Nedarbnīcas pavasara seminārs "Līdzdalība muzejā"

28. aprīlī Mākslas muzeja "Rīgas Birža" konferenču zālē pulcējās vairāk nekā 70 muzeja komunikācijas un izglītojošā darba speciālistu, lai piealītos muzejpedagogu neformālā sadarbības tīkla "Nedarbnīca" pavasara seminārā "Līdzdalība muzejā", kas bija veltīts bērnu un jauniešu auditorijas līdzdalības praktizēšanai un iespējām muzejos.

Attēls: BMVB publicitātes foto

Aicinājumam pieteikties diskusijā atsaucās daudz vairāk muzejpedagogu, nekā gaidīts, tāpēc seminārs no telpas Latvijas Kultūras akadēmijas Gara mājā bija jāpārceļ uz Mākslas muzeja "Rīgas Birža" konferenču zāli. Foto: J. Šakare

Semināra pirmajā daļā LKA Kultūras un mākslu institūta vadošā pētniece Baiba Tjarve sniedza teorētisku ieskatu par līdzdalības priekšnoteikumiem un līdzdalības pakāpēm, īpašu uzmanību pievēršot jauniešu auditorijas specifikai. Pētnieces prezentācija bija balstīta projekta “Ceļā uz līdzdalīgu iesaisti muzejos: Latvijas muzejpedagoģijas prakses izpēte (MEET)” gūtajās atziņās.

Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta vadošā pētniece Baiba Tjarve. Foto: J. Šakare

Pētījuma ietvaros veiktas gan jauniešu, gan muzejpedagogu, gan arī gan muzeju direktoru/ vadītāju aptauja un gadījumu analīze par vairāku atšķirīgu muzeju īstenotajiem projektiem darbā ar dažādām jauniešu.

Prezentācijas laikā Baiba Tjarve ierosināja sarunu gan par izaicinājumiem, ar kādiem sastopas muzejpedagogi darbā ar jauniešu/ skolēnu grupām, gan arī par atsevišķiem jēdzieniem, kas ļoti bieži tiek lietoti sarunās, dokumentos un projektu aprakstos, bet kuru lietojumu ne vienmēr ir iespējams apspriest, pārdomāt un skaidrot — "kopiena" (definīcija: cilvēku grupa, ko saista viņu fiziskā atrašanās vieta/ dzīvesvieta, kopīgas intereses, identitāte, uzskati, kopīga rīcība vai attiecības) un "līdzdalība"(definīcija: personu vai grupas aktīva iesaistīšanās procesā. lēmumu pieņemšanā).

Ko nozīmē kopienas vai kopienu iesaiste, ko nozīmē būt līdzdalīgai kultūras institūcijai, līdzdalīgam muzejam? Kādas ir mana muzeja kopienas un kā tās ir veidojušās? Vai jebkura līdzdalība ir jēgpilna līdzdalība? Jo bieži tiek piedāvāti formāli līdzdalības veidi — piemēram, dekoratīvi vai pat manipulatīvi — bet ar ko tieši atšķiras tāda līdzdalība, kas ir jēgpilna, kas izaug, kas attīsta dalībnieku personības un personiskās saites, kas rada pamatu, lai atgrieztos muzejā, piešķir jēgu muzejam vai kultūras institūcijai. Muzejpedagogi ļoti aktīvi atbildēja uz lektores jautājumiem, bieži komentēja, iebilda vai papildināja teikto un rādīto. Interesanta diskusija raisījās par to, vai muzejs/ institūcija var atdot un uzticēt varu auditorijai, iesaistītajai kopienai ("zaudēt kontroli") — jo muzejs tādā situācijā ir ne tikai dalībnieks, bet arī atbildīgs par norisēm, drošību un tamlīdzīgām lietām. Pamazām, šķiet, veidojās kopīgs viedoklis, ka mijiedarbība, atbildība un uzticēšanās veidojas, sadarbojoties ilgāku laiku, pastāvot elastīgiem finansēšanas noteikumiem un vadībai. Ieguvumi ir jaunas prasmes, zināšanas, saņēmēju-devēju attiecības, personiskas saiknes un jauni kopīgas rīcības modeļi.  Tomēr nav noliedzams, ka šādi procesi arī prasa lielākus resursus no muzeja darbiniekiem, tajā skaitā arī sociālo un psiholoģisko resursu.

Diskusijas un sarunas par Baibas Tjarves rosinātajām tēmām turpinājās arī semināra starpbrīdī. Foto: J. Šakare

Semināra otrajā daļā Latvijas Nacionālā kultūras centra programmas "Latvijas skolas soma" vadītāja Aija Tūna un ekspertes Inga Bika un Sabīne Ozola dalījās ar pieredzi, veidojot un attīstot programmas organizatorisko ietvaru ilgākā laika posmā, kopš 2018. gada, kā arī secinājumiem, kas gūti pētījumā par programmas rezultātiem un ietekmi tās pirmajos piecos gados.

Programmas "Latvijas skolas soma" pārstāves (no kreisās) ekspertes Inga Bika un Sabīne Ozola, programmas vadītāja Aija Tūna. Foto: J. Šakare

Kādi ir galvenie novērojumi un secinājumi? Skolēni visvairāk apmeklē kultūras mantojuma nozares veidotās aktivitātes, kas lielākoties manifestējas kā muzeju piedāvājums, kaut daļa muzeju iekļaujas arī vizuālās mākslas, dizaina, literatūras u.c. nozaru piedāvājumā, atbilstoši to specifikai, vienlaikus skolēni vēlētos vairāk apmeklēt teātri un kino, arī cirku, taču šis piedāvājums nav tik pieejams nedz ģeogrāfiski, nedz fiziski, nedz finansiāli. Programma "Latvijas skolas soma" ir veicinājusi muzeju piedāvājuma attīstību un pieejamību, savukārt muzejiem reģionos tā sniedz finansiālu pienesumu pēc tūrisma sezonas beigām. Vēl viens novērojums — muzeji nereti veido ļoti daudz programmu, tādējādi konkurējot gan iekšēji (ar savu piedāvājumu, ar citu muzeju piedāvājumu), vienlaikus sadrumstalojot arī savus resursus.

Ekspertes dalījās ar dažiem ieteikumiem, kas būtu izmantojami ne kā tiešas instrukcijas, bet vairāk kā novērojumi, pieturas punkti, lai izvairītos no galējībām izglītojošajās programmās:  

• izglītojošajām programmu norisēm nevajadzētu dublēt klasē, mācību stundā notiekošo;
• praktiskā darbošanās visiem patīk, īpaši, ja rezultātā rodas kas līdzi paņemams, bet dažkārt tomēr jāpārdomā, vai darināšana nav pašmēŗķis? Cik draudzīgi videi esam - ja mazie nieciņi pēc tam tiek visbiežāk izmesti ārā; turklāt regulāra materiālu iegāde var sadārdzināt programmu;
• darba lapas nav nekas slikts, bet tās nevar būt kā kontroldarbs, kaut kas, kas steidzina, rada stresu - drīzāk rīks, lai strukturētu savas domas. Vienmēr jāpārdomā, kāda būs darba lapas funkcija un vai tā ir nepieciešama;
• muzejos pastāv noteikti ierobežojumi; jāizvēlas valoda, kas nebiedē, bet kas ļauj saprast, ka muzeja priekšmets ir kaut kas, ko nevar atjaunot. Muzejam būtu jābūt drošai videi, vietai, kur varētu atgriezties; ja iespējams, jāpārrunā ar skolotājiem jau iepriekš, ko var, ko nevar darīt;
• iekļaujot programmās sacensības, konkursus — jāpadomā, vai visi bērni varēs piedalīties, dažiem tie, līdzīgi, kā kontroldarbi, var radīt stresu.

Īsāka, bet būtiska sarunas daļa skāra informācijas par muzeju piedāvājumu veidošanu un izplatīšanu. Ekspertes ieteica muzeju programmu nosaukumus veidot ne tik abstraktus, lai skolotājs, izlasot nosaukumu jau zinātu vai nojaustu, ko ar šo programmu var iesākt. Arī programmas skaidrs apraksts ir ļoti svarīgs, lai saprastu, ko no tās varēs gūt skolēni un kā tā papildinās mācību saturu.

Vēl viens ieteikums bija izplatīt informāciju skolām un skolotājiem, aicinot uz mainīgajām izstādēm muzejos. Kā to labāk izdarīt, lai informācija sasniegtu skolas? Jo tas ne vienmēr notiek, muzejiem izplatot informāciju ierastajos komunikācijas kanālos. Viena iespēja būtu informāciju par izstādi ielikt programmas "Latvijas skolas soma" katalogā uz noteiktu laiku — tik, cik ilgi izstāde ir pieejama. Ja muzejs augustā var iedot sarakstu ar izstādēm, kādas būs līdz gada beigām, tad skolotāji būtu pateicīgi. Inga Bika norādīja, ka programmas "Latvijas skolas soma" nodaļa šobrīd reizi mēnesī nosūta skolotājiem programmas jaunumu izlasi — vēstkopu. Tajā parasti iekļauta arī intervija ar kādas kultūras institūcijas pārstāvi, arī muzeju pārstāvji ir intervēti. Ar tām iespējams iepazīties arī programmas mājaslapā. Nākotnē plānots izlases veidot retāk, bet ar ilgtermiņa piedāvājumu, tāpēc nodaļa priecātos saņemt no muzejiem plānoto piedāvājumu jau laicīgi, arī par jaunām muzejpedagoģiskām programmām.

Diskusija par programmas "Latvijas skolas soma" pārstāvju ierosinātajām tēmām, vada un iesaistās Agrita Ozola. Foto: J. Šakare

Interesanta domu apmaiņa raisījās par jēdzienu "ekskursija" jeb "ekskursija muzejā". Viens no ieteikumiem bija aizstāt šo apzīmējumu ar citu, iespējams, tādēļ, ka ikdienas valodas lietojumā jēdziens "ekskursija" vairāk saistās ar tūrisma vai atpūtas braucienu organizētā grupā, savukārt muzejpedagogu pretjautājums bija — vai tad, ja nosaucam ekskursiju par izzinošu apmeklējumu, tās būtība mainās? — tā tik un tā paliek ekskursija. No muzeju puses tas ir racionāls iebildums, jo "ekskursija", ar ko saprotam ekskursiju muzejā, muzeja ekspozīcijā vai izstādē, ir viens no labi izstrādātiem un akceptētiem muzeja komunikācijas darba formātiem, ekskursiju muzejā skaits ir iekļauts arī Latvijas muzeju statistikā kā viens no muzeja darba stabiliem rādītājiem, un tādā nozīmē "ekskursija" ir vispārpieņemts un aktīvi lietots termins muzeju nozarē.

Pasākums izdevās spraigs, ar diezgan drošām un atklātām diskusijām, par ko jāpateicas arī Latvijas muzejpedagogu neformālās iniciatīvas "Nedarbnīca" dalībniekiem un "Nedarbnīcas" iniciatīvas autorei un pastāvīgai programmas veidotājai, Tukuma muzeja direktorei Agritai Ozolai. Īpaša pateicība uzaicinātajām runātājām — Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta vadošajai pētniecei Baibai Tjarvei un Latvijas Nacionālā kultūras centra programmas "Latvijas skolas soma" vadītājai Aijai Tūnai, ekspertēm Ingai Bikai un Sabīnei Ozolai. Šoreiz pasākumu atbalstīja arī projekts “Ceļā uz līdzdalīgu iesaisti muzejos: Latvijas muzejpedagoģijas prakses izpēte (MEET)”, bet "Nedarbnīcas" pasākumus kopumā dara iespējamus Valsts kultūrkapitāla fonda sniegtais atbalsts.