Noslēgusies 18. Baltijas Muzeoloģijas vasaras skola

No 2022. gada 12. jūnija līdz 18. jūnijam Telšos, Lietuvā, notika starptautiskā ilgtermiņa sadarbības projekta muzeju profesionāļu tālākizglītībai mācību sesija – 18. Baltijas Muzeoloģijas skola (BMS), kas kopš 2004. gada ik gadu tiek rīkota vienā no Baltijas valstīm. Šī gada tēma “Sarežģītais mantojums muzejos” īpaši rezonēja ar aktuālajiem politiskajiem apstākļiem Eiropā, ko paspilgtināja Ukrainas kolēģu dalība vasaras skolā. Lūdzām Unu Sedlenieci, Baltijas Muzeoloģijas  veicināšanas biedrības valdes priekšsēdētāju uzrakstīt īsu kopsavilkumu par vasaras skolā pieredzēto. 

13. jūnijā Baltijas muzeoloģijas vasaras skolas mācības sākās ar  konferenci “Sarežģītais jeb nevēlamais mantojums. Pārdomas un piemēri no Baltijas valstīm | Difficult or undesirable heritage. Reflections and cases from the Baltics”, kurā gan abas skolas lektores, Dr. Katrīna Pabsta un Dr. Kaja Široka, gan divas pārstāves no katras Baltijas valsts iepazīstināja ar plašo un dažādo jautājumu loku, kas iekļaujas sarežģītā mantojuma kategorijā un kā ar to strādā dažādi Baltijas valstu muzeji sadarbībā ar pētniecības un atmiņas institūcijām. Ar prezentāciju par aktuālo situāciju muzeju un kultūras mantojuma jomā Krievijas izraisītā kara apstākļos uzstājās arī kolēģes no Ukrainas. Konferences videoieraksts pieejams Youtube platformā, kanālā Telšių Kultūra.  

BMS 2022 lektore Dr. Katrīna Pabsta konferences prezentācijā iepazīstina ar pētniecības tēmām un projektiem, kuros viņa darbojas. Foto: Loreta Norvaišienė

BMS 2022 lektore Dr. Kaja Široka konferences prezentācijā par robežpilsētu Novagoricas un Gorīcijas sarežģīto vēsturi un tās iedzīvotāju likteņiem 20. gadsimtā. Foto: Loreta Norvaišienė

Konferences dalībnieki starpbrīdī aplūko Telšu ješivas zālē eksponēto izstādi, ir dzīvesstāstu pētniecības projekta daļa. Otrā no labās - izstādes kuratore, Viļņas Universitātes pētniece, konferences priekšlasījuma autore Neringa Latvytė. Foto: Loreta Norvaišienė

Anastasija Matselo no Bohdana un Varvaras Haņenko Nacionālā mākslas muzeja Kijivā stāsta par muzeja kolekciju glābšanu Krievijas iebrukuma Ukrainā situācijā. Foto: Loreta Norvaišienė

Konferences “Sarežģītais jeb nevēlamais mantojums. Pārdomas un piemēri no Baltijas valstīm | Difficult or undesirable heritage. Reflections and cases from the Baltics” klausītāji. Foto: Loreta Norvaišienė

BMS darbs turpinājās ar Katrīnas Pabstas un Kajas Širokas lekcijām, Ukrainas kolēģu prezentācijām, grupu darbu, diskusijām un mācību ekskursijām. Aplūkoto tēmu lokā pārsvarā bija 20. gadsimta Eiropas vēstures neviennozīmīgie un pretrunīgie jautājumi, sākot ar Otrā pasaules kara un citu 20. gadsimta karu atstātajām sekām dažādās sabiedrības grupās vairāku paaudžu garumā, beidzot ar Ukrainas Maidana muzeja piemēru, kura kolekcija top nepastarpinātā saistībā ar aktuālajiem kara notikumiem Ukrainā.

Arī BMS 2022 lekcijas, semināri, grupu darbs norisinājās restaurētās un atjaunotās Telšu ješivas telpās. Foto: Loreta Norvaišienė

Dr. Kajas Širokas lekcijā. Foto: Loreta Norvaišienė

Dalībnieki saņem uzdevumus, sākas diskusijas. Foto: Loreta Norvaišienė

Grupu darbs. Foto: Loreta Norvaišienė

Iekļaujot mūsdienu ekspozīciju un izstāžu saturā arī individuālos, no oficiālās vēstures nereti atšķirīgos naratīvus, muzeji sniedz ieguldījumu plašākas vēstures perspektīvas veidošanā, piedāvājot drošu vietu, kur indivīds un viņa pieredze tiek patiesi respektēta. Taču klusēšanas pārtraukšana nozīmē arī to, ka muzejam jābūt gatavam pievērsties un konfrontēt gan savus darbiniekus, gan auditoriju ar visām negatīvajām emocijām, ar kurām kāds savā dzīvē cīnās: sēras, zaudējums, dusmas, kauns, vainas sajūta, vientulība utt. Vienlaikus ir skaidri jāapzinās, ka pastāv arī tādi jautājumi, par kuriem nav iespējams runāt konkrētajā brīdī.

Vasaras skolas dalībnieki Žemaitijas Nacionālajā dabas parkā, pie Plateļu ezera izvietotās Aukstā kara ekspozīcijas bijušajā padomju kodolraķešu pazemes bāzē. Foto: Loreta Norvaišienė

Aukstā kara muzeja ekspozīciju apskate. Foto: Loreta Norvaišienė

Te raisījās arī jautājumi – vai ekspozīcijas galvenie akcenti apmeklētājiem ir saprotami, pieņemami un uztverami tāpat, kā ekspozīcijas izveidošanas laikā, 2011. gadā? Vai tomēr būtu nepieciešams ko mainīt? Foto: Loreta Norvaišienė

Sarežģītā vēsture muzeju darbā ienāk ne tikai saistībā ar kariem, bet arī kā ikdienas vardarbības, netaisnības, nodevības vai noklusēšanas vēsture. Kā izvēlamies to, kas muzejos tiek rādīts un stāstīts? No kādām pozīcijām? Ar kādu naratīvu? Bet vēl jo būtiskāk – kas muzeju izstādēs un ekspozīcijās tiek noklusēts, neizstāstīts? Vai tiek dots vārds visām iesaistītajām pusēm, kad tiek atspoguļoti sarežģītās vēstures jautājumi? Kā ētiski un pieņemami atspoguļot varmācības ainas? Kā pasargāt sarežģītu notikumu lieciniekus un viņu ģimenes? Kā atrast vidusceļu starp liecinieka subjektīvo stāstījumu un muzeja nepieciešamību nodot apmeklētājiem objektīvo patiesību? Kādas ir ētiskas un atbildīgas muzeja institūcijas? Šie un vēl daudzi citi jautājumi tika uzdoti un ne vienmēr bija viennozīmīgi atbildami īsajās vasaras skolas dienās. Atbildi mēģinājām rast gan ICOM Ētikas kodeksa pantos, gan, vēršoties pēc padoma pie kolēģiem un katrs pie savas individuālās muzeja darbinieka pieredzes, sirdsapziņas un aizrautības ar savu darbu.

Sarunas par ICOM Ētikas kodeksā skarto problemātiku. Foto: Loreta Norvaišienė

Sarunas par ICOM Ētikas kodeksā skarto problemātiku. Foto: Loreta Norvaišienė

Skolas programmā iekļautās mācību ekskursijas spilgti ilustrēja, ka aktuālajā vēsturiskajā situācijā muzejiem, tūrisma, mantojuma un atmiņas objektiem būtu jāpārbauda, vai to kopējais vēstījums un atsevišķie stāsti, to interpretācija un izmantotie izteiksmes līdzekļi vairs vispār ir pieņemami un piemēroti vienai vai vairākām sabiedrības grupām. Mūsdienu ekspozīcijās vairāk kā jebkad apmeklētājs sagaida pieejamību, empātiju, līdzcietību un toleranci.

Ekskursijā uz Raiņu meža ciešanu kapelu un piemiņas vietu. Foto: Loreta Norvaišienė

“Kā mēs muzejos pievēršamies mūsu valstu sarežģītās vēstures daudzslāņainībai? Kā mēs tomēr vēl vairāk varam izprast un apzināties to, ko neredzam dēļ tradicionālajiem naratīviem, ar kuriem esam uzauguši? Kā Ukrainā notiekošais karš ietekmē vispārējos naratīvus, ko mēs patlaban stāstām savos muzejos, un kā mēs varam izvairīties no vispārinājumiem pat ārkārtēja emocionāla spiediena un stresa apstākļos? Un kā mēs varam atbalstīt mūsu kolēģus Ukrainā, kuri ikdienā turpina strādāt savos muzejos, neskatoties uz to, ka ēkas ir izpostītas vai kolekciju priekšmeti izvesti?” savā Facebook profilā turpina jautāt viena no skolas lektorēm Katrīna Pabsta, atskatoties uz Telšos pavadīto intensīvo nedēļu.

Mācības tuvojas noslēgumam. Dalībnieki pirms darba grupu prezentācijām. Foto: Loreta Norvaišienė

Darba grupu prezentācijas. Foto: Loreta Norvaišienė

Darba grupu prezentācijas. Foto: Loreta Norvaišienė

Darba grupu prezentācijas. Foto: Loreta Norvaišienė

Jāatzīst, ka šī skola visām iesaistītajām pusēm bija viena no emocionāli sarežģītākajām profesionālajām pieredzēm dzīvē. Skolas lektores nenogurstoši atgādināja, ka muzeja darbā ar sarežģīto vēsturi pastāvīgi jātiecas nošķirt personīgie un profesionālie aspekti un ka arī muzeju darbiniekiem jāprot sevi emocionāli pasargāt, apzināti un lietišķi reflektējot par piedzīvoto. Nepieciešamības gadījumā ir ieteicamis piesaistīt pat profesionāla psiholoģijas speciālista palīdzību. Darbs ar sarežģītās vēstures tēmu izpēti un atspoguļošanu muzejos prasa gan pamatīgu sagatavošanos, gan atbildības uzņemšanos un gatavību tikt galā ar sabiedrības reakciju uz muzeja piedāvājumu.

Piektdienas pēcpusdienā beidzot laiks saņemt apliecinājumus par Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas 2022. gada mācību sesijas absolvēšanu un apmainīties ar dāvanām. Foto: Loreta Norvaišienė

BMS 2022 studentu aplausi kolēģiem, lektorēm un skolas rīkotājiem. Foto: Loreta Norvaišienė

Gatavošanās lektoru un studentu kopbildes fotografēšanas brīdim mācību telpā. Atskan kopīgs sveiciens "Слава Україні! Героям слава!" (Slava Ukrainai! Varoņiem slava!) Foto: Loreta Norvaišienė

Skolas noslēguma pasākums notika Žemaitijas muzeja "Alka" brīvdabas nodaļā, kur satikšanās ar pastorālo ainavu un muzeja lauku sētās mītošo ganāmpulku, žemaišu folkloras ansambļa rīkotajai dziedāšana, dejošanai  un jautrām sacīkstēm sniedza nelielu dziedinājumu un ticību miera un drošības iespējamībai.

Dejas soļu apgūšana Žemaitijas muzeja "Alka" brīvdabas sētā. Foto: Loreta Norvaišienė

Žemaitijas muzeja "Alka" brīvdabas sētā arī lauku sporta sacīkstes. Foto: Loreta Norvaišienė

Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas 2022. gada mācību dalībnieki no Latvijas, lektores un Žemaitijas folkloras lietpratēji. Foto: Loreta Norvaišienė

Baltijas Muzeoloģijas skolas 2022. gada mācību sesiju organizēja Lietuvas Kultūras ministrija sadarbībā ar  Žemaišu muzeju “Alka”, Igaunijas Nacionālā mantojuma pārvaldi un Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrību. Konferences "Sarežģītais vai nevēlamais mantojums, pārdomas un piemēri no Baltijas muzejiem" norisi un straumēšanu tiešsaistē atbalstīja Starptautiskās Muzeju padomes Lietuvas Nacionālā komiteja – ICOM Lietuva.

Arī šogad atbalstu Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolai sniedza Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds un Igaunijas Kultūras ministrija.

Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas 19. sesija plānota 2023. gadā Latvijā.