Raksti

Klajā nācis rakstu krājums "Muzejs mūsdienu sabiedrībā - 3", kurā apkopoti Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolā no 2014. līdz 2020. gadam lasītie un diskutētie mācību teksti, kā arī skolas lektoru, starptautiski atzītu muzeju teorētiķu un praktiķu, publikācijas. Rakstu krājums pieejams gan drukātā formātā, gan tīmeklī, kur tas lasāms un lejupielādējams PDF formātā.

Bieži sakām, ka īpašais, ko muzeji spēj dot apmeklētājiem, ir pieredze muzeja ekspozīcijā vai izstādē. Veiksme ir, ja izstādes vai ekspozīcijas veidotājiem izdevies parādīt gan plašāku konteksu, gan detaļas, kas daudzus cilvēkus aizkustina, rosina domāt un veidot jaunu emocionālo, intelektuālo un juteklisko pieredzi, iekļaujot subjektīvo redzējumu plašāka ainā. Publicējam Mg.art Dainas Ratnieces impresiju par pieredzējumiem Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Aleksandrai Beļcovai veltītajā retrospekcijā. 

Noteikti rosinām vēlreiz un vēlreiz ieskatīties Latvijas Kultūras akadēmijas Zinātniskās pētniecības centra veiktajā pētījumā par muzeju un sabiedrības mijiedarbību Latvijā. Par pētījuma sadaļu, kurā analizēti Latvijas akreditēto muzeju misiju formulējumi, kā arī par esošo muzeju misiju veidošanas praksi raksta¹ un arī citus diskutēt aicina Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības biedrs, Dr. philol. Jānis Garjāns. 

Gundegas Dreiblates rakstā analizēti Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības biedru viedokļi, kas izteikti ICOM darba grupas un pastāvīgās komitejas - Muzeju definīcija. Perspektīvas un potenciāls - iniciētajā Apaļā galda diskusijā. Šie viedokļi galvenokārt fokusēti uz Latvijai, Latvijas cilvēkiem, kā arī Latvijas muzejiem nozīmīgajiem jautājumiem.

Izstādes, ekspozīcijas vai programmas tēmas izvēle, idejas izteikšana vienkāršā (bet ne vienkāršotā), ne tikai speciālistiem un ekspertiem saprotamā veidolā ir viens no būtiskākajiem jautājumiem muzeja komunikācijā. Kā iemiesot un parādīt pašiem muzeja speciālistiem tik skaidro un reizē tik netveramo jēgu tā, lai uzdotu daudziem laikabiedriem personiski svarīgu jautājumu vai uzliktu vienu no akuālajiem punktiem uz "i" kādā sabiedrībai nozīmīgā diskusijā? Publicējam Dainas Ratnieces pārdomas, kas tapušas, balstoties pieredzējumos divās joprojām aplūkojamās izstādēs.

Nedēļas nogalē no Starptautiskās Muzeju padomes (ICOM) Muzeoloģijas komitejas (ICOFOM) saņemta skumja ziņa - 21. janvārī mūžībā aizgājis viens no ietekmīgākajiem muzeju jomas teorētiķiem, muzeoloģijas Centrālās un Austrumeiropas atzara tālākveidotājiem, Dr. phil. Zbiņeks Zbislavs Stranskis | Zbyněk Zbyslav Stránský.

Rakstu sērija "Berlīnes pavasaris" tapusi sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas Muzeju un kultūras mantojuma maģistra studiju apakšprogrammas studentēm, kā atskats uz vienu no šajā studiju programmā tradicionālajiem mācību braucieniem, kas ļauj uz brīdi distancēties no ierastās vides un iepazīties ar ievērojamākajiem un interesantākajiem citvalstu muzejiem un mācīties kopā ar izciliem muzeju praktiķiem un teorētiķiem. Šogad studiju ceļojums varēja notikt pateicoties arī Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirtajām radošajām stipendijām. Raksta autore: Agnese Treimane, Muzeju un kultūras mantojuma maģistra studiju apakšprogrammas studente. Foto: J.Šakare.

Rakstu sērijā "Berlīnes pavasaris" dodam vārdu Latvijas Kultūras akadēmijas Muzeju un kultūras mantojuma maģistra studiju apakšprogrammas studentēm, tādējādi turpinot LKA Muzeju un kultūras mantojuma studiju (pirms tam - Muzeoloģijas) apakšprogrammas studentu un mācībspēku kopīgo mācību braucienu tradīciju. Šādi braucieni studentiem un mācibspēkiem ir iespēja satikties un mācīties no izciliem muzeju jomas profesionāļiem. Šogad sakām paldies Dr. Peteram van Menšam un Leontīnei Meijerei van Menšai par lieliski organizēto lekciju un tikšanos programmu vairākos Berlīnes muzejos, kā arī Berlīnes Muzeju pētniecības institūtā. Mācību brauciens varēja notikt pateicoties arī Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirtajām radošajām stipendijām. Raksta autore: Inita Andžāne, Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra apakšprogrammas „Muzeju un kultūras mantojuma studijas” studente. Foto: J. Šakare.

Starptautiskās akcijas „Eiropas Muzeju nakts” norise Latvijā izveidojusies par visnotaļ pašsaprotamu tradīciju, no kuras ir sarežģīti izvairīties ne vien muzejniekiem un muzeju apmeklētājiem, bet arī ļaudīm, kuri neapmeklē Muzeju nakts pasākumus. Muzeju nakts tieši vai netieši ir ietekmējusi vairāku citu pasākumu, piemēram, Baltās nakts, Zinātnieku nakts, Sporta nakts, Baznīcu nakts, un citu līdzīgu akciju notikšanu un norises laikus. Varētu pat apgalvot, ka Muzeju nakts popularitāte ir krietni vien aizēnojusi citu, parasti tajā pašā nedēļā ap 18. maiju plānojamu starptautisku muzeju akciju, proti, Starptautisko Muzeju dienu.  
Lūdzām Gundegu Dreiblati, akcijas „Muzeju nakts” Latvijas koordinatori, sniegt vēsturisku ieskatu, kā Muzeju nakts ir mainījusies kopš tās aizsākumiem 2005. gadā, kā arī izklāstīt diskusijās pārrunāto par iespējamajiem Muzeju nakts tradīcijas attīstības variantiem.

Viena no Petera van Menša Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolā lasītajām lekcijām un ar to saistītā diskusija iezīmē autentiskuma problemātiku muzeja ekspozīcijā un vēstījumā. Īpaša uzmanība pievērsta memoriālajām mājām. Lekciju tulkojusi Anita Jirgensone, savukārt lejuplādēt lekciju PDF formātā var šeit. 

Attēlā: ekspozīcijas fragments Van Lonu ģimenes namā - muzejā / Museum Van Loon, Amsterdamā. Foto: J.Šakare.

Ar autores laipnu atļauju publicējam Ilzes Knokas nule Krišjāņa Barona muzeja lasījumos skanējušo referātu, kas, lai gan pirmajā acu uzmetienā šķiet stāstām par noteiktu Rakstniecības un mūzikas muzeja darbības vēstures posmu un personības lomu tajā, tomēr drīzāk ir veltīts vispārīgākai muzeoloģiskai problemātikai - proti, muzeja krājuma veidošanas un priekšmetu atlases principu saistībai ar muzeja komunikācijas funkciju. Šeit referāta teksts PDF formātā.