Berlīnes pavasaris: Eiropas kultūru muzeja apmeklējums

Rakstu sērijā "Berlīnes pavasaris" dodam vārdu Latvijas Kultūras akadēmijas Muzeju un kultūras mantojuma maģistra studiju apakšprogrammas studentēm. Studentu un lektoru kopīgie mācību braucieni ir iespēja uz brīdi distancēties no ierastās vides un iepazīties ar interesantiem citvalstu muzejiem, gūt jaunu skatu gan uz studijām, gan praktisko darbu, kā arī draudzīgā atmosfērā. tikties un mācīties no izciliem muzeju jomas profesionāļiem. Šogad mācību brauciens varēja notikt pateicoties arī Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirtajām radošajām stipendijām. Raksta autore ir Monta Barbina, LKA Muzeju un kultūras mantojuma maģistra studiju apakšprogrammas studente. Foto: J.Šakare.

Šī gada 27. – 29. martā norisinājās muzeoloģijas lektoru un studentu mācību brauciens uz Berlīni. Brauciena pamattēma bija „Kā strādāt ar neviennozīmīgi vērtēto mantojumu?”. Brauciena mērķis bija izpratnes veidošana par muzeju teorijas un efektīvu muzeju vadības metožu pielietošanu muzeju darbā, Latvijas kultūras akadēmijas studiju programmas „Muzeju un kultūras mantojuma studijas” kvalitātes celšana, un tādu maģistra darbu tēmu rašanos, kas veicinātu muzeju teorijas attīstību Latvijā. Konkrētās tēmas ietvaros Dr. Petera van Menša un Leontīnes Meijeras-van Menšas, kas ir ilggadēji Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības sadarbības partneri, vadībā tika izstrādāta trīs dienu programma, kur papildus lekcijām tika apmeklēti septiņi Berlīnes muzeji, lai iepazītos ar aktuālajām problēmām un jautājumiem saistībā ar neviennozīmīgi vērtēto mantojumu konkrētajos muzejos. 

Šis bija pirmais mācību brauciens mūsu muzeoloģijas studentu kursam, un mums, studentiem, tā bija iespēja iegūt jaunas un pilnveidot jau esošās zināšanas muzeoloģijas jomā, iepazīties ar muzeju jomas vadošiem speciālistiem un muzeoloģijas speciālistu vadībā pavadīt trīs dienas radošā un profesionālā atmosfērā. 

Eiropas kultūru muzejs

Eiropas kultūru muzejs | Museum Europäischer Kulturen ir viena no Berlīnes Valsts muzeju | Staatliche Museen zu Berlin struktūrvienībām, kas kopā ar diviem citiem muzejiem atrodas vienā no nozīmīgākajiem pētniecības centriem Berlīnē – Dālemā | Dahlem. Tagadējā veidolā muzejs tika izveidots 1999. gadā, apvienojot Folkloras muzeju | Museum für Volkskunde un Etnoloģijas muzeja | Museum of Ethnology Eiropas departamentu. Muzejam ir daudz senāka vēsture, kas iesniedzas 19. gadsimta vidus kolekcijās, tomēr periods, kas muzeja pašreizējo veidolu un domāšanas veidu ir ietekmējis visvairāk, bija 1945. – 1989. gads. Laikā, kad Austrumberlīne atradās PSRS ietekmes zonā, pastāvēja divi atsevišķi muzeji. Pēc Berlīnes mūra krišanas atsākās sarunas par muzeja kolekciju apvienošanu. Tieši apvienošanas process un jautājums par to, ko izstādīt vai neizstādīt muzejā, ir bijis un turpina būt aktuāls. 

Pašlaik muzejā izveidota pastāvīgā ekspozīcija „Kultūras kontakti. Dzīve Eiropā | Kulturkontakte. Leben in Europa". Ekspozīcijas galvenais mērķis ir parādīt Eiropu kā dažādās jomās savstarpēji saistītu reģionu. Liela loma ekspozīcijā ir mobilitātes jēdzienam. Mobilitāte ir tā, kas caur tirdzniecības, kultūras u.c. kontaktiem ir veicinājusi pastāvīgās izmaiņas Eiropas kultūrā un veicinājusi globalizācijas procesus, taču tā ir arī likusi uzdot jautājumus par indivīdu un grupu identitāti Eiropā. Savas kultūras saglabāšana tālumā no dzimtās zemes ir veidojusi kultūru daudzveidību Eiropā, kam sekas joprojām ir redzamas mūsdienās.

Ekspozīcija sākas ar 11 metru garu Venēcijas gondolu, kas kalpo kā vadošais eksponāts, un Venēciju kā pilsētu, ar ko tieši vai netieši ir saistīti visi pārējie eksponāti. Vēsturiskās, politiskās un ekonomiskās nozīmības dēļ Venēcija ir ietekmējusi Eiropas likteni vairākus gadsimtus. 

Jautājums par Eiropas identitāti ekspozīcijā ir aplūkots no vairākiem interesantiem skatupunktiem. Piemēram, vai Eiropu var skaidri definēt pēc tās ģeogrāfiskajām robežām, vai tomēr Eiropa ir kļuvusi jau par plašāku jēdzienu? Kur ir robeža starp Austrumu un Rietumeiropu? Vai tā ir ģeogrāfiska vai kulturāla? Uz šiem jautājumiem cenšas atbildēt viens no eksponātiem, kuram blakus viena otrai izstādītas vairākas kartes ar dažādām Eiropas robežām. 

Vāciskās identitātes jautājumu lieliski raksturo turku Döner kebabam veltītie eksponāti. Apmeklējot Vāciju, jebkuram tās viesim būs skaidrs, ka turku imigrantu „ievestais” kebabs ir kļuvis par tikpat lielu vācu kultūras sastāvdaļu, kā tradicionāli vāciskais ēdiens, tādēļ šeit ļoti uzskatāmi tiek rādīts multikulturālisma jautājums. 

Interesanti paņēmieni izmantoti eksponātu izstādīšanā. Piemēram, zem grezniem, kokgriezuma elementiem bagātīgi rotātiem ratiem ir nolikts spogulis, lai apmeklētājs varētu labāk saskatīt arī ratu apakšu. 

Muzeja apmeklējums notika Leontīnes Meijeres–van Menšas vadībā, kas ir arī Eiropas kultūru muzeja direktora vietniece. No viņas uzzinājām par ekspozīcijas tapšanas gaitu un grūtībām, ar kādām nācās saskarties – piemēram, pretrunu starp dažu eksponātu izstādīšanu vai neizstādīšanu un sabiedrības interesēm. Bet tas savukārt sasaucas ar faktu, ka Vācija aukstā kara laikā bija sadalīta, un apvienotās Vācijas iedzīvotāju attieksme pret dažādiem vēstures notikumiem joprojām ir neviennozīmīga.

Vēl viena problēma, ar ko saskaras muzejs, ir apmeklētāju piesaiste. Muzeja apmeklējuma laikā mēs īpašu rosību no apmeklētāju puses neredzējām. Tas izskaidrojams ar  muzeja atrašanās vietu, kas ir samērā tālu no centra,kur, piemēram, Muzeju salā, izvietojušies citi Berlīnes Valsts muzeji. 

Papildus pastāvīgajai ekspozīcijai muzejs rīko dažādas izstādes, kam seko publikācijas, lai padziļinātu savu apmeklētāju zināšanas par konkrēto tēmu. Muzejs aktīvi sadarbojas ar citiem Vācijas muzejiem un kaimiņvalstīm, arī deponējot sava krājuma priekšmetus. Sadarbība notiek arī plašākā starptautiskā līmenī.