2024. gada septembrī un tad vēlreiz, 2025. gada maijā, Baltijas Muzeoloģijas biedrības projekta "Vitamīni mazajiem [muzejiem]" iniciatores un īstenotājas viesojās kultūras mantojuma objektos Cēsu novadā, lai tiktos ar kultūras mantojuma objektu vadītājiem, izzinātu situāciju un palīdzētu rast risinājumus tieši to krājuma darba un muzejiskās darbības dimensijā. Publicējam Anitas Jirgensones un Gundegas Dreiblates iespaidus un pārdomas.
Ilustrācija: J.Šakares foto
Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības projekta "Vitamīni mazajiem [muzejiem]" ceļš 2025. gada februāra sākumā veda uz Valmieras novadu.Tā bija lieliska iespēja kopā ar Valmieras novada pašvaldības, Valmieras muzeja pārstāvēm un Valmieras novada nelielo ekspozīciju un krātuvju vadītājiem iepazīties ar situāciju šajos objektos, pārrunāt to veidošanas vēsturi, šodienas stiprās un vājās puses, nepieciešamos uzlabojumus un attīstības iespējas. Publicējam mūsu biedrības pārstāvju pārdomas un secinājumus.
Ilustrācija: Billy Wilson | Flickr | CC BY-NC 2.0
2024. gada septembra beigās daži Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības biedri devās īsā nedēļas nogales studiju braucienā uz Dānijas, galvenokārt Kopenhāgenas, muzejiem. Tomēr vispiesātinātākās sarunas un pat nelieli strīdi raisījās ne tik daudz par brīnišķīgo Luiziānas Modernās mākslas muzeju Humlebekā, ne arī par kādu no lielajiem Kopenhāgenas muzejmilžiem, bet gan par pasaku teicēja, rakstnieka Hansa Kristiana Andersena muzeju Odensē. Pirms svētkiem piedāvājam Līvas Grudules skatu un stāstu.
Ilustrācija: Pieminekļa Hansam Kristianam Andersenam makets. Foto:A. Jirgensone
Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības projekta "Vitamīni mazajiem muzejiem" konsultantes Anita Jirgensone un Gundega Dreiblate septembrī devās uz četriem kultūras mantojuma objektiem Cīravā, Dunalkā, Gaviezē un Durbē, lai kopā ar to vadītājiem un Dienvidkurzemes novada pašvaldības pārstāvjiem iepazītos ar situāciju šajos objektos, pārrunātu to stiprās un vājās puses, nepieciešamos uzlabojumus un attīstības iespējas. Publicējam mūsu biedrības pārstāvju pārdomas un secinājumus.
Ilustrācija: Mariya Prokopyuk | Flickr | CC BY 2.0
Klajā nācis rakstu krājums "Muzejs mūsdienu sabiedrībā - 3", kurā apkopoti Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolā no 2014. līdz 2020. gadam lasītie un diskutētie mācību teksti, kā arī skolas lektoru, starptautiski atzītu muzeju teorētiķu un praktiķu, publikācijas. Rakstu krājums pieejams gan drukātā formātā, gan tīmeklī, kur tas lasāms un lejupielādējams PDF formātā.
Šajā saspringtajā un mazliet sirreālajā laikā ir arī priecīgas ziņas – un tās bieži saistītas ar to, ko varam atrast, nepārvietojoties fiziskajā realitātē, bet no mājām, no datora ielūkojoties tīmeklī. Tā, Latvijas Muzeju biedrība vakar, 19. martā, ir atvērusi jauno, ilgi gaidīto mājaslapas versiju un aicina to apmeklēt.
Bieži sakām, ka īpašais, ko muzeji spēj dot apmeklētājiem, ir pieredze muzeja ekspozīcijā vai izstādē. Veiksme ir, ja izstādes vai ekspozīcijas veidotājiem izdevies parādīt gan plašāku konteksu, gan detaļas, kas daudzus cilvēkus aizkustina, rosina domāt un veidot jaunu emocionālo, intelektuālo un juteklisko pieredzi, iekļaujot subjektīvo redzējumu plašāka ainā. Publicējam Mg.art Dainas Ratnieces impresiju par pieredzējumiem Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Aleksandrai Beļcovai veltītajā retrospekcijā.
Mg. art. Gundega Dreiblate, Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības biedre, raksta par būtiskākajām atziņām, kas gūtas, viesojoties Brēmenes muzejos un tiekoties ar vācu kolēģiem. Rakstā skarti galvenokārt jautājumi, kas aktuāli arī Latvijas muzeju vidē – atklātā krājuma veidošanas principi un paņēmieni, muzeju darba kvalitātes nodrošināšanas instrumenti.
Noteikti rosinām vēlreiz un vēlreiz ieskatīties Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra veiktajā pētījumā par muzeju un sabiedrības mijiedarbību Latvijā. Par pētījuma sadaļu, kurā analizēti Latvijas akreditēto muzeju misiju formulējumi, kā arī par esošo muzeju misiju veidošanas praksi raksta1 un arī citus diskutēt aicina Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības biedrs, Dr. philol. Jānis Garjāns.
Turpinot sarunu par muzeja definēšanas tematiku, tās nozīmību muzeju teorijā un saistību ar muzeju praksi, publicējam Dr. philol. Jāņa Garjāna referātu1, kurā analizētas aktuālās izmaiņas Latvijas Muzeju likumā un tas, kā normatīvajos aktos definētie nosacījumi, struktūras un mehānismi atbilst muzejteorētiskajām nostādnēm un jaunākajām atziņām.
Gundegas Dreiblates rakstā analizēti Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības biedru viedokļi, kas izteikti ICOM darba grupas un pastāvīgās komitejas - Muzeju definīcija. Perspektīvas un potenciāls - iniciētajā Apaļā galda diskusijā. Šie viedokļi galvenokārt fokusēti uz Latvijai, Latvijas cilvēkiem, kā arī Latvijas muzejiem nozīmīgajiem jautājumiem.
Pārskatot Latvijas valsts simtgadei veltīto izstāžu kopu, atradām vienu, kas nesaprotamu iemeslu dēļ līdz šim nebija nokļuvusi mūsu uzmanības lokā. Kāpēc šī izstāde pilnīgi noteikti iekļaujama apskatāmo izstāžu sarakstā - lasiet Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības biedres Janas Šakares nelielo komentāru, kas tapis pēc izstādes "Es (arī) esmu latvietis" apmeklējuma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Bet te atradīsiet mazliet vairāk attēlu.
Izstādes, ekspozīcijas vai programmas tēmas izvēle, idejas izteikšana vienkāršā (bet ne vienkāršotā), ne tikai speciālistiem un ekspertiem saprotamā veidolā ir viens no būtiskākajiem jautājumiem muzeja komunikācijā. Kā iemiesot un parādīt pašiem muzeja speciālistiem tik skaidro un reizē tik netveramo jēgu tā, lai uzdotu daudziem laikabiedriem personiski svarīgu jautājumu vai uzliktu vienu no akuālajiem punktiem uz "i" kādā sabiedrībai nozīmīgā diskusijā? Publicējam Dainas Ratnieces pārdomas, kas tapušas, balstoties pieredzējumos divās joprojām aplūkojamās izstādēs.
13. maijā sešas Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) Muzeju un kultūras mantojuma studiju apakšprogrammas studentes aizstāvēja maģistra darbus un 18.jūnijā varēja dalīties priekā ar draugiem un radiem jaukajās izlaiduma svinībās, kas vainagoja centīgu darbu divu gadu garumā. Bet jau šonedēļ sākusies pieteikšanās studijām Latvijas Kultūras akadēmijā. Vēl līdz sestdienas, 9. jūlija plkst. 14:00 iespējams iesniegt dokumentus, lai pretendētu uz kādu no studiju vietām arī Muzeju un kultūras mantojuma maģistra studiju apakšprogrammā.
Nedēļas nogalē no Starptautiskās Muzeju padomes (ICOM) Muzeoloģijas komitejas (ICOFOM) saņemta skumja ziņa - 21. janvārī mūžībā aizgājis viens no ietekmīgākajiem muzeju jomas teorētiķiem, muzeoloģijas Centrālās un Austrumeiropas atzara tālākveidotājiem, Dr. phil. Zbiņeks Zbislavs Stranskis | Zbyněk Zbyslav Stránský.
Rakstu sērija "Berlīnes pavasaris" sniedz atskatu uz vienu no Muzeju un kultūras mantojuma maģistra studiju apakšprogrammā tradicionālajiem mācību braucieniem - šoreiz studentu un lektoru ceļš veda uz interesantākajiem un savstarpēji ļoti atšķirīgajiem Berlīnes muzejiem. Studiju ceļojums varēja notikt pateicoties arī Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirtajām radošajām stipendijām. Raksta autore: Santa Silava, Muzeju un kultūras mantojuma maģistra studiju apakšprogrammas studente. Foto: J.Šakare.
Rakstu sērija "Berlīnes pavasaris" tapusi sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas Muzeju un kultūras mantojuma maģistra studiju apakšprogrammas studentēm, kā atskats uz vienu no šajā studiju programmā tradicionālajiem mācību braucieniem, kas ļauj uz brīdi distancēties no ierastās vides un iepazīties ar ievērojamākajiem un interesantākajiem citvalstu muzejiem un mācīties kopā ar izciliem muzeju praktiķiem un teorētiķiem. Šogad studiju ceļojums varēja notikt pateicoties arī Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirtajām radošajām stipendijām. Raksta autore: Agnese Treimane, Muzeju un kultūras mantojuma maģistra studiju apakšprogrammas studente. Foto: J.Šakare.
Rakstu sērijā "Berlīnes pavasaris" dodam vārdu Latvijas Kultūras akadēmijas Muzeju un kultūras mantojuma maģistra studiju apakšprogrammas studentēm. Studentu un lektoru kopīgie mācību braucieni ir iespēja uz brīdi distancēties no ierastās vides un iepazīties ar interesantiem citvalstu muzejiem, gūt jaunu skatu gan uz studijām, gan praktisko darbu, kā arī draudzīgā atmosfērā. tikties un mācīties no izciliem muzeju jomas profesionāļiem. Šogad mācību brauciens varēja notikt pateicoties arī Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirtajām radošajām stipendijām. Raksta autore ir Monta Barbina, LKA Muzeju un kultūras mantojuma maģistra studiju apakšprogrammas studente. Foto: J.Šakare.
Rakstu sērijā "Berlīnes pavasaris" dodam vārdu Latvijas Kultūras akadēmijas Muzeju un kultūras mantojuma maģistra studiju apakšprogrammas studentēm, tādējādi turpinot LKA Muzeju un kultūras mantojuma studiju (pirms tam - Muzeoloģijas) apakšprogrammas studentu un mācībspēku kopīgo mācību braucienu tradīciju. Šādi braucieni studentiem un mācibspēkiem ir iespēja satikties un mācīties no izciliem muzeju jomas profesionāļiem. Šogad sakām paldies Dr. Peteram van Menšam un Leontīnei Meijerei van Menšai par lieliski organizēto lekciju un tikšanos programmu vairākos Berlīnes muzejos, kā arī Berlīnes Muzeju pētniecības institūtā. Mācību brauciens varēja notikt pateicoties arī Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirtajām radošajām stipendijām. Raksta autore: Inita Andžāne, Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra apakšprogrammas „Muzeju un kultūras mantojuma studijas” studente. Foto: J. Šakare.
Mācību semināra "Fiziskais priekšmets - muzeju darbības ikdiena vai pagātne?", kas notika 2014. gada 6. novembrī Jūrmalas pilsētas muzejā, mērķis bija aizsākt teorijā un pieredzē sakņotu diskusiju par fiziskā priekšmeta dažādajām prezentācijas iespējām, kas palīdzētu muzeju profesionāļiem definēt mērķus un uzdevumus, un pieņemt lēmumus, veidojot jaunas ekspozīcijas un izstādes. Pārdomās par būtiskākajām seminārā gūtajām atziņām un jautājumiem, ko būtu vērts pārdomāt ik pa laikam, dalās Gundega Dreiblate.
Attēlā: velodrezīna gaida apmeklētājus Latvijas Dzelzceļa muzejā pirms 2013. gada Muzeju nakts. Foto: J.Šakare.
Starptautiskās akcijas „Eiropas Muzeju nakts” norise Latvijā izveidojusies par visnotaļ pašsaprotamu tradīciju, no kuras ir sarežģīti izvairīties ne vien muzejniekiem un muzeju apmeklētājiem, bet arī ļaudīm, kuri neapmeklē Muzeju nakts pasākumus. Muzeju nakts tieši vai netieši ir ietekmējusi vairāku citu pasākumu, piemēram, Baltās nakts, Zinātnieku nakts, Sporta nakts, Baznīcu nakts, un citu līdzīgu akciju notikšanu un norises laikus. Varētu pat apgalvot, ka Muzeju nakts popularitāte ir krietni vien aizēnojusi citu, parasti tajā pašā nedēļā ap 18. maiju plānojamu starptautisku muzeju akciju, proti, Starptautisko Muzeju dienu.
Lūdzām Gundegu Dreiblati, akcijas „Muzeju nakts” Latvijas koordinatori, sniegt vēsturisku ieskatu, kā Muzeju nakts ir mainījusies kopš tās aizsākumiem 2005. gadā, kā arī izklāstīt diskusijās pārrunāto par iespējamajiem Muzeju nakts tradīcijas attīstības variantiem.
Lai arī termini "heritoloģija" un "mnemozofija" šķiet pasveši un netiek bieži un globāli lietoti, stāsts par to veidošanas vēsturi un iemesliem tomēr var būt gana interesants un nozīmīgs. Publicējam Ilzes Knokas referātu, kas nolasīts Latvijas Kultūras akadēmijas starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Kultūras krustpunkti 2013” pagājušā gada 1. novembrī. Referāts PDF formātā ērti lejuplādējams un izlasāms arī šeit.
Attēlā: fragments no izstādes "Chefs-d'œuvre?" Mecas Pompidū centrā. Foto: J.Šakare
Viena no Petera van Menša Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolā lasītajām lekcijām un ar to saistītā diskusija iezīmē autentiskuma problemātiku muzeja ekspozīcijā un vēstījumā. Īpaša uzmanība pievērsta memoriālajām mājām. Lekciju tulkojusi Anita Jirgensone, savukārt lejuplādēt lekciju PDF formātā var šeit.
Attēlā: ekspozīcijas fragments Van Lonu ģimenes namā - muzejā / Museum Van Loon, Amsterdamā. Foto: J.Šakare.
Mazajiem un attālu mītošajiem muzejiem kritiķu skatu un vērtējumu nākas izbaudīt reti - un parasti tas nozīmē, ka paveiktais ir piesaistījis skatienu un nodarbinājis prātu. Lūk, Dainas Ratnieces pārdomas par Rūdolfa Blaumaņa memoriālajā muzejā "Braki" izveidoto jauno izstādi, kas veltīta simbolisku paralēļu meklējumiem Henrika Ibsena un Rūdolfa Blaumaņa daiļradē. Šogad izstāde aplūkojama vēl līdz 30. oktobrim, atkal skatāma nākamgad maijā. Attēlā: fragments no izstādes ceļveža.
Ar autores laipnu atļauju publicējam Ilzes Knokas nule Krišjāņa Barona muzeja lasījumos skanējušo referātu, kas, lai gan pirmajā acu uzmetienā šķiet stāstām par noteiktu Rakstniecības un mūzikas muzeja darbības vēstures posmu un personības lomu tajā, tomēr drīzāk ir veltīts vispārīgākai muzeoloģiskai problemātikai - proti, muzeja krājuma veidošanas un priekšmetu atlases principu saistībai ar muzeja komunikācijas funkciju. Šeit referāta teksts PDF formātā.
