Add new comment

Ar žurnāla "Studija" laipnu atļauju turpinām publicēt Unas Sedlenieces rakstus no sērijas "Muzeju ekspedīcija". Autore ir pabijusi tajos Latvijas reģionu muzejos, kuri var lepoties ar  vērtīgām mākslas darbu kolekcijām. Interesantākais lasītājam un muzejniekam varētu būt apstāklis, ka muzeju ekspedīcijas skats ne vienmēr ir jūsmīgs un pacilāts - tas bieži ir gan zinātkārs, gan vērtējošs un kritisks. Raksts publicēts 2010. gada augusta/septembra žurnālā „Studija” Nr.73.

“Kādas varētu būt dažādu muzeja apmeklētāju gaidas, cerības un aizspriedumi par konkrēto muzeju? Kādas tās ir man?” klusībā pats sev jautā un atbild uzmanīgs muzeju apmeklētājs.(1) Nonākot Latgalē ap vasaras saulgriežu laiku, vilina raibām puķēm apaugušie māla pakalni un spirdzinošie ezeri, bet kritika vai iesīkstējušu aizspriedumu ķidāšana un vērtību pārvērtēšana nav ne prātā. Gribas sajūsmināties, ļauties un brīnīties, galu galā – gribas arī uzzināt un izprast. Jo Latgale ir tik īpaša Latvijas daļa, ka ne vien svešiniekiem, bet arī citiem Latvijas iedzīvotājiem bieži pietrūkst zināšanu par šo reģionu. Muzeja institūcija pati par sevi negarantē tiešu un nepastarpinātu zināšanu gūšanu. Tomēr muzeja piedzīvojums var modināt emocijas, apmierināt ziņkāri un tādējādi – veidot izpratni un vairot zināšanas.

Latgales kultūrvēstures muzejs Rēzeknē pēc profila ir līdzīgs daudziem citiem Latvijas novadpētniecības un mākslas muzejiem. Tomēr tas ir ne tikai pilsētas, bet arī visa kultūrvēsturiskā reģiona pārzinātājs, kā sola muzeja nosaukums un misijas formulējums: “Latgales kultūrvēstures muzejs pastāv,
lai ar muzejiskiem līdzekļiem veidotu Rēzeknes kā Latgales sirds tēlu un atspoguļotu tās vēsturi no pašiem pirmsākumiem līdz mūsdienām, pētītu kultūrvēstures procesus Latgalē, tā radot interesi par novadu visā sabiedrībā un kļūstot par nozīmīgu tūrisma objektu.”(2)

Pirmo informāciju par LKM piedāvājumu var saņemt pilsētas pašvaldības tiešsaistes vietnē www.rezekne.lv/index.php?id=182. Lai gan tiešsaistes informācijas saturiskā un vizuālā kvalitāte, apjoms un aktualitāte neliek vilties, tomēr drīz vien nostiprinās pārliecība, ka muzejam, kas pozicionējas kā Latgales kultūrvēstures vēstnieks, steidzami nepieciešami gan moderni drukātie informācijas materiāli, gan individuāla seja virtuālajā vidē.

LKM izstādes un ekspozīcijas atrodas trīs adresēs pilsētas centrā. Galvenajā ēkā Atbrīvošanas alejā 102 divos stāvos aplūkojamas pastāvīgās ekspozīcijas par Rēzeknes vēsturi un Latgales keramiku. Līdzās Atbrīvošanas alejā 100a atrodas Izstāžu nams, kur divās zālēs it bieži mainās dažādas vizuālās un lietišķās mākslas izstādes, kā arī muzeja sadarbības partneru ceļojošās izstādes. Izstāžu namā atrodas arī lasītava, kurā interesenti klātienē var iepazīties, piemēram, ar unikālo, aptuveni 28 000 vienību plašo latgaliešu literatūras krājumu, kas ir gandrīz puse no kopējā krājuma vienību skaita, kuras gla¬bā LKM.(3) Trešā pastāvīgā adrese ir 18. novembra ielā 26, kur Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskolas Mākslas namā vienuviet aplūkojami Latgales profesionālās glezniecības kolekcijas dārgumi.

Izrādās, ka visgreznākajā Rēzeknes 19. gs. beigu koka savrupmājā padomju gados atradies kara komisariāts. Pēdējā desmitgadē ēka atkal pieejama sabiedrībai kā Mākslas nams, un par tās kvalitāti jēgpilnā saspēlē rūpējas LKM un Rēzeknes Mākslas un dizaina vidusskola. Kamēr studenti pamatīgā darbā restaurējuši būves koka detaļas un interjerus, LKM Mākslas nama deviņās telpās no sava plašā mākslas priekšmetu krājuma izveidojis iespaidīgu Latgales glezniecības ekspozīciju, kas ar aptuveni 150 mākslas darbu starpniecību dod ieskatu laika periodā no 20. gs. 20. gadiem līdz pat mūsdienām.

Muzeji “nekolekcionē pulksteņus, lai no tiem lasītu laiku, augu valsts produktus, lai tos ēstu, ogles, lai tās kurinātu,”(4) tāpat arī mākslas darbi netiek muzealizēti, piemēram, tikai interjeru izrotāšanai vai kapitālieguldījumu uzkrāšanai. No vienas puses, LKM piedāvātā mākslas darbu ekspozīcija liecina par rūpīgu atlasi, pētniecību un liek nojaust tajā ieslēpto vēstījumu par Latgales profesionālās mākslas tradīciju nozīmi vietējā un starptautiskā kontekstā, kolorītu un ievērojamākajiem pārstāvjiem. No otras puses, blīvi eksponētie mākslas darbi neizbēgami konkurē gan savā starpā, gan ar ēkas interjeru. Proti, vērotājiem reizumis šķiet, ka interjera dekorēšanas uzdevums neviļus ņem virsroku pār ekspozīcijas muzejisko stāstu. Zinošākam apmeklētājam pietrūkst kontekstuālas informācijas par izstādītajiem mākslas darbiem, savukārt glezniecības jautājumos neiesvaidītajiem ekspozīcija sniedz drīzāk patīkamu laika kavēkli, būtiski nepaplašinot izpratni par mākslas faktiem.

Viena no būtiskām atslēgām Latgales kultūrvēstures izprašanai ir salīdzinoši nesen atklātā Latgales keramikas ekspozīcija ar poētisko nosaukumu “Māla un uguns pārvērtību radīts brīnums” muzeja galvenās ēkas otrajā stāvā. Ekspozīcijas pētnieciskā, vizuālā un komunikatīvā kvalitāte LKM darbinieku profesionālo veikumu paceļ vairākas galvastiesas pāri daudziem līdzīgiem mēģinājumiem Latvijas muzeju iekštelpās stāstīt par podniecību un keramiku kā amatniecības un mākslas nozarēm. Tāpēc izbrīna fakts, ka izstādes ievadā vai nobeigumā nav norādīti tās autori, kas patiesi būtu pelnījuši tikt pieminēti. Šī ekspozīcija apmeklētājam atklāj visu plašo noteiksmju un kopsakarību paleti starp derīgumu un skaistumu, rotaļīgumu un nopietnību, ikdienu un svētkiem, fantāziju un pragmatismu, fiziku un estētiku.

Ekspozīcija skaidri strukturēta sešās daļās – no podnieka amata pirmsākumiem līdz Latgales keramikas šodienai. Turklāt orientācijai ekspozīcijā palīdz gan teicamā norāžu un anotāciju sistēma (latviešu, krievu un angļu valodā), gan arī skaņas, krāsas, gaismas un citi vienkāršie, bet iedarbīgie ekspozīcijas dramaturģijas elementi, piemēram, māla pēdiņas uz grīdas.

Ekspozīciju iespējams aplūkot arī audiogida pavadībā, t. sk. svešvalodās, kas tuvina muzeja misijā izteikto vēlmi kļūt par nozīmīgu tūrisma objektu. 45 minūšu ilgais audiogida vēstījums, tāpat kā stāstījuma tonis atsevišķos rakstītajos izstādes tekstos, gan nav varējis izvairīties no pārmērīga teksta blīvuma un saldas patētikas, kādā nudien nav grūti ieslīgt, sajūsminoties par “māla un uguns pārvērtību radīto brīnumu”. Taču šī noteikti ir ekspozīcija, kurā iespējams un pat nepieciešams atgriezties vairākkārt: jo katru reizi atklājas jauni informācijas slāņi, tādējādi veidojot un nostiprinot apmeklētāja zināšanas un izpratni par Latgales keramikas fenomenu.

Nākamajos mēnešos LKM ikdienu ietekmēs vērienīgi rekonstrukcijas darbi muzeja galvenajās ēkās. Plānots uzlabot gan krājuma glabāšanas apstākļus, gan pilnveidot un paplašināt muzeja telpas tā, lai apmeklētājiem vairs netraucētu sīkas, ikdienišķas neērtības. Taču, lai muzeju modernizētu gan no ārpuses, gan iekšpuses, pamatīgs darbs jāveic ne vien būvniekiem, bet arī LKM darbiniekiem. Šīs un visu citu nākamo muzeju ekspedīciju dalībniecēm un dalībniekiem tagad un turpmāk ir pamatotas cerības, ka tuvākajos gados LKM ārējo un iekšējo izpausmju atskaites punkts un kvalitātes mērs būs tās zināšanas, prasmes un emocionālais spriegojums, kas likts lietā, veidojot keramikas ekspozīcijas struktūru, vizuālo tēlu un iedarbību sajūtu līmenī.

___________________________________________________________________________________________

(1) Sal.: Lindauer, Margaret. The Critical Museum Visitor. In: Janet Marstine (ed.). New Museum Theory and Practice: An Introduction. Maiden MA, Oxford, Victoria: Blackwell Publishing, 2006, p. 203–225.

(2) Sk. Latvijas digitālo kultūras karti: www.kulturaskarte.lv/lv/muzejs/latgales-kulturvestures-muzejs.

(3) Sk. LKM sadaļu Nacionālā muzeju krājuma kopkataloga tiešsaistes vietnē: www.nmkk.lv.

(4) Vaidahers, Frīdrihs. Īsais kurss muzeoloģijā. Rīga: Muzeju valsts pārvalde, 2009, 19. lpp.