Add new comment

Starptautiskās akcijas „Eiropas Muzeju nakts” norise Latvijā izveidojusies par visnotaļ pašsaprotamu tradīciju, no kuras ir sarežģīti izvairīties ne vien muzejniekiem un muzeju apmeklētājiem, bet arī ļaudīm, kuri neapmeklē Muzeju nakts pasākumus. Muzeju nakts tieši vai netieši ir ietekmējusi vairāku citu pasākumu, piemēram, Baltās nakts, Zinātnieku nakts, Sporta nakts, Baznīcu nakts, un citu līdzīgu akciju notikšanu un norises laikus. Varētu pat apgalvot, ka Muzeju nakts popularitāte ir krietni vien aizēnojusi citu, parasti tajā pašā nedēļā ap 18. maiju plānojamu starptautisku muzeju akciju, proti, Starptautisko Muzeju dienu.  
Lūdzām Gundegu Dreiblati, akcijas „Muzeju nakts” Latvijas koordinatori, sniegt vēsturisku ieskatu, kā Muzeju nakts ir mainījusies kopš tās aizsākumiem 2005. gadā, kā arī izklāstīt diskusijās pārrunāto par iespējamajiem Muzeju nakts tradīcijas attīstības variantiem.

Desmit gadi ir pagājuši, kopš Latvijas muzejus ik pavasari satricina Muzeju nakts. Šai laikā akcija ir piedzīvojusi būtiskas izmaiņas. Lai saprastu izmaiņu dinamiku, vispirms der ielūkoties Muzeju nakts statistikas apkopojumos, kas aptver visu laika posmu, kurā Muzeju nakts ir notikusi.

1. grafiks rāda, ka līdz pat 2014. gadam Muzeju nakts akcijā piedalījušos muzeju skaits konstanti ir audzis. Ja Rīgas muzeju, akcijas dalībnieku, skaits, sākot ar 2007. gadu, svārstās tikai nedaudz, tad muzeji reģionos izrāda arvien lielāku interesi par dalību Muzeju naktī.

2. grafiks ļauj vērot un salīdzināt muzeju apmeklējumu skaita dinamiku Muzeju naktī - gan Rīgā, gan visā valstī. Te skaidri saskatāmi trīs posmi: 1) līdz 2008. gadam - stabils apmeklējumu skaita kāpums, lielākā daļa Muzeju nakts apmeklējumu - Rīgā; 2) no 2008./2009. līdz 2012. gadam caurmērā liels Muzeju nakts apmeklējumu skaits, bet vērojams, ka pamazām pieaug apmeklējumu skaits reģionos; 3) pēdējo divu gadu periodā apmeklējumu kopskaits ir mazāks, bet stabils, palielinās Muzeju nakts apmeklējumu skaits reģionu muzejos.

Dati: Muzeju valsts pārvalde, KM Muzeju nodaļa.

Muzeju nakts pirmie četri gadi (2005-2008)

Dalībnieki: sākotnēji muzeju lēmumu piedalīties akcijā lielā mērā sekmē Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) īpašai mērķprogrammai piešķirtais finansējums, kas tiek novirzīts Muzeju nakts programmu veidošanai. Relatīvi pieticīgos naudas līdzekļus (ap 15 000 LVL) sadala programmas administrētājas - Muzeju valsts pārvaldes - izveidota ekspertu komisija. Trešdaļa naudas atvēlēta akcijas publicitātes nodrošināšanai, pārējā tiek sadalīta muzejiem projektu konkursa kārtībā. Lai arī finansējums, ko muzeju veiksmīgākie projekti saņem, ir neliels (100-200 LVL apmērā), tomēr tas paver iespēju radošai fantāzijai. Finansējums tiek piešķirts tikai tiem projektiem, kas atbilst mērķprogrammas nolikumā noteiktajiem kritērijiem - saturiski saistīti ar konkrētā gada Muzeju nakts tēmu un, kas svarīgi, piedāvā muzejiskus līdzekļus apmeklētājiem pievilcīga muzeju nakts piedāvājuma izveidei. Tas ļauj izvairīties no Muzeju nakts pārvēršanas ar muzejiem nesaistītā "tingeltangelī", saglabājot muzeja profilam atbilstošas aktivitātes. Muzeju naktī četru gadu periodā muzeju, Muzeju nakts dalībnieku kopskaits pieaug no 54 līdz 96, nedaudz mazāk par pusi no tiem ir Rīgas muzeji.

Organizatori: Muzeju valsts pārvalde velta lielu enerģiju akcijas reklamēšanai. Tiek veidotas radio un pat TV reklāmas, izsūtītas relīzes dažādiem preses izdevumiem.

Apmeklētāji: muzeju ļaužu fantāzija patiešām ir izrādījusies bagāta un tie ar savām programmām pārsteidz pat rūdītos muzeju apmeklētājus, vienlaikus ievilinot ekspozīcijās arī publiku, kas līdz šim nav izrādījusi pārāk lielu interesi par muzejiem un kultūras mantojumu - bieži gadās vērot ļaudis, kuri muzeju acīmredzami apmeklē pirmo reizi vai arī pēc krietna pārtraukuma. Vidēji ap 80 % Muzeju nakts muzeju apmeklējumu notiek Rīgā, tikai ap 20 % - reģionu muzejos. Pie muzejiem Rīgas centrā veidojas garas rindas.

Atsauksmes: plašsaziņas līdzekļi ir pamanījuši Muzeju nakti un atzinuši to par saistošu un pozitīvu notikumu. Tā laika atsauksmes par muzeju nakts norisēm presē, radio un televīzijas raidījumos, kā arī no apmeklētāju puses ir pārsteidzoši labvēlīgas.

Muzeju nakts tradīcijai jau pieci un vairāk gadi (2009-2012)

Dalībnieki: ir beidzies VKKF finansējums Muzeju nakts programmām. Pamazām Rīgas muzeju piedāvātās programmas kļūst aizvien ikdienišķākas. Lielajiem Rīgas muzejiem ir grūti gan fiziski, gan emocionāli, gan finansiāli. Dažs muzejs kādu gadu atsakās piedalīties Muzeju naktī, taču pēc gada atkal ir ierindā, jo neapmierināti apmeklētāji drūzmējas arī pie slēgtā muzeja. Tas nenoliedzami neuzlabo iespaidu par Muzeju nakti.

Toties Muzeju nakts popularitāti un uzticamību ir uztvērušas citas kultūras iestādes un valsts pārvaldes institūcijas, kas iesaistās akcijā un Muzeju nakti dedzīgi izmanto sava tēla veidošanā. Akcijas dalībniekiem, kas nav muzeji, tomēr ir izvirzīts nosacījums - Muzeju naktī tiem jāparāda sava saistība ar kādu noteiktu kultūras mantojuma aspektu – vai tā būtu ēka, kurā atrodas institūcija, vai kāda tradīcija, vai vēsturiska šķautne.

Muzeju nakts akcijai tiecas pieslieties dažādas komercstruktūras – veikali, kafejnīcas un naktsklubi. Priekšvēlēšanu periodā pat politiskās partijas mēģina rīkot savus pasākumus šajā laikā, sasaistot tos ar Muzeju nakts norisi, kaut starptautiskās akcijas noteikumi to neparedz, uz ko koordinatori vienmēr skaidri norāda.

Organizatori: Muzeju nakts koordinatora funkcijas 2010. gadā no Muzeju valsts pārvaldes pārņem Kultūras ministrija un Starptautiskās Muzeju padomes Latvijas Nacionālā komiteja.

Aizvien mazāk pūļu nepieciešams Muzeju nakts reklamēšanai.

Dalībai akcijā piesakās sponsori, kuri atbalsta akcijas norises gan finansiāli, gan arī tehniski un informatīvi, tādējādi rodot iespēju popularizēt savu darbību un pakalpojumus plašam patērētāju lokam. Starp sponsoriem ir grāmatu apgādi, uzziņu dienests, tūrisma firmas, valodu skola u.c. uzņēmumi.

Apmeklētāji: rindas Muzeju naktī pie Rīgas muzejiem joprojām aug. Pamazām, bet stabili palielinās Muzeju nakts apmeklējumu daļa reģionu muzejos. Muzeju nakts apmeklējumu kopskaits 2012. gadā ir lielākais Muzeju nakts Latvijā vēsturē - 279 983 fiksēti apmeklējumi.

Atsauksmes: Rīgas muzejnieku vidū saistībā ar Muzeju nakts praktisko norisi saklausāma aizvien lielāka skepse. Retumis, bet atskan sūdzības par iereibušiem apmeklētājiem un bažas par muzeju drošību. Tomēr apmeklētāji lielākoties joprojām ir apmierināti ar Muzeju nakts norisi.

Tuvojas Muzeju nakts desmitgade (2013-2014)

Dalībnieki: liela daļa muzeju cenšas variēt Muzeju nakts tēmas atbilstoši savai specifikai, nereti krietni attālinoties no sākotnēji iecerētās tēmas. Atsevišķos muzejos tehnisku un drošības iemeslu dēļ tiek rādīta tikai daļa ekspozīcijas vai izstāžu, dažkārt pat organizējot Muzeju nakts pasākumu ārpus muzeja telpām. Tomēr rindas pie dažiem Rīgas centra muzejiem neplok un pat aktīva informēšana sociālajos tīklos Facebook un Twitter palīdz kliedēt „sastrēgumus” vien nelielā mērā. Savukārt Rīgas apkārtnē un reģionos ir iezīmējušās īpaši iecienītas un viesmīlīgas Muzeju nakts svinēšanas vietas, kurās apmeklētāji joprojām tiek iepriecināti ar īpašu Muzeju nakts programmu. Pašvaldību muzeji reģionos ir apjautuši, ka Muzeju nakts pasākumi ir labs veids ne vien muzeja popularizēšanai, bet galvenokārt muzeja saišu stiprināšanai ar vietējiem iedzīvotājiem un pašvaldību, aktīvi iesaistot tos ne tikai izklaidēs, bet arī pasākumu rīkošanā. Dažkārt Muzeju nakts tiek sasaistīta ar nedēļas nogales pasākumu kompleksiem reģionu pilsētās.

Muzeju nakts apmeklējumu kopskaits ir nostabilizējies, šķiet, ka vairs nenāk tie, kuru interešu lokā kultūras pasākumi neietilpst it nemaz. Līdz ar to muzejos ir mazāka burzma. Pavisam maz mana tādus apmeklētājus, kas lietojuši ko stiprāku. Muzeju darbinieki saņem vairāk ieinteresētu jautājumu no apmeklētāju puses.

Muzeju naktī piedalās arī citas kultūras iestādes, likumdošanas un izpildvaras pārstāvniecības, izglītības iestādes, dievnami. Gara rinda pacietīgu un pieklājīgu apmeklētāju Muzeju naktī kāro apmeklēt „Stūra māju”, kas ir vēl viens apliecinājums sabiedrības interesei par šīs ēkas vēsturi un turpmāko dzīvi.

Organizatori: Kultūras ministrija un Starptautiskās Muzeju biedrības Latvijas Nacionālā komiteja apkopo informāciju par muzeju gatavotajām programmām, veido informatīvos drukātos izdevumus, uztur akcijas "Muzeju nakts" mājaslapu, kārto ar autortiesībām saistītos jautājumus. Muzeju nakts laikā Muzeju nakts programma, norises un rezultāti aktīvi tiek komunicēti sociālo tīklu Facebook un Twitter kontos. Katra Muzeju nakts sociālo tīklu konta sekotāju skaits jau pārsniedz 2300 un pieaug arī pēc ikgadējās Muzeju nakts akcijas noslēguma.

Apmeklētāji: Muzeju nakts iekaro Latvijas reģionus - pilsētas, mazpilsētas un laukus. Radikāli izmainījusies proporcija starp muzeju apmeklējumu daļu Rīgas muzejos un reģionu muzejos. Šķiet, ka daudzi rīdzinieki ar ģimenēm šajā nedēļas nogalē dodas uz laukiem un mazpilsētām, lai pavadītu Muzeju nakti bez steigas, burzmas un omulīgā gaisotnē.

Joprojām Muzeju nakts ir pievilcīga tirgotājiem, jo ļaužu plūsma ir ievērojama. Tādējādi Muzeju nakts pasākumi rada netiešos ekonomiskos efektus, labvēlīgi ietekmējot veikalus, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus un ielu tirdzniecību muzeju apkaimē.

Atsauksmes: atzinīgas un sajūsminātas atsauksmes par Muzeju nakts norisi ārpus Rīgas. Muzeji tiek slavēti par izdomu  un viesmīlību. Saklausāma zināma neapmierinātība, galvenokārt no bijušo vai esošo muzeju darbinieku  puses, par Muzeju nakts saturu, norisi un ekonomisko lietderību pašiem muzejiem.

Sociālajos tīklos norisinās diskusijas par Muzeju nakts nākotni. Arī Muzeju dienas pasākumā Cēsīs nozares profesionāļi pārrunā Muzeju nakts nozīmi un attīstības perspektīvas. Muzeju nodaļas darbinieki un Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības biedri ir apkopojuši viedokļus par akcijas Muzeju nakts norisi un iespējamajiem attīstības scenārijiem:

• situācija ir tāda, ka sabiedrība gaida un pieprasa Muzeju nakti. Muzeju nozarei nav īpašas izvēles jautājumā - rīkot vai nerīkot Muzeju nakti, vien atsevišķi muzeji var paziņot, ka nepiedalās muzeju nakts norisē tehnisku, drošības iemeslu, kā arī resursu nepietiekamības konkrētajā laika periodā dēļ. Tā ir normāla prakse, jo muzeju dalība Muzeju naktī vienmēr bijusi un ir balstīta uz brīvprātības principu. Protams, ja no starptautiskās akcijas „Eiropas Muzeju nakts” organizatoru puses tiktu paziņots, ka akcija tiek slēgta, būtu jāmeklē veids, kā organizēt Muzeju nakti nacionālā mērogā, varbūt arī mainot dalības un apmeklējuma nosacījumus;
• būtu muļķīgi atsacīties no Muzeju nakts tagad, kad iegūta neapšaubāma atpazīstamība, muzeju popularizācijas instruments, kura reklāmas izmaksas ir niecīgas. Tādā gadījumā muzeji šo nišu gada diezgan blīvajā pasākumu kalendārā atdotu citiem;
• muzeju pārstāvju un apmeklētāju vidū dominē viedoklis, ka Muzeju nakts jāturpina ierastajā laikā (iekļaujoties starptautiskajā akcijā „Eiropas Muzeju nakts”), kā arī saglabājot bezmaksas apmeklējumu;
• Muzeju nakts programmām muzejos būtu rūpīgāk un dziļāk jāizstrādā saturs, jo šobrīd ir izveidojies liels patiesi ieinteresētas publikas segments;
• visieinteresētākie apmeklētāji Muzeju naktī labprāt kļūst par muzeju brīvprātīgajiem palīgiem;
• kā brīvprātīgie palīgi Muzeju nakts pasākumos ļoti labprāt piesakās skolēni, studenti un citi interesenti, jo akcija ir populāra un pievilcīga - līdz ar to tā ir lieliska iespēja raisīt jaunu ļaužu prātos padziļinātu interesi par muzeju kā institūciju un darbu muzejā ilgtermiņā;
• parādās arī viedoklis, ka iepriekš noteikta Muzeju nakts tēma muzejus iegrožo un rada papildu grūtības;
• mazajos muzejos un reģionos Muzeju nakts ir ļoti nepieciešama gan muzejniekiem, gan publikai;
• Muzeju nakts pasākumu veiksmīga norise no muzejiem prasa lielu papildus darbu, taču gandarījums ir lielāks;
• ja no Muzeju nakts atsacītos, tad būtu jāmeklē, ko likt vietā, kas varbūt prasītu papildus resursus;
• tomēr iespējama un vēlama paralēlas akcijas rīkošana uz citiem nosacījumiem;
• varētu rīkot Rīgas muzeju nakti par maksu, bet dalība Francijas iniciētajā akcijā arī jāturpina;
• nepieciešams papildu finansējums muzeju drošībai un programmu kvalitātes uzlabošanai, kā arī darbinieku algošanai vēlajās stundās;
• Muzeju nakti nedrīkst ignorēt kā kultūrpolitisku faktoru – akcija ir ļoti pievilcīga muzeju partneriem, sponsoriem, naudas devējiem, dibinātājiem un īpašniekiem. Tā palīdz veidot pozitīvu tēlu par muzeju nozari, par muzeju atvērtību sabiedībai (pat, ja tas daļā gadījumu nav tiesa un bieži muzeju dalība Muzeju naktī pārsniedz to praktisko iespēju robežas). Ir vajadzīgs papildu finansējums, lai šo pozitīvo lietu noturētu kā vienu no nozares tradīcijām; lai celtu pasākumu kvalitāti.

Atceroties, ka nākamā Muzeju nakts sāksies pavisam drīz - 2015. gada 16. maija vakarā, raksta noslēgumā aicinām mūsu lasītājas un lasītājus ielūkoties dažos uz diskusiju rosinošos piemēros un viedokļos, kas izskanējuši mediju telpā:

• Kāda ir Muzeju nakts tradīcijas ietekme? Vai varam teikt, ka pasākums vairo muzeju popularitāti un sabiedrības izpratni par kultūras mantojumu? Portāls "Latvijas Vēstnesis" izvaicā Muzeju nakts koordinatorus un tiešos rīkotājus - muzeju u.c. institūciju pārstāvjus.
• Kas notiek, ja muzejs nerīko muzeju nakts pasākumu? Kā muzeja pārstāvjiem to skaidrot? Ogres vēstures un mākslas muzeja  direktores Ivetas Ruskules raksts  "Kāpēc Ogrē nebija Muzeju nakts" Ogres pašvaldības portālā, kā arī portāla "Kasjauns.lv" raksts par šo pašu tēmu "Direktore skaidro, kāpēc Ogres muzejs boikotēja Muzeju nakti".
• Te atkal savlaicīgi izziņots Rundāles pils muzeja viedoklis par nepiedalīšanos akcijā "Muzeju nakts".
• Pievienojam arī portāla "Kasjauns.lv" sagatavoto apskatu un īsas intervijas par 2014. gada Muzeju nakts norisi. Lai arī virsraksts mudina domāt ja ne par katastrofu, tad nopietnām grūtībām, rakstā tomēr pausti visai daudzveidīgi viedokļi: "Muzeju nakts gaisotni sagandē milzīgi cilvēku pūļi".
• Inga Žolude portālā "Satori.lv" raksta par došanos uz muzejiem kopā ar bērniem, krietnu rindkopu veltot arī Muzeju naktij: "Muzejs bērniem vai muzejs bez bērna?".
• Justīne Janpaule tīmekļa žurnālā "Punctum.lv" vērtē Muzeju nakts fenomenu "Bobūras efekta" ēnā: "Bezmaksas pārdomas".
• Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore Ilze Knoka ļauj ielūkoties Latvijas Muzeju dienā Cēsīs notikušajā muzejnieku diskusijā par Muzeju nakti, nosaucot vārdā arī pamata izvēles, ar kādām nāktos sastapties, domājot par Muzeju nakts tradīcijas maiņu un attīstību: "Kopā jautrāk vai ar ko dalīt nakti?".