Ceļā uz jaunu muzeja definīciju

ICOM Starptautiskās Muzeoloģijas komitejas (ICOFOM) gandrīz divdesmit gadu garumā organizētās domu apmaiņas procesa rezultāts, sešpadsmit ievērojamāko mūsdienu muzeju teorētiķu skatījums uz muzeja fenomenu Fransuā Meresa un Andrē Devalē 2007. gadā franču valodā izdotajā rakstu krājumā „Ceļā uz jaunu muzeja definīciju”, kura papildinātā versija angļu valodā ar nosaukumu "Kas ir muzejs" tika izdota 2010. gadā, nu ir pieejams arī latviešu valodā lasīšanai tiešsaistē un lejupielādei PDF formātā.

Attēls: geralt by pixabay, Pixabay License

Viens no rakstu krājumā pārstāvētajiem autoriem, filozofs, ICOFOM biedrs un pētnieks Andrē Sansonī, raksta: "Formu daudzveidība un dažādība raksturo šodienas muzeju kā ļoti plašu un elastīgu institūciju. Diskusijas par to, kas patiesi ir muzejs un kas nav, lai gan muzejam ļoti līdzinās, turpinās desmitiem gadu". Patiesi, muzeji pēc sava ārējā veidola, izmēriem, aptverto tēmu loka un izpausmēm ir tik dažādi. Nepārtraukti rodas jaunas variācijas par muzeja formu, muzeja lomu un tā uzdevumiem sabiedrības labā.

No vienas puses, muzeja definīcijai ir praktisks nolūks – noskaidrot, kas tieši pavisam droši būtu saucams par muzeju. Precīza un visaptveroša definīcija var palīdzēt saskaitīt muzejus un apkopot datus par to devumu dažādās dzīves jomās. Tāda definīcija ļauj lielām muzeju apvienībām un organizācijām noteikt, kuras institūcijas un organizācijas var būt to biedri un kuras – nevar. No otras puses, diskusija par muzeja definīciju ir teorētiska diskusija par pamata nošķīrumiem – kā iezīmēt pašas muzeju jomas robežas – gan starp citām atmiņas institūcijām un kultūras mantojuma jomas organizācijām, gan plašākā kontekstā? Kā runāt par muzeja kā institūcijas jēgu? Un vai institūcija šeit ir noteicošais elements vai varbūt vēl kaut kas cits? 

Ievērojamais franču muzeologs Andrē Devalē rakstā "Par muzeja definīciju" norāda, ka "piedāvātā definīcija nedrīkstētu atstāt ārpusē nevienu muzeja veidu, kādā šī institūcija ir izpaudusies vai izpaužas patlaban". Definīcijas izveidei būtisks ir tagadnes darba aspekts, bet, domājot par muzeja definīciju, neizbēgami klātesošs ir arī vēsturiskais aspekts – kāda veida struktūras dažādos periodos ir tikušas dēvētas par muzejiem un kādas atkal mūsdienu cilvēks noteikti atpazītu kā muzejus, kaut arī muzeja vārds tām nekad nebūtu ticis piešķirts. Tā, muzeologa, Jaunās Sorbonas universitātes muzeoloģijas un kultūras ekonomikas profesora, arī Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas lektora Fransuā Meresa raksts "Muzeoloģijas tēzaurs" ir aizraujošs un plūstoši lasāms ievads muzeju vēsturē. Savukārt brazīļu muzeoloģe, Riodežaneiro Federālās Universitātes profesore Terēze Šeinere, rakstā "Muzeja un muzeoloģijas definēšana – nebeidzams process" precīzi  parāda, kā diskusijas par muzeja jēdzienu un definīciju ir ietekmējušas un veidojušas muzeoloģijas vēsturi un šodienas veidolu.

Rakstu krājums kā dokumentāla liecība iezīmē Starptautiskās Muzeju padomes (ICOM) pēdējo divdesmit gadu periodā mēroto ceļu uz jaunu muzeja definīciju, kas aizsākās 2003. gadā, starptautiski atzītam muzeju ētikas speciālistam Gerijam Edsonam (kurš krājumā pārstāvēts ar nepacietīgi jautājošo rakstu "Muzejs - kas tas ir?") apelējot pie radikālajām izmaiņām ne vien muzeju skaitā, bet arī to daudzveidībā un aicinot muzeju profesionāļus apspriest nepieciešamās izmaiņas muzeja definīcijā. Šai procesā aktīvi iesaistījās Starptautiskā Muzeoloģijas komiteja (ICOFOM), organizējot  ilglaicīgu un izvērstu domu apmaiņu gan īpaši šim nolūkam izveidotajā tīmekļa platformā ICOM-L, gan komitejas rīkotajās konferencēs, semināros un kolokvijos. Rakstu krājums ir tapis kā summa šai intensīvajai viedokļu apmaiņai gan starp ICOFOM biedriem, gan citu komiteju pārstāvjiem daudzu gadu garumā.

Pēc muzeju pasaulei parasti neraksturīgajiem kaislīgajiem strīdiņiem 2019. gada septembrī Kioto, Japānā notikušajā ICOM XXV Ģenerālajā konferencē, kurā jaunajam muzeja definīcijas variantam tomēr neizdevās gūt pietiekamu atbalstu, diskusija  par jaunu muzeja definīciju atkal ir atvērta. Šajā situācijā Fransuā Meresa un Andrē Devalē izdotais rakstu krājums „Ceļā uz jaunu muzeja definīciju” ir ne vien atguvis īpašu aktualitāti, bet var kalpot kā izsvērts un rūpīgi veidots ceļvedis diskusijas par muzeja definīciju vēsturē.

Rakstu krājums noteikti noderēs ikvienam, kurš vēlas piedalīties diskusijā par muzeja definīciju. Tāpat tas ir visai aizraujoša lasāmviela visiem muzeju speciālistiem, kam ir būtiski iedziļināties ne tikai muzeja darba praktiskajos, bet arī teorētiskajos aspektos. Rakstu krājums būs arī labs un noderīgs palīgs mācībās – gan muzeju studijās iesaistītajiem, gan ar citām kultūras mantojuma jomām saistītu specialitāšu studentiem. Viena no grāmatas tulkotājām un priekšvārda latviešu valodā autore Gundega Dreiblate raksta: "grāmata iepriecinās arī tos, kas nav gatavi iesaistīties diskusijā par muzeja definīcijā nepieciešamajām pārmaiņām, taču spēj novērtēt fundamentālas zināšanas par muzeju nozari, oriģinālu domu gājienu un meistarīgu izteiksmes formu".

Rakstu krājuma latviešu izdevumā ievērots princips, ka raksti tulkoti no valodām, kādās tie tapuši.  Tā, franciski rakstošo autoru darbus no franču valodas tulkojusi Gundega Dreiblate, savukārt angliski rakstošo autoru darbu tulkojumus no angļu valodas veikusi Anita Jirgensone. Grāmatas izdošanu Latvijā nodrošināja Starptautiskās Muzeju padomes Latvijas Nacionālā komiteja. Kā vienmēr, nepieciešamais atbalsts ir saņemts no Valsts kultūrkapitāla fonda un tieši šī izdevuma tapšanai - no Mariemonas Karaliskā muzeja

 

PielikumsIzmērs
cela_uz_jaunu_muzeja_definiciju.pdf1.56 MB