“Vitamīni” mazajām muzejiskajām institūcijām Dienvidkurzemes novadā

Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības projekta "Vitamīni mazajiem muzejiem" konsultantes Anita Jirgensone un Gundega Dreiblate septembrī devās uz četriem kultūras mantojuma objektiem Cīravā, Dunalkā, Gaviezē un Durbē, lai kopā ar to vadītājiem un Dienvidkurzemes novada pašvaldības pārstāvjiem iepazītos ar situāciju šajos objektos, pārrunātu to stiprās un vājās puses, nepieciešamos uzlabojumus un attīstības iespējas. Publicējam mūsu biedrības pārstāvju pārdomas un secinājumus.

Ilustrācija: Mariya Prokopyuk | Flickr | CC BY 2.0

Pēc plašsaziņas līdzekļos izskanējušajām bažām par iespējamo Cīravas senlietu krātuves slēgšanu un vietējo kultūrvēsturisko liecību pārvietošanu citviet, 2023. gada 27. un 28. septembrī kopā ar Dienvidkurzemes novada Kultūras pārvaldes vadītāja vietnieku Gundaru Venenu un novada deputāti Patrīciju Andersoni izvērtējām muzejiskā kultūras mantojuma saglabāšanas apstākļus un iespējas četrās novada krātuvēs.

Pie Cīravas senlietu krātuves ēkas. Foto: A.Jirgensone

Mazo kultūras mantojuma objektu liktenis ir aizrautīgu, nesavtīgu cilvēku rokās, tādu, kas apzinās vēstures liecību nozīmi un tiecas tās saglabāt un skaidrot līdzcilvēkiem, bet tikpat liela nozīme ir šo līdzcilvēku klātbūtnei un interesei par savām vēsturiskajām saknēm. Diemžēl ievērojamās pārmaiņas Latvijas saimnieciskajā dzīvē, kā arī iedzīvotāju sastāvā un izvietojumā nenovēršami maina arī kultūras mantojuma objektu dzīvi, un Dienvidkurzeme nav izņēmums. 

CĪRAVAS SENLIETU KRĀTUVE

Krātuve atrodas Cīravas centrā, labi uzturētā un sakoptā vēsturiskā divstāvu koka ēkā, kas ir pašvaldības īpašums. Ēkas funkcijas gadu gaitā mainījušās, tā celta 20. gadsimta divdesmitajos gados krājaizdevu sabiedrības vajadzībām, vēlākos gados tajā bijis gan pasts, gan dzīvokļi, gan kolhoza kantoris un pagasta pārvalde. 

Krājumam ir veikta muzejisko priekšmetu uzskaite, ēkā iekārtota ekspozīcija par saimnieciski ekonomisko un kultūras dzīvi Latvijā un Cīravas pagastā. Krātuves apmeklējums nav intensīvs, tajā nenotiek arī aktīva krājuma papildināšana, taču krājuma saturs ir bagātīgs un ar zinoša pavadoņa palīdzību ekspozīcijā var iegūt aizraujošu informāciju par dzīvi Cīravā dažādos laika posmos. 

Krātuvi darbu apvienošanas kārtībā apkalpo tuvējā Kultūras nama vadītāja Santa Matvijčuka, kas Cīravas pagasta mājaslapā norādīta arī kā krātuves vadītāja. Krātuves darbību atbalsta vietējo aktīvistu grupa, kas iestājas par mantojuma saglabāšanu Cīravā, pagastā ir nodibināta Cīravas pagasta attīstības biedrība. 

Cīravas senlietu krātuvē pārskatot krājuma kartotēku. Foto: A.Jirgensone

Dienvidkurzemes novada pašvaldība ir gatava turpināt ēkas uzturēšanas un komunālo izdevumu segšanu krātuves vajadzībām, sagaidot lielāku iniciatīvu no vietējās sabiedrības ar kultūras mantojumu saistītu projektu īstenošanā, tādējādi bagātinot vietējo kultūras dzīvi, izmantojot krātuves iespējas. Pagastā ir arī citi interesanti dabas un kultūrvēsturiskie objekti un nakšņošanas iespējas tūristiem – sadarbojoties Cīrava var kļūt par iecienītu Dienvidkurzemes apmeklējuma vietu. 

DUNALKAS VĒSTURES KRĀTUVE

Krātuve atrodas 1876. gadā celtajā Dunalkas muižas magazīnas klētī, dažu kilometru attālumā no Dunalkas centra. Arī šī ēka piedzīvojusi dažādus laikus – 20. gadsimta divdesmitajos gados te bijis kultūras nams, pēc tam – veikals, dzīvokļi, kolhoza noliktava, bet deviņdesmitajos gados iekārtota otrpus ceļam esošās skolas savākto senlietu krātuve. Kopš 2019. gada, kad Dunalkas pamatskola tika slēgta, krātuves darbu pārrauga vietējā novadpētniece un bibliotekāre Gita Žīgure, bet skolas ēkā kopš 2022. gada atrodas sociālās aprūpes centrs “Citas mājas”. 

Pie Dunalkas muižas magazīnas ēkas, kurā atrodas Dunalkas vēstures krātuve. Foto: A.Jirgensone

Krātuves ēkai nesen uzlikts jauns jumts, sakopta ārtelpa, taču iekštelpas neremontētas, putekļainas un nepiemērotas apmeklētāju uzņemšanai, ziemā ēka netiek regulāri apsildīta.

Dunalkas vēstures krātuvē. Foto: A.Jirgensone

Dunalkas vēstures krātuvē. Foto: A.Jirgensone

Dunalkas vēstures krātuvē. Foto: A.Jirgensone

Krājumu veido lauksaimniecības darbarīki, zemnieku iedzīves priekšmeti, dokumenti, fotogrāfijas, kolhozu laika liecības. Priekšmetu saglabātība vērtējama kā nestabila un ļoti atšķirīga. Krātuvē ir samērā labi saglabājušies priekšmeti, bet daudz arī stipri bojātu, infekciozu un praktiski sairušu priekšmetu. 

Kvalitatīva krājuma saglabāšana un pieejamības nodrošināšana ir iespējama bijušajā Dunalkas muižas klētī iekārtotajā Dunalkas pagasta kultūras namā. Tajā ir vieta spilgtāko, pagasta vēsturi raksturojošo priekšmetu un lielformāta fotoattēlu eksponēšanai, kas kultūras nama apmeklētājiem ikdienā atgādinātu par Dunalkas tuvākas un tālākas pagātnes notikumiem un ļaudīm.

GAVIEZES SENLIETU KRĀTUVE

Krātuve izvietota vienā no Gaviezes muižas kompleksa ēkām – mūra divstāvu mājas 1. stāvā. Krātuvi ilgus gadus 0,5 slodzē  vadījusi  Alma Kāla – bijusī skolotāja, zinoša novadpētniece un sava darba entuziaste. Krājumam ir veikta priekšmetu uzskaite. Šobrīd Alma Kāla no vadītājas pienākumiem ir atteikusies, apsolot turpināt sniegt konsultatīvu palīdzību jaunajam vadītājam, kas, cerams, iesākto darbu turpinās. 

Gaviezes vēstures krātuvē. Foto: A.Jirgensone

Pie Gaviezes vēstures krātuves ēkas. Foto: A.Jirgensone

Esošās telpas ir pārlieku mitras krājuma glabāšanai. Ir paredzēts krātuvi pārvietot uz citu Gaviezes kompleksa ēku ar centrālo apkuri – pagasta Kultūras namu. Pašvaldība ir apņēmības pilna iekārtot vairākas telpas kultūras nama otrajā stāvā, lai krātuve pilnvērtīgi spētu uzņemt apmeklētājus arī ziemas sezonā. 

DURBES VĒSTURES MĀJA

Vēstures māja ir  pirmā Latvijas ārlietu ministra Zigfrīda Annas Meierovica dzimto māju replika, kas celta 2012.gadā. Pievilcīgā ēka un tās apkārtne (Durbes pilskalns un dabas taka) ir tūrisma objekts ar plašu potenciālu.

Pie Durbes vēstures mājas. Foto: A.Jirgensone

Durbes vēstures nama vadītājs iepazīstina ar ekspozīciju. Foto: A.Jirgensone

Ēka ir labiekārtota, tajā ir izveidota ekspozīcija. Vēstures māju vada Reinis Bahs – izglītots un atraktīvs novada vēstures pārzinātājs. Vēstures mājā ir izveidojusies samērā liela vēsturisko liecību kolekcija, kuru izcelsmi asprātīgi skaidro un komentē Durbes vēstures mājas vadītājs. Krājums nav uzskaitīts, nav arī īsti skaidrs, vai tas pieder pašvaldībai vai ir Reiņa Baha privātīpašums. Zemnieku un amatnieku darbarīki ir pārskatāmi izvietoti pagalmā esošajā palīgēkā. Durbes vēstures māja ir atvērta divas dienas nedēļā, jo Durbes vēstures mājas pārzinis strādā 0,3 darba slodzēs.  

SECINĀJUMI

Dienvidkurzemes krātuvēs redzētais atspoguļo arī citu novadu mazajos kultūrvēsturiskajos objektos konstatētās problēmas.

• Krājuma uzskaite. Reizēm uzskaites nav nemaz, reizēm ir tikai saraksts ar priekšmetu nosaukumiem, bet nav informācijas par ļaudīm un mājām, no kurām priekšmets saņemts, nav plašāku ziņu par apstākļiem, kādos priekšmets radīts, kam tas kalpojis, kā tas nonācis krājumā utt. Tieši šī informācija, kas piedod stāstījumam krāsas un sajūtas, labākajā gadījumā, vēl glabājas pašreizējā krātuves pārziņa atmiņā, taču, “neuzliekot uz papīra”, tai ir lemts aiziet zudībā un priekšmeta izmantošana var būt apgrūtināta.

• Saglabāšanas apstākļi. Lieliski jūtas priekšmeti, kas iemitināti tiem īpaši radītos apstākļos, vairāk cieš tie, kas ziemu pārlaiž neapkurināmās, mitrās telpās. Saprotami ir pašvaldību centieni krājumus centralizēt, nodrošinot tiem līdzvērtīgus apstākļus, tomēr jāņem vērā arī vietējo iedzīvotāju vēlme redzēt savu mantojumu vietā, kurai tas pieder. Apmeklētajos objektos šādi risinājumi ir iespējami.

• Personāls. Šis jautājums ir visai saspringts. Krājumus savulaik ir veidojuši novadpētniecības entuziasti, dažviet viņi joprojām turpina iesākto darbu, gaidot jauno maiņu, kas tikpat aizrautīgi būtu ieinteresēta vietējā mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā, bet jaunā paaudze gaida citus darba nosacījumus, kurus pašvaldība ne vienmēr spēj nodrošināt. Šī arī ir viena no galvenajām problēmām – kā nodrošināt zināšanu pārmantojamību un vienlaikus arī profesionālo zināšanu ieguvi, lai iepriekšējo paaudžu iesāktais darbs tiktu turpināts atbilstoši mūsdienu prasībām.

• Attiecības ar pašvaldību. Arī mazajiem kultūras mantojuma objektiem ir jābūt skaidri noteiktam juridiskajam statusam un rakstiski formulētām attiecībām ar pašvaldību, reglamentējot atbildības jomas attiecībā uz krājuma saglabāšanu, uzskaiti, popularizēšanu, ēkas vai telpu apsaimniekošanu utt.

Nelielie muzeji un tiem radniecīgie kultūras mantojuma objekti un privātkolekcijas Latvijas reģionu pagastu centros un lauku teritorijās glabā lokālās kultūras un vēstures liecības, veido vietējo kopienu identitāti un bieži ir interesanti arī Latvijas apceļotājiem. Nereti šo kultūras mantojuma objektu uzturēšanas un popularizēšanas darbs balstās uz dažu cilvēku individuālo darbu, entuziasmu un zināšanām, tāpēc nozīmīgs gan pašvaldību, gan plašāks metodiskais atbalsts kultūras mantojuma objektu un nelielo muzeju darbības stiprināšanai un attīstībai. Šādu metodisko atbalstu piedāvā projekts "Vitamīni mazajiem muzejiem".

Lai katrā novadā tiktu rasti vispiemērotākie risinājumi kultūras mantojuma objektu racionālai uzturēšanai un lietpratīgam pielietojumam sabiedrībai nozīmīgu uzdevumu risināšanā, lai līdzšinējais darbs neietu zudumā un būtu noderīgs arī šodienas un nākotnes iedzīvotājiem, nepieciešama daudz plašāka ne vien pašvaldību, bet arī iedzīvotāju iesaiste, t.sk. arī nevalstisko iniciatīvu un organizāciju formātā. 

Projekta "Vitamīni mazajiem muzejiem" norise ir iespējama, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam. Programmu un saturu veido Baltijas Muzeologijas veicināšanas biedrība, savukārt metodisko atbalstu sniedz Kultūras ministrijas Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļa. Īpaša pateicība Dienvidkurzemes novada Kultūras pārvaldei un Dienvidkurzemes novada pašvaldībai par atsaucību un iesaistīšanos.