Talsu novada muzejs

Ar žurnāla “Studija” laipnu atļauju piedāvājam izlasīt Unas Sedlenieces pēdējo rakstu no rubrikas “Muzeju ekspedīcija”, kurā 2010. gadā bija publicētas kritikas par tiem Latvijas reģion muzeju, kuri var lepoties ar  nopietnām mākslas darbu kolekcijām. Rakstu sērijas nolūks ir gan izvērtēt situāciju novadu muzejos  gan arī pievērst reģionu un galvaspilsētas iedzīvotāju uzmanību brīnumjaukām, interesantām un izglītojošām institūcijām, kas atrodas tepat,  rokas stiepiena attālumā. Raksts publicēts 2010. gada decembra/janvāra žurnālā "Studija" Nr. 75.

Lai nonāktu Talsu novada muzejā (TNM), ir ne tikai jāuzkāpj vienā no deviņiem Talsu pakalniem, bet arī jāpārvar stāvie koka pakāpieni uz Georga fon Firksa pilsētas villas galve­no ieeju. Kas tad ir tie smalkie sīkumi, kuri nepārprotami iedrošina doties iekšā muzejā? Pirmkārt, muzeja apkārtne ir ļoti sakopta, zālienos iederīgi izvietoti tēlniecības darbi. Otrkārt, pagalmā atrodas velosipēdu novietne un ērti soliņi. Treškārt, informācijas stends pie muzeja ir kā vizuāli, tā saturiski pār­liecinošs, nepārprotami skaidrojot, ka muzejā var aplūkot septiņas pastāvīgās un četras mainīgās izstādes un to tema­tiskā daudzveidība piemērota dažādiem apmeklētāju segmentiem.(1) Kopumā muzeja ārtelpa vieš uzticību muzejam kā izglītojošu un sociāli saliedējošu publisku norišu vietai. Ap muzeju atrodas dendroloģiskais parks, vienojot vēsturi, māk­slu un dabu organiskā veselumā.

Muzeja vestibils ir aicinošs un mājīgs un tūdaļ ļauj izzināt muzeja tapšanas faktus, vedinot pieslēgties laika nogrieznim Latvijas vēsturē, kad pagājušā gadsimta 20. gados daudzos bijušajos baronu īpašumos tika ierīkotas skolas, bet daudzās Latvijas skolās tapa pirmie novadpētniecības muzeji. Skolotāji bija arī kultūras iestāžu dibinātāji, interešu pulciņu iniciatori un vadītāji, arheologi un pētnieki. Būtiski, ka par skolotājiem Talsos strādājuši arī profesionāli mākslinieki. Patosu par kul­tūras un izglītības entuziastu nesavtīgo ieguldījumu vietējās kultūrvides veidošanā pauž ne vien ievadekspozīcija, bet arī ēkas interjers ar silto koka apdari, neuzbāzīgajām ornamen­tālajām detaļām un īpatnējiem koka gaismekļiem pie griestiem, radot netverami mājīgu un tīkamu atmosfēru.

Izstādē “Atmiņas no tautiskā laikmeta” noskaidrojas, ka 19. gs. beigu–20. gs. sākuma tautiskais romantisms ir viena no pagaidām vēl biklajām, bet potenciāli ļoti nozīmīgajām TNM pētniecības tēmām un atšķirības zīmēm. Talsu pirmie profesionālie latviešu mākslinieki Žanis Sūniņš un Kārlis Freimanis piedalījās latviskā mākslas izteiksmes stila meklējumos. Interesanti, ka muzeja dibinātāja Teodora Dzintarkalna mājā Talsos no 20. gs. 30. gadiem ir saglabājušies Žaņa Sūniņa sienu gleznojumi, bet TNM lustras ir izgatavotas pēc Kārļa Freimaņa skicēm Talsu sadraudzīgās biedrības spuldžturim.(2) Muze­jiskie priekšmeti izstādē ir sagrupēti loģiski un izkārtoti glīti, tomēr individuālam apmeklētājam pietrūkst vielas kritiskam – sociālam, vēsturiskam vai mākslinieciskam – salīdzinājumam un analīzei. Tautiski stilizēti ornamenti izmantoti arī muzeja kafejnīcas interjerā, padarot kafejnīcas apsaimniekotājiem iznomātās telpas ēkas cokolstāvā pieskaņotākas muzeja ko­pējam tēlam. Ļoti iederīgi šķiet, ka turpat izvietota arī neliela izstāde par Kārli Freimani.

Nacionālā stila izmantojumam ikdienas un lietišķās mākslas priekšmetos ir bijusi jo īpaša nozīme. Šādi prātojot, neviļus jādomā arī par šo mākslinieku ieguldījumu latviešu dizaina attīstībā un vai tam ir kāds sakars ar to, kas dizaina jomā notiek šodien. Muzeja otrā stāva ekspozīcijā “Dabas daudzveidība Talsu novadā” var sastapt lietotājam draudzīgā mūsdienu dizaina paraugu: digitālā dizaina uzņēmuma DD studio multimediju prezentāciju par Latvijas putniem, kuru rosīgo čivināšanu var dzirdēt, ienākot muzejā. Uz skārienjutī­gā ekrāna redzamas krāsainas ikonas ar putnu nosaukumiem. Pieskaroties kādai no ikonām, vecāki un jaunāki apmeklētāji (pēc vajadzības pakāpjoties uz īpašām kāpnītēm) redz putna attēlu, dzird attiecīgā putna balsi un izzina tā paradumus. Dabas ekspozīcija atgādina laboratoriju, kura aiz atvilktnēm, burciņām un kastītēm slēpj neskaitāmas praktisku nodarbju, izziņas un arī jautrības iespējas. Bērniem iekārtota īpaša zīmēšanas vieta.

Dizainu un pielietojamību tematizē arī izstāde “Porce­lāna un fajansa trauki no muzeja krājuma” – no 18. gs. beigām līdz 20 . gs. 70. gadiem muižās, pilsētās un laukos lietotie trauki, kuru stāstīto stāstu papildina atsevišķas gleznas no muzeja krājuma. No vienas puses, mākslas darbi raisa asociāciju vien ar dekoratīviem elementiem agrāko trauku īpašnieku ēdamistabās. No otras – tie savdabīgi pa­dziļina eksponēto priekšmetu kontekstu un demonstrē labu praksi muzeja krājuma izmantošanā.

Arī poētiskajā, bet nezinātājam ne tik skaidri strukturē­tajā un ne tik aizraujoši pasniegtajā ekspozīcijā “Cauri Talsiem eju” par pilsētas veidošanos un vietējo iedzīvotāju dzī­vesveida maiņu 19. gs.–20. gs. sākumā vēstures materiālo liecību un faktu papildināšanai trāpīgi izmantoti mākslas darbi. Savukārt novada arheoloģijas ekspozīciju “Senatnes liecības”, kas ir labs sava laika ekspozīciju iekārtošanas pa­raugs, atdzīvina profesionālas fotogrāfijas no vietām, kur klusējošie arheoloģijas priekšmeti atrasti.

Mazliet atkāpjoties no TNM, šajā vietā skaidrības labad jāpiebilst, ka auditorijas strauji mainīgo estētisko, tehnisko, komunikācijas u. c. vajadzību rezultātā mūsdienās pastāvīgo ekspozīciju dzīves ilgums vispār aizvien saīsinās, kas visbiežāk ir nenovēršamā pretrunā ar muzeju finansiālajām iespējām un nereti – profesionālo kapacitāti, t. sk. muzeju darbinieku spēju šādas pārmaiņas prognozēt un izprast.

TNM mākslas krājums veidojies, pateicoties Talsu nova­dā dzīvojošo un strādājošo mākslinieku konceptuālai un praktiskai iesaistei, un krājumā patlaban ir jau aptuveni tūk­stotis mākslas darbu. Apliecinot to, ka TNM gleznu kolekcijā atrodamas īstas Latvijas mākslas vēstures pērles, 2009. gadā tā bija izstādīta Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā, bet šobrīd pastāvīgi aplūkojama vienā no muzeja izstāžu zālēm ekspozīcijā “Izlase”.(3) Vecmeistari Žanis Sūniņš un Jēkabs Spriņģis, pateicoties apjomīgiem dāvinājumiem, visplašāk pārstāvēti krājumā. Interesantu šķautni muzeja krājumā at­klāj novadnieka un lielāko mūža daļu Elzasā strādājušā eks­presionista Frederika Fībiga mantojums.

Taču Talsu novadam laimējies ar vēl ļoti daudzu citu mākslinieku klātbūtni, kuri atstājuši un atstāj nozīmīgas pēdas gan muzeja krājumā, gan vietējā sabiedrībā. Talsu mākslinieku grupas daudzveidīgās mākslinieciskās izpausmes nereti grupējas tieši ap TNM, un tās “uzjundī mierīgos provinces ūdeņus, liek diskutēt, domāt, spriest (..)”(4). Var noprast, ka tieši muzejs ir viens no mākslas procesa kvalitātes stūrakmeņiem Talsu novadā. Pie muzeja atrodas arī omulīgs sarkanu ķieģeļu namiņš, kurā darbojas fotomākslinieki, bet muzeja veikalā var iegādāties gan Talsu amatnieku lietišķās mākslas darinājumus, gan mākslinieku darbus.

TNM izceļas ar intensīvu mākslas izstāžu darbību gan muzejā, gan ārpus muzeja. Tas nebaidās veidot vietējās auditorijas māksliniecisko gaumi arī ar laikmetīgu izstāžu starpniecību. Piemēram, aktuālajā izstādē “Piecas zviedru mākslinieces” pārstāvētas daudzveidīgas mūsdienu mākslas tehnikas, materiālu, formas un tematisko meklējumu izpausmes. Izstāde ne tikai demonstrē mākslinieciskos sasniegumus un eksperimentus, kādi iespējami Stokholmas priekšpilsētas pašvaldības Tēbijas mākslas centrā, bet arī izglīto TNM ap­meklētājus par mūsdienu mākslas valodu un izteiksmes līdzekļiem.

Jāpiebilst, ka TNM pēdējos gados saņēmis ievērojamu pašvaldības un vietējās sabiedrības atbalstu muzeja infra­struktūras sakārtošanā. Muzeja krājuma vajadzībām izbūvēta atsevišķa ēka, kurā atrodas papildu izstāžu zāle. Ir lieliski, ka tapusi racionāli veidota vide muzeja darbībai, taču jāsaprot, ka šis faktors viens pats nav pietiekams pilsētas kultūras dzī­ves attīstībai. Svarīgi, lai netiktu pārtraukta un turpinātos tā laimīgā sakritība, kas Latvijā nav nemaz tik bieži sastopama nelielās pilsētās, – Talsiem ir sava rosīga mākslinieku grupa, radošas personības, kuras piesaista cilvēku uzmanību un mudina arī citus nesnaust ekonomiskās krīzes ēnas pusē, bet domāt brīvāk un sākt izmantot katram savas radošās spējas. Muzeju vēsture Talsos vairāk nekā astoņdesmit piecu gadu garumā ir klusa un pamatīga liecība tam, ka TNM šādā situācijā nav atvēlēta tikai centīga un akurāta pagātnes lie­cību krājēja un izrādītāja loma, bet tādas institūcijas loma, kas iesaistās pilsētas nākotnes veidošanā ar tagadnes norišu starpniecību. Kas zina, apstākļi mainīsies, un Talsi no šīs sadarbības varēs iegūt daudz vairāk labuma, nekā šodienas Talsu iedzīvotājs vispār varētu iedomāties.

(1) Vairāk par Talsu novada muzeja aktuālo piedāvājumu var lasīt:
www.talsumuzejs.lv. Paldies Mākslas nodaļas vadītājai Gunai Millersonei un Dabas nodaļas vadītājai Lindai Smilgai-Šimpermanei par sarunu 2010. gada 9. oktobrī.

(2) Millersone, Guna. Talsu novada muzejs. Mākslas Vēsture un Teorija, 2008, Nr. 11, 58.–59. lpp.

(3) Sk. izstādes katalogu: Millersone, Guna. Talsu novada muzeja gleznu kolekcija. Izlase. Talsi: Talsu novada muzejs, 2009.

(4) Baranovska, Inese. Deviņi iemesli, lai mīlētu Talsu māksliniekus. No: Millersone, Guna (sast.). Talsu mākslinieki 2000–2005: Izstādes katalogs. Talsi: Talsu novada muzejs, 2006, 5. lpp.