieksmi pret sabiedrības, proti, dažādu cilvēku grupu līdzdalību muzeja dzīvē. Tādejādi tika īstenots viens no BMS mērķiem - veicināt muzeoloģisko domāšanu, lai, sasaistot praksi ar teoriju, muzeji kļūtu profesionālāki, mūsdienīgāki un pieejamāki sabiedrībai. Skolas lektore Lindas Norisa iespaidus par Baltijas Muzeoloģijas skolu ir apkopojusi sava emuāra „The Uncataloged Museum ” ierakstā "Are You Ready to Learn? How Can We Help?".

Nodarbība kopā ar Jari Harju. Foto: Julija Tolvaišytė

Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas nedēļā trešdiena parasti ir ekskursiju un muzeju apmeklējumu diena. Šogad trešdiena bija veltīta pasākumam, kas saistās ar otru BMS izvirzīto mērķi - paplašināt dalībnieku skatījumu uz muzeju, tā vietu sabiedrībā un darbības problēmām starptautiski atzītu muzeologu, muzeju teorētiķu vadībā. Starptautiskās Muzeju padomes (ICOM) Muzeoloģijas komitejas (ICOFOM) simpozija „21. gadsimta muzeja definēšana”, ko vadīja ICOFOM prezidents Dr. Fransuā Meress, uzdevumi bija noskaidrot Baltijas valstu muzeju profesionāļu viedokli par ICOM muzeja definīciju saistībā ar straujajām globāla rakstura izmaiņām, kas nenovēršami ietekmē arī muzejus. Savu skatījumu par muzeju nozares virzību Baltijas valstīs sniedza Marianna Raisma | Mariann Raisma (Igaunija), Agrita Ozola (Latvija) un Dr. Rimvids Laužikas | Rimvydas Laužikas (Lietuva). Turpinājumā Baltijas Muzeoloģijas skolas dalībnieki tika aicināti izvērtēt muzeja definīciju šādos aspektos: 

  • vai no muzeja definīcijā iekļautā kaut kas ir novecojis un tāpēc atmetams; 

  • vai definīcija būtu papildināma ar kādu šobrīd trūkstošu elementu; 

  • vai nepieciešamas izmaiņas definīcijas struktūrā; 

  • vai definīcijā būtu iekļaujamas institūcijas, kas neīsteno visas muzeja funkcijas; 

  • vai būtu kas maināms ICOM definēto vērtību sarakstā.

Simpozijs "Definējot 21.gadsimta muzeju". Foto: Julija Tolvaišytė

Diskutējot par muzeja definīciju. Foto: Julija Tolvaišytė

Kā jau pienākas Baltijas valstu simtgades gadā, 15. Muzeoloģijas vasaras skolas programma noslēdzās ar konferenci „Baltijas valstu muzeji: jauni risinājumi dialogā“. Tajā risinājumos un atziņās dalījās muzeju, ekspozīciju un izstāžu veidošanā un pārveidē, jaunu starpdisciplināru piedāvājumu veidošanā iesaistīti muzeju profesionāļi: 

  • Dr. Pille Runnela | Pille Runnel, Igaunijas Nacionālā muzeja direktora vietniece zinātniskajā darbā, sniedza ieskatu jauna muzeja veidošanas procesā no pētniecības „virtuves” puses;

  • Mirjama Rābis | Mirjam Rääbis, Igaunijas Kultūras ministrijas Kultūras mantojuma departamenta pārstāve, stāstīja gan par Igaunijas muzeju reformu, skaidrojot tās pamatojumu, mērķus un uzdevumus, gan arī par Igaunijas muzeju nozares struktūru un atbalsta mehānismiem; 

  • Una Sedleniece, Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores vietniece administratīvajā darbā, parādīja, kā muzeja ēkas rekonstrukcijas sniegtās iespējas var likt lietā, lai panāktu dziļas un būtiskas izmaiņas muzeja komunikācijas darbā, sabiedrības iesaistē un darbinieku motivēšanā;

  • Imants Cīrulis, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētnieks, stāstīja par Latvijas muzeju kopizstādes „Latvijas gadsimts” koncepta izveidi un īstenošanu; 

  • Renata Mikalajūnaite | Renata Mikalajūnaitė, Lietuvas Prezidenta vēsturiskās pils muzeja vadītāja, atainoja sabiedrības iesaisti izstādes "100 nozīmīgākie notikumi Lietuvas Pirmās republikas laikā (1918-1940)" sagatavošanas gaitā;

  • Dr. Simona Karpavičiute | Simona Karpavičiūtė un Ieva Petkute | Ieva Petkutė, NVO „Sociālie mākslas projekti” | “Socialiniai meno projektai“  pārstāves sniedza vienlaikus racionālu un emocionālu ieskatu divos sadarbībā ar muzejiem veidotos projektos, kas domāti sabiedrības atstumtajām (cilvēki bez noteiktas dzīvesvietas un nodarbošanās) un neievērotajām (demences pacienti un viņu aprūpētāji) grupām.

Kopumā nedēļa bija zināšanām, notikumiem un iespaidiem bagāta. Jācer, ka iegūtais skats no malas, iespēja salīdzināties ar kaimiņiem, jauniegūtie kontakti un profesionālās sadraudzības sniegs impulsus sadarbībai visdažādākajās formās un izpausmēs.

Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas noslēguma pašbilde. Foto: Kristīne Milere

Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrība pateicas lietuviešu kolēģiem Vaivai, Dainai, Raimondai un M. K. Čurļoņa Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja kolektīvam par mācību bāzes un dalībnieku labsajūtas nodrošināšanu. Paldies sakām lektoriem Lindai un Jari par dalīšanos zināšanās un praktiskajā pieredzē. Īpaša pateicība Baltijas Muzeoloģijas skolas atbalstītājam Fransuā par pienesumu muzeoloģiskās un teorētiskās dimensijas uzturēšanā. Sirsnīgi pateicamies arī Jūlijai par notikumu iemūžināšanu fotomirkļos. Lai Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas 2018. gada projekts īstenotos, svarīgs bija Latvijas, Lietuvas, Igaunijas kultūras ministriju un Valsts Kultūrkapitāla fonda sniegtais atbalsts. Tāpat pateicība pienākas muzejiem, kuri sekmēja un atbalstīja savu darbinieku dalību šajā starptautiskajā muzeju profesionāļu tālākizglītības pasākumā.

Baltijas Muzeoloģijas vasaras skola ir noslēgusies, uz  tikšanos nākamā gada Baltijas Muzeoloģijas skolā Latvijā!