Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs

Ar žurnāla "Studija" laipnu atļauju turpinām iepazīstināt ar Unas Sedlenieces rakstiem no sērijas "Muzeju ekspedīcija". Autore ir pabijusi tajos Latvijas reģionu muzejos, kuri var lepoties ar  nopietnām mākslas darbu kolekcijām. Interesantākais lasītājam un muzejniekam varētu būt apstāklis, ka muzeju ekspedīcijas skats ne vienmēr ir jūsmīgs un pacilāts - tas bieži ir gan zinātkārs, gan vērtējošs un kritisks.Raksts par Madonas muzeju publicēts 2010. gada jūnija/jūlija žurnālā „Studija” Nr.72.

Par akmens laikmeta mākslas muzejiem nepārprotamu faktu trūkst. Tomēr liecības rāda, ka mākslinieki toreiz strādājuši. Viens no pirmajiem māksliniekiem Latvijas teritorijā ir madoniešu novadnieks – Lubānas Apollona nezināmais autors.

Lubānas pusē, apmetnē pie Aboras upes, arheologi atraduši no kaula darināto vēlā neolīta figurālās plastikas paraugu, kāds ir vienīgais līdz šim zināmais Latvijā. Popularitātē tas vēl nevar sacensties ar laikā un telpā attālo žanra līdzinieci – austriešu Villendorfas Veneru.(1) Tomēr mūsu Apollons 2008. gadā bija tuvu tam, lai kļūtu plašsaziņas līdzekļu zvaigzne: ierindots Latvijas kultūras kanona vizuālās mākslas sadaļas pirmajā trīsdesmitniekā kā viens no mākslas darbiem, kas devis impulsu vizuālās kultūras jomā Latvijas teritorijā no vissenākajiem laikiem līdz 20. gs. beigām.(2)

Latvijā ir pāris desmiti muzeju, kuru nosaukumā dažādās kombinācijās ietverta mākslas tēma: vēstures un mākslas, novadpētniecības un mākslas vai vienkārši mākslas muzejs. Tomēr muzejus citu no cita atšķir ne tikai nosaukumi, bet – vēl vairāk – to rūpīgi pārdomātās misijas, atbildot uz jautājumu: kāpēc muzejs ir vajadzīgs?

MNMM tiešsaistes vietnē www.madonasmuzejs.lv paziņotā misija ir: vākt, glabāt, pētīt un popularizēt dabas, garīgās un materiālās kultūras vērtības Madonas rajonā, sekmēt to izmantošanu sabiedrības izglītošanai un attīstībai, lai celtu vietējo iedzīvotāju pašapziņu un izpratni par Madonas rajona vēsturi un tā īpašo devumu nacionālās kultūras attīstībā, lai sekmētu novada resursu izmantošanu tūrisma industrijā un muzejiskiem līdzekļiem uzturētu aktīvu dialogu ar novada iedzīvotājiem un viesiem.

Pēc nule pārdzīvotās administratīvi teritoriālās reformas MNMM nonācis jaunā Madonas novada īpašumā. Jādomā, misijas formulējumā rajona vārds itin drīz tiks aizstāts ar novada nosaukumu, taču muzeja ikdienai citādi nevajadzētu sašūpoties. Ikviens muzejs pēc būtības ir ilgtermiņa iecere, kas pārsniedz pat viena cilvēka mūža ilgumu, tāpēc krājumam kā muzeja darbības pamatam un sakrāto liecību integritātei nebūtu jācieš no administratīvu reformu sekām.

MNMM misija uz īpašiem uzdevumiem mākslas jomā neatsaucas. Taču reģionu muzejiem jābūt īstiem virtuoziem darbības satura un krājuma dažādības īstenošanā. Madonā nav kā Rīgā vai citā galvaspilsētā – ja neinteresē viens muzejs, var doties uz otru vai trešo. Te muzejs ir viens, un arī tuvākajā apkārtnē nav ne sevišķi daudz muzeju, ne daudzveidīgu kultūras objektu. Toties Madonas puse izceļas ar Gaiziņa un citu pievilcīgu dabas un aktīvā tūrisma piedāvājumu bagātību. Laikam tāpēc Madonā saradies ievērojams daudzums jauku viesnīcu un kafejnīcu. Tādējādi muzeja misijā minētā nepieciešamība iesaistīties tūrisma industrijā nav tukša koķetēšana, bet gan pienākums un reāla iespēja. Cerams, ka muzejs savu unikālo stāvokli vietējā kultūras piedāvājuma tirgū prot izmantot.

Madonas centrā lepni slejas nozīmīgas publiskās izglītības un kultūras iestādes: mūzikas skola, kultūras nams, bibliotēka un muzejs. Publiskā infrastruktūra Madonā ir ļoti labā stāvoklī, un šādā vidē ir patīkami uzturēties, atbraucējam tā iedveš uzticību kā vietējiem iedzīvotājiem, tā lēmumu pieņēmējiem. Bagāto gadu publiskajā budžetā akcenti likti uz bērnu un jaunatnes un pārējo vietējo iedzīvotāju kultūras un izglītības apstākļu uzlabošanu. 2003. gada Ziemassvētkos madonieši saņēma brīnišķīgu dāvanu: tika atklāta jaunā krātuvju ēka Skolas ielā 12, kur glabājas Madonas muzeja arheoloģijas, tekstiliju, mākslas, literatūras un citas kolekcijas. Šajā ēkā ir iekārtotas piemērotas darba telpas muzeja darbiniekiem, kā arī ērta lasītava tiem apmeklētājiem, kuri vēlas iepazīties ar krājuma priekšmetiem klātienē. Sadzīves priekšmetu kolekciju var izzināt atklātā krājuma telpās.

Latvijas kontekstā rajona pašvaldības investīcijas tieši muzeja krājuma saglabāšanas apstākļu uzlabošanā bija viens no pirmajiem pozitīvajiem izņēmumiem. Jāpiekrīt taču, ka nodrošināt atbilstošus saglabāšanas apstākļus vairāk nekā 123 000 vienību lielam krājumam, kas ir daļa no mūsu nacionālās atmiņas, nav pārāk daudz prasīts. Tā nav pārmērība vai lieka greznība.

Kā zināms, ar saglabāšanu vien ir par maz. Lai krājums patiešām tiktu izmantots “sabiedrības izglītošanai un attīstībai un lai muzejs celtu vietējo iedzīvotāju pašapziņu un izpratni”, kā to prasa rakstiski formulētā muzeja misija, savāktais mantojums ir ne vien jāglabā un jāpēta, bet arī jāinterpretē, jāizstāda un jāpopularizē.

1984. gadā tika īstenota asprātīga un praktiska arhitektoniska iecere: bijušās Biržu muižas saimniecības ēkas rekonstrukcijā pārtapa par izstāžu zālēm ar adresi Skolas ielā 10a, nodrošinot virsgaismas logus (retums Latvijas muzejos) jumta korēs un ērtas apmeklētāju plūsmas regulēšanas iespējas telpu plānojumā. Pēc vairāk nekā 20 gadu lietošanas izstāžu telpām nepieciešams remonts, taču kopumā ēka savas funkcijas spēj pildīt pieklājīgi.

Ērto un skaisto dzīvošanu Madonas pusē ir novērtējuši arī Latvijas senākie iedzīvotāji. Madonas novadā patlaban ir aptuveni 100 aizsargātu valsts nozīmes arheoloģijas pieminekļu – pilskalni, apmetnes, senkapi –, un to blīvums ir ievērojams visai Latvijas teritorijai. Lubānas Apollons gan glabājas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, bet arī Madonā ir nozīmīga arheoloģijas kolekcija. Neliela daļa no šīs kolekcijas redzama pastāvīgajā ekspozīcijā izstāžu nama pirmajā stāvā. Ekspozīcija, šķiet, iekārtota drīz pēc izstāžu nama atklāšanas. Tur aplūkojami dažādi arheoloģiskie atradumi, tautastērpu rekonstrukcijas, kā arī arheoloģijas kontekstam mazliet mulsinoši eksponēta, bet ļoti skaista un vērtīga, nesen restaurēta lāde no MNMM krājuma. Vērtīgs ir nevis lādes tagadējais saturs, bet gan senākā funkcija: tā ir 18. gs. muižnieka ceļojumu lāde, rets sava laika un stila paraugs Latvijā.

Lai arī acīmredzami novecojuši ir eksponēšanas materiāli un paņēmieni – mūsdienu estētikā un komunikācijas praksēs izlutinātam skatītājam ekspozīcijas stāstījums varētu šķist par vienmuļu –, tomēr atlasītie un uzskatāmi eksponētie senie priekšmeti, kā arī skaidrā didaktika ekspozīcijā palīdz orientēties arī arheoloģijas nespeciālistam. Ekspozīcija pierāda tieši autentiskā priekšmeta neaizstājamo lomu muzeja komunikācijā. Priekšnoteikums: pacietība un latviešu vai krievu valodas zināšanas, jo anotācijas citās valodās diemžēl nav sagatavotas.

Kopējā izstāžu zāļu platība Madonas muzejā ir aptuveni 400 m2, kas dod plašas iespējas izvērsties izstāžu veidošanā dažādām mērķauditorijām. MNMM izstāžu plāns šim gadam(3) skaidri pauž muzeja nosaukumā ietverto uzdevumu: līdzās novadpētniecības izstādēm regulāri notiek mākslas izstādes. Turklāt Madonā var apmeklēt arī Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā izrādītas izstādes, kas sabalansētas ar pašu ražojumiem.

Tūrisma sezonā no aprīļa beigām līdz septembra beigām divās izstādēs plānots intriģējoši stāstīt par Latvijas tautsaimniecībai būtisku resursu – mežu, mežsaimniecības vēsturi Madonas apkārtnē un par meža pētīšanas tradīcijām Kalsnavā. Mākslas izstāžu plānā vasarā iecerēta Jāņa Anmaņa personālizstāde, “Ķīpsalas keramiķu” izstāde, kā arī vietējā mākslinieku plenēra “Laisma” jubilejas izstāde. Novembrī MNMM atklās Imanta Lancmaņa personālizstādi.

MNMM mākslas kolekcija(4) sistemātiski atspoguļo gan muzeja izstāžu darbību, gan mākslas procesus Madonas novadā no 20. gs. 50. gadiem līdz mūsdienām. Vairāk nekā 1200 vienību apjomīgajā mākslas kolekcijā, pateicoties finansiāli labvēlīgiem apstākļiem vai – biežāk – mākslas darbu īpašnieku dāsnumam, atrodami gan novadnieku (piem., Leonīds Āriņš, Alfejs Bromults, Rūdolfs Pinnis un Imants Vecozols), gan novadā dzīvojušu vai strādājušu (piem., Rita Valnere, Izabella un Gunārs Kroļļi, Inta Celmiņa un Edvards Grūbe) autoru darbi, galvenokārt gleznas, akvareļi, grafikas. Varam iedomāties, ka kolekcija kopumā ir vērtīga un inte-resanta. Patlaban visa informācija par MNMM mākslas vērtībām pieejama tikai muzejā, tā pagaidām nav publiskota nacionālā muzeju krājuma tiešsaistes kopkatalogā vai kādā citā autoritatīvā avotā. Madonas muzeja rīcībā ir ievērojami kultūras resursi, un tie būtu plašāk un pievilcīgāk jāpadara pieejami sabiedrībai, izmantojot drosmīgākas mārketinga metodes, uzlabojot muzeja vizuālās komunikācijas izpaus¬mes, sistemātiski mazinot informācijas barjeras.

Muzeju ekspedīcijai laimējās piedzīvot Mākslas dienu atklāšanas rosību MNMM: tika atklāta vietējās mākslas studijas “Ota“ bērnu un vadītājas Danutes Vēzes izstāde “Mājas putniem un cilvēkiem”, muzeja pagalmā norisinājās aizraujoša putnu būrīšu darināšanas akcija. Muzejs regulāri rīko vietējo mākslinieku izstādes, bet Mākslas dienās tas esot nerakstīts likums – tad muzejs vienmēr rāda savējos. Nevarēja nepamanīt, ka iespēja radīt īstu izstādi īstā muzejā mazajiem madoniešiem sagādāja neviltotu sajūsmu, kas ietekmēs vēl ilgi un varbūt pavisam citā laikā un vietā. Jo zināšanas, ko ieguvis muzeja apmeklētājs, vai prasmes, kuras apmeklētājam bijusi iespēja apgūt, var tālu pārsniegt konkrētā muzeja piedāvājuma iecerēto didaktisko saturu.(5)

____________________________________________________________________________________________

(1) Sk. tiešsaistē: http://bit.ly/VillendorfasVenera.

(2) Diena, 2008, 26. nov.

(3) Sk. tiešsaistē: http://bit.ly/IzstazuKalendars2010.

(4) Mālniece, Vita. Par Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja gleznu kolekciju. No: Zvirgzdiņš, Indulis (sast.). Madonas muzeja raksti. Madona: Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs, 2006, 167. lpp.

(5) Sal.: Veils, Stīvens E. Ietekme – rezultāta mēraukla. Sk. Baltijas Muzeoloģijas skolas tiešsaistes vietnē: www.bms.edu.lv/resources/Veils_Ietekme.doc.