Fransuā Meresa (François Mairesse) lekcija

11. aprīlī Rīgā, Kultūras ministrijas zālē, Antonijas ielā 9, notika Parīzes 3. universitātes un Luvras skolas pasniedzēja F.Meresa lekcija From Brno to Bilbao: 50 years of museology.

Pasākums, kā noprotams no virsraksta, norisinājās angļu valodā, bet Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības biedre, Kultūras ministrijas Muzeju un vizuālās mākslas nodaļas vecākā referente Gundega Dreiblate ar autora laipnu atļauju ir sagatavojusi Fransuā Meresa  11.aprīļa lekcijas īsu un koncentrētu konspektu, ko piedāvājam izlasīt.

 No Brno līdz Bilbao. Muzeoloģijas 50 gadi

Muzeoloģijas attīstības vēsturē var izdalīt piecas atšķirīgas koncepcijas:

• Anrī Rivjēra muzeoloģija
• Austrumeiropas muzeoloģija
• Franču Jaunā muzeoloģija
• Muzeju vadīšana (anglo-sakšu muzeoloģijas pārstāvji)
• Angļu Jaunā muzeoloģija

1. Rivjēra muzeoloģija

1958. gadā Anrī Rivjērs radīja terminu „muzeoloģija”, ar to saprotot zinātni, kas izzina muzeja misiju un organizāciju.

Rivjēra koncepcijā centrālā vieta ierādīta pētniecībai.

-          Muzejs ir laboratorija. Muzeja darbs ir koncentrēts uz pētniecību.

-          Krājuma veidošana un eksponēšana ir daļa no pētniecības procesa.

-          Būtisks pētniecības lauks ir konteksts, kurā priekšmets ir atradies.

Tiek organizētas krājuma komplektēšanas ekspedīcijas ( Obrakas ekspedīcija), kurās tiek ievākti nevis atsevišķi priekšmeti, bet veseli priekšmetu komplekti , piemēram, visa virtuve, visa telpa un tml. Šie priekšmeti tika nogādāti Mākslas un Tautas tradīciju muzejā Parīzē (Musée des arts et Traditions populaires), kura direktors tajā laikā bija pats Anrī Rivjērs. Tolaik tas bija vismodernākais muzejs pasaulē.

Šīs koncepcijas piekritēji bija sastopami Rietumeiropā, Kanādas Kvebekā, franciski runājošajās Āfrikas valstīs un Dienvidamerikā.

2. Austrumeiropas muzeoloģija

Šī novirziena dibinātājs ir antropologs Jans Jalineks, pirmais ICOFOM (Starptautiskās Muzeju padomes Muzeoloģijas komiteja) prezidents. Viņa vadībā tika nodibināta Brno vasaras skola, kas daudziem muzeju speciālistiem (īpaši A-Eiropā) bija pirmā saskarsme ar muzeoloģiju.

Austrumeiropas muzeoloģija centrēta uz muzealizēšanas  un pašas  muzeoloģijas zinātnes pētniecību. Galvenie teorētiķi - Zbiņeks Stranskis, Klauss Šainers, Anna Gregorova.

Pēc Stranska uzskatiem var secināt, ka muzeoloģija var pastāvēt vēl pirms muzeja un pastāvēt, kad muzeja vairs nav.

Z.Stranska teorijai ir sekotāji Eiropā un Dienvidamerikā.

3. Franču Jaunā muzeoloģija

Tā ir revolūcija muzeju nozarē, kas sekoja 1968. gada revolucionārajiem notikumiem Francijā un citviet Eiropā.

-          Muzejs kalpo ne tikai tiem, kas to paraduši apmeklēt, bet arī graustu rajonu iedzīvotājiem, imigrantiem utt.

-          Muzejs palīdz risināt indivīda identitātes problēmas.

Jaunā muzeoloģija centrēta uz apmeklētāju (izmantotāju).

Tiek izveidota ekomuzeja koncepcija, kas ir daļa no Jaunās muzeoloģijas . Šīs koncepcijas galvenais ideologs ir Igs de Varins, Anrī Rivjēra kolēģis Mākslas un tautas tradīciju muzejā Parīzē.

Ekomuzeja būtība:

• nevis ēka, bet teritorija,
• nevis darbs, bet sadarbība,
• nevis kolekcija, bet apkārtesošie priekšmeti,
• nevis apmeklētāji, bet muzeja lietotāji.

Franču Jaunajai muzeoloģijai ir sekotāji  Eiropā, Kvebekā, Dienvidamerikā, franciskajā Āfrikā, nedaudz arī Ķīnā un Japānā.

4. Muzeju vadīšana

Radās un izplatījās galvenokārt anglosakšu zemēs. Galvenie ideologi: Džordžs Brovs Guds  un Džons Kotons Dana.

Interese par plašām izmantotāju kategorijām. Koncepcija centrēta uz kopienas vajadzību apmierināšanu, ko iespējams paveikt ar labu vadību.

Izplatījās - Ziemeļamerikā, Dienvidāfrikā, Āzijā, Eiropā (izņemot Franciju).

5. Angļu Jaunā muzeoloģija

To var raksturot kā kritisku skatu uz muzeju postmodernajā pasaulē.

Ja muzejs tiecas pēc apmeklētājiem, tam, līdzīgi kā TV, jārāda tas, kas notiek šodienas pasaulē.

Izplatījās - Ziemeļamerikā, Dienvidāfrikā, Āzijā. Eiropā (izņemot Franciju)

Vispārējās aktualitātes muzeju nozarē

1)      Lielāka koncentrēšanās uz izstādēm,

2)      Supermuzeji - vislielākie, visietekmīgākie, kur noteicošais elements ir menedžments,

3)      Kibermuzeji jeb muzeji Internetā,

4)      Jauna muzeju kopiena – sociālo tīklu dalībnieki,

5)      Tukšais muzejs – muzejs bez kolekcijas, bez ekspozīcijas, rīko izstādes. Apmeklētājiem tiek piedāvāta vieta kontemplācijai.