BMS 9. jūlijā - muzeju ētika, muzeji un radošā ekonomika

Par 9. jūlija daudzveidīgās un, jāteic, visnotaļ aizraujošās programmas norisēm Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolā Šauļos stāsta Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības vadītāja Una Sedleniece.

Foto: J.  Šakare

Diena sākās Fotogrāfijas muzejā ar BMS studentu sešu darba grupu veidoto analīzi par vakardien apmeklētajām kultūras mantojuma apskates vietām – Burbišķu un Pakrojes muižām. Grupu darba uzdevums bija abu vietu trūkumu un potenciāla apzināšana Starptautiskās Muzeju padomes (ICOM) Profesionālās ētikas kodeksa gaismā. Viena no galvenajām atziņām par abām vietām (grupu dalībnieki nebija vienisprātis, vai ir pamatoti un nepieciešami tās dēvēt par muzejiem) saistījās ar to, ka izklaides piedāvājuma paplašināšanas vārdā kultūras mantojuma profesionāļi tomēr nedrīkstētu ignorēt vēsturiskos faktus un mazināt vēsturisko ticamību. Daudzkārt tika uzsvērta arī abu mantojuma objektu misijas skaidrākas profilēšanas nepieciešamība, kas palīdzētu gan objektu darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Mazliet pat žēl, ka grupu diskusiju un secinājumus nevarējām raidīt tiešraidē, jo šī diskusija bija labs paraugs, kā par kritiskiem jautājumiem izteikties labvēlīgi. 

Grupu diskusijai sekoja Fransuā Meresa lekcija, kurā viņš iepazīstināja ar savu muzeju un muzeoloģijas attīstības skatījumu aptuveni pēdējo 100 gadu laikā. Ir jāsaprot un jāpieņem, ka mūsdienās vienlaikus un līdzās pastāv gan dažādi priekšstati par to, kas ir muzejs, gan - ļoti dažādi muzeji. Turklāt muzeju dibinātāju domas par to, kālab jāfinansē muzeji, visbiežāk atšķiras no pašu muzeju idejām par muzeja lomu sabiedrībā. Muzeoloģijas uzdevums ir vērīgi raudzīties uz visu šo plašo priekšstatu paleti kopumā, izprast tendences un izteikt prognozes.

Pusdienas šajā dienā notika Haima Frenkeļa muzejā, kur vienlaikus piedalījāmies muzejpedagoģiskajā programmā "Košera noslēpumi". Šķiet, ka mūsu programmas vadītājs bija pamatīgi apmulsis no šādas lielas un prasīgas muzejnieku grupas, un rezultātā lielākā daļa košera noslēpumu mums palika neatklāti. Tas nekas, jo interesi šī programma modināja, un tagad zināsim, ko pajautāt kolēģiem no muzeja Ebreji Latvijā vai Žaņa Lipkes memoriāla.

Pēc pusdienām kolēģi BMS dalībniekus laipni iepazīstināja ar Aušras muzeja papīra, metāla un koka restaurācijas darbnīcām, kur šajā dienā valdīja nevainojama tīrība un kārtība, restaurācijas pases bija saliktas apskatei glītās kaudzītēs, un paši restauratori savos posteņos stāvēja baltos halātos. Aušras muzeja Restaurācijas centrs ir Aušras muzeja struktūrvienība, kas apkalpo ne tikai sava muzeja astoņas filiāles, bet arī muzejus visā reģionā. Īpaši BMS dalībniekiem no Latvijas kolēģi bija izlikuši apskatei svaigi restaurētos olu svariņus ar uzrakstu skaidrā latviešu valodā. Sirsnīgi.

Diena turpinājās Frenkeļa muzeja kinozālē ar Fransuā Meresa lekciju par radošo ekonomiku un muzeju saistību ar radošajām industrijām, skaidrojot radošās industrijas attīstību plašākā sociālekonomiskā un kultūrpolitiskā kontekstā, mainoties tautsaimniecības struktūrai pēdējo desmitgažu laikā. Pēc lekcijas notika grupu darbs, kur studentu uzdevums bija censties identificēt savu muzeju līdzdalību radošās industrijas procesos. Lai gan muzejnieki pret šo tēmu izturējās visai piesardzīgi, tomēr katram izdevās atrast kādu būtisku saskarsmes punktu, ilustrējot muzeju darba radošo raksturu.

Diena noslēdzās ar ekskursiju Frenkeļa villā, kur patlaban skatāma rīdziniekiem jau pazīstamā Vasiļjeva kolekcijas izstāde. Starplaikā mākslas zinātnieki no Latvijas ziņo, ka mūsu pašu Voldemārs Zeltiņš 1908. gadā Frenkeļa villā  esot veidojis sienu gleznojumus, kas līdz mūsu dienām gan nav saglabājušies.