Aicinājums pieteikties 18. Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolā

Aicinām muzeju speciālistus un vadītājus pieteikties 18. Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolā (BMS-2022), kas notiks no 2022. gada 12. jūnija līdz 18. jūnijam Telšos, Lietuvā. Vasaras skolas tēma – "Sarežģītais mantojums muzejos".

Ilustrācija: apmeklētājs Monas Hatumas | Mona Hatoum  personālizstādē, KIASMA, Helsinki. Foto: BMVB

BMS-2022 TĒMA

Domājot par sarežģīto mantojumu, ir jāatceras definīcija, ko piedāvāja Šerona Makdonalda | Sharon Macdonald 2007. gada Starptautiskās Muzeju padomes (ICOM) Starptautiskās arheoloģijas un vēstures muzeju un kolekciju komitejas (ICMAH) ikgadējā konferencē: “Sarežģītais mantojums ir saistīts ar pagātnes notikumiem, kas nav viegli savienojami ar to sabiedrības grupu pašidentitāti, kurai šis mantojums pieder. Tā vietā, lai stiprinātu pozitīvo paštēlu, tas potenciāli sagrauj to vai draud ar sociālām domstarpībām un konfliktiem. Sarežģītais mantojums ir saistīts ar satraucošiem, nevis varonīgiem vai progresīviem pagātnes notikumiem, kuriem muzeji un kultūras mantojuma objekti tradicionāli pievērsuši savu uzmanību.”

Sarežģītā mantojuma tēma ir ļoti aktuāla visu veidu muzejiem, neraugoties uz to statusu vai krājuma saturu. Ņemot vērā mūsdienu pasaulē notiekošos politiskos, ekonomiskos, sociālos un kultūras procesus (vēstures pārrakstīšanas centieni, nacionālās vēstures atkārtota izvērtēšana, lēmumu pieņemšana attiecībā uz pieminekļiem un to mērķiem u.c.), ļoti svarīgi ir izvērtēt muzeja lomu, iespējas un ierobežojumus, rādot un stāstot par sarežģīto mantojumu.

Ir skaidrs, ka muzeju profesionāļiem, strādājot ar sarežģīto mantojumu, ir jāmeklē atbildes uz daudziem dažādiem jautājumiem:

• Kādas tendences ir vērojamas pasaulē saistībā ar sarežģītu (vai strīdīgu) mantojumu? Kādas ir reģionālās īpatnības?
• Par kādām idejām, pieredzi vai bažām mēs varam pastāstīt citiem?
• Vai muzejiem jāvāc, jāeksponē un jāapspriež tikai “jauki” un “pareizi” priekšmeti, kas reprezentē mūsu pagātni? Ja nē, tad kā tiem būtu jāatspoguļo sabiedrībā pretrunīgi vērtētas tēmas vai fakti (piemēram, padomju un nacistu okupācija, pretošanās, Holokausts, nacionālās minoritātes, bēgļi utt.)?
• Kādas ir sociālās, politiskās, kultūras vai vēstures tēmas, kurās muzeji var dot savu ieguldījumu, rosinot diskusijas vai dialogu ar sabiedrību?
• Vai muzeji ir pietiekami neatkarīgi, lai iepazīstinātu ar jebkura veida sarežģīto mantojumu?
• Vai muzejiem vajadzētu aktīvāk pievērsties strīdīgo tēmu atspoguļošanai? Kā muzeju profesionāļi var strādāt ar sarežģīto mantojumu, nelūkojoties uz pagātni tendenciozi vai no pārāk šauras perspektīvas?

Tajā pašā laikā nedrīkst aizmirst, ka muzejs ir visuzticamākā kultūras institūcija, un tāpēc tā galvenais mērķis ir būt godīgam pret sabiedrību, kurai tas kalpo.   

Nevar solīt, ka Baltijas Muzeoloģijas skolā tiks rastas atbildes uz visiem šiem jautājumiem, taču esiet laipni aicināti diskutēt, mācīties un dalīties pieredzē par sarežģīto mantojumu ar kolēģiem un draugiem! 

BMS-2022 LEKTORES

2022. gada Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas nedēļu garo studiju programmu veidos un vadīs lektores no Slovēnijas un Vācijas/Norvēģijas.

Dr. Katrīna Pabsta | Kathrin Pabst (Vācija/Norvēģija) ir vācu etnoloģe, pētniece, zinātnisko rakstu autore un lektore. Šobrīd viņa uz laiku ir pārtraukusi darbu Zinātniskās nodaļas vadītājas amatā Vestagderas muzejā, kas atrodas Kristiansandā, Norvēģijā, lai vadītu liela mēroga septiņu Eiropas valstu sadarbības projektu “Identity on the Line” par migrācijas ilgtermiņa sekām starppaaudžu perspektīvā, kurā piedalās seši muzeji un viena universitāte. Vienlaikus viņa vada arī pētniecības projektu "Unspoken History" par neizstāstītā un neizrunātā pārnesi ģimenēs un sabiedrības grupās. Katrīnai Pabstai ir plaša pieredze gan praktiskajā, gan teorētiskajā darbā ar izaicinošiem, jutīgiem vai ar tabu saistītiem tematiem. Viņai ir doktora grāds profesionālajā ētikā. Doktora disertācijā galvenā uzmanība ir pievērsta morālajiem izaicinājumiem, ar kuriem var saskarties muzeju darbinieki, strādājot ar jutīgām vai izaicinošām tēmām, kas saistītas ar ārēju sadarbību. Katrīna ir bijusī Starptautiskās Muzeju padomes Norvēģijas Nacionālās komitejas valdes locekle un priekšsēdētāja, ir piedalījusies ICOM Norvēģijas muzeju ētikas kodeksa konkretizēšanā. Turklāt viņa ir ICOM Starptautiskās Ētisko dilemmu komitejas priekšsēdētāja.

Dr. Kaja Široka | Kaja Širok (Slovēnija) ir Starptautiskās Muzeju padomes Slovēnijas Nacionālās komitejas ICOM-Slovenia prezidente, Ļubļanas Universitātes Filoloģijas fakultātes Socioloģijas katedras zinātniskā līdzstrādniece un bijusī Slovēnijas Nacionālā Mūsdienu vēstures muzeja direktore. Pēc izglītības vēsturniece, ieguvusi doktora zinātnisko grādu. Promocijas darbā galveno uzmanību pievērsusi atšķirīgiem atmiņu stāstiem un identitātes veidošanai pierobežā starp Itāliju un Slovēniju. Šobrīd Kaja Široka interesējas par muzejiem un atmiņu pētījumiem, īpašu uzmanību pievēršot nacionālo vēstures naratīvu radīšanai saistībā ar identitātes veidošanos, strīdīgām atmiņām, revizionismu un vēstures (re)interpretācijām. Viņa ir publicējusi vairākus rakstus par pagātnes iemūžināšanu (memorializāciju) muzeju izstādēs un aktīvi darbojas vairākos ES projektos. Kaja Široka ir ETHCOM – Starptautiskās Muzeju padomes pastāvīgās ētikas komitejas valdes locekle, kā arī ICMEMO – Starptautiskās Publisko noziegumu upuru piemiņas muzeju komitejas valdes locekle.

BMS-2022 PLĀNOTĀ PROGRAMMA

Programmā paredzētas lekcijas, semināri, piemēru analīze un mācību ekskursijas uz Telšu un apkārtnes muzejiem un ar sarežģīto mantojumu saistītām piemiņas vietām, kā arī konference, kurā Baltijas valstu muzeju speciālisti dalīsies savā pieredzē par darbu ar sarežģīto vēsturi, t.sk. pārrunās Baltijas muzeju reakcijas un profesionālās iesaistes iespējas attiecībā uz Krievijas karu Ukrainā.

• SVĒTDIENA, 12. jūnijs – izbraukšana no Rīgas uz Telšiem, BMS atklāšana;
• PIRMDIENA, 13. jūnijs – konference – Baltijas valstu muzeju pieredzes apmaiņa par darbu ar sarežģīto vēsturi. Aktuālās situācijas izzināšana un atvērtā diskusija; ekskursija pilsētā;
• OTRDIENA-TREŠDIENA, 14. jūnijs – teorētiskās un praktiskās nodarbības;
• TREŠDIENA, 15. jūnijs – teorētiskās un praktiskās nodarbības, mācību ekskursija uz Aukstā kara ekspozīciju;
• CETURTDIENA, 16. jūnijs – teorētiskās un praktiskās nodarbības, mācību ekskursija (tiks precizēta);
• PIEKTDIENA, 17. jūnijs – teorētiskās un praktiskās nodarbības, skolas kopsavilkums un noslēgums brīvdabas muzejā Žemaišu lauku sēta;
• SESTDIENA, 18. jūnijs – mājupceļš no Telšiem uz Rīgu.

PIETEIKŠANĀS TERMIŅŠ UN DALĪBAS MAKSA 

Lai pieteiktos dalībai Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolā, līdz 22. aprīlim plkst. 23:59 jāaizpilda un jāiesniedz pieteikuma veidlapa. Vasaras skolas darba valoda – angļu, tādēļ arī pieteikuma veidlapu lūdzam aizpildīt angliski. Pēc pieteikumu izvērtēšanas dalībai vasaras skolā no Latvijas tiks izvēlēti desmit interesenti. Ja pieteikumu skaits pārsniegs noteiktās iespējas, tad, kā parasti, tiks izvērtēta pretendenta līdzšinējā darba pieredze un ieguldījums muzeju nozarē, personīgā motivācija, angļu valodas zināšanas un līdzšinējā dalība BMS projektā.

Dalības maksa Latvijas muzeju pārstāvjiem 350 euro. Dalības maksā iekļauts transports no Rīgas uz Telšiem un atpakaļ, dalība skolas mācību programmā, nakšņošana divvietīgos vai trīsvietīgos ekonomiskās klases numuros viesnīcā Telšos, brokastis, pusdienas un kafijas pauzes.

BMS-2022 ORGANIZATORI

Baltijas Muzeoloģijas skolas 2022. gada sesiju organizē Lietuvas Kultūras ministrija sadarbībā ar  Žemaišu muzeju “Alka” un Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrību. Kā katru gadu, būtisku atbalstu Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolai sniedz Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, kā arī Igaunijas Kultūras ministrija un Igaunijas Nacionālā mantojuma pārvalde.

Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas mājaslapa