- LAT
- ENG
- РУС
No 2022. gada 12. jūnija līdz 18. jūnijam Telšos, Lietuvā, notika starptautiskā ilgtermiņa sadarbības projekta muzeju profesionāļu tālākizglītībai mācību sesija – 18. Baltijas Muzeoloģijas skola (BMS), kas kopš 2004. gada ik gadu tiek rīkota vienā no Baltijas valstīm. Šī gada tēma “Sarežģītais mantojums muzejos” īpaši rezonēja ar aktuālajiem politiskajiem apstākļiem Eiropā, ko paspilgtināja Ukrainas kolēģu dalība vasaras skolā. Lūdzām Unu Sedlenieci, Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības valdes priekšsēdētāju uzrakstīt īsu kopsavilkumu par vasaras skolā pieredzēto.
13. jūnijā Baltijas muzeoloģijas vasaras skolas mācības sākās ar konferenci “Sarežģītais jeb nevēlamais mantojums. Pārdomas un piemēri no Baltijas valstīm | Difficult or undesirable heritage. Reflections and cases from the Baltics”, kurā gan abas skolas lektores, Dr. Katrīna Pabsta un Dr. Kaja Široka, gan divas pārstāves no katras Baltijas valsts iepazīstināja ar plašo un dažādo jautājumu loku, kas iekļaujas sarežģītā mantojuma kategorijā un kā ar to strādā dažādi Baltijas valstu muzeji sadarbībā ar pētniecības un atmiņas institūcijām. Ar prezentāciju par aktuālo situāciju muzeju un kultūras mantojuma jomā Krievijas izraisītā kara apstākļos uzstājās arī kolēģes no Ukrainas. Konferences videoieraksts pieejams Youtube platformā, kanālā Telšių Kultūra.
BMS darbs turpinājās ar Katrīnas Pabstas un Kajas Širokas lekcijām, Ukrainas kolēģu prezentācijām, grupu darbu, diskusijām un mācību ekskursijām. Aplūkoto tēmu lokā pārsvarā bija 20. gadsimta Eiropas vēstures neviennozīmīgie un pretrunīgie jautājumi, sākot ar Otrā pasaules kara un citu 20. gadsimta karu atstātajām sekām dažādās sabiedrības grupās vairāku paaudžu garumā, beidzot ar Ukrainas Maidana muzeja piemēru, kura kolekcija top nepastarpinātā saistībā ar aktuālajiem kara notikumiem Ukrainā.
Iekļaujot mūsdienu ekspozīciju un izstāžu saturā arī individuālos, no oficiālās vēstures nereti atšķirīgos naratīvus, muzeji sniedz ieguldījumu plašākas vēstures perspektīvas veidošanā, piedāvājot drošu vietu, kur indivīds un viņa pieredze tiek patiesi respektēta. Taču klusēšanas pārtraukšana nozīmē arī to, ka muzejam jābūt gatavam pievērsties un konfrontēt gan savus darbiniekus, gan auditoriju ar visām negatīvajām emocijām, ar kurām kāds savā dzīvē cīnās: sēras, zaudējums, dusmas, kauns, vainas sajūta, vientulība utt. Vienlaikus ir skaidri jāapzinās, ka pastāv arī tādi jautājumi, par kuriem nav iespējams runāt konkrētajā brīdī.
Sarežģītā vēsture muzeju darbā ienāk ne tikai saistībā ar kariem, bet arī kā ikdienas vardarbības, netaisnības, nodevības vai noklusēšanas vēsture. Kā izvēlamies to, kas muzejos tiek rādīts un stāstīts? No kādām pozīcijām? Ar kādu naratīvu? Bet vēl jo būtiskāk – kas muzeju izstādēs un ekspozīcijās tiek noklusēts, neizstāstīts? Vai tiek dots vārds visām iesaistītajām pusēm, kad tiek atspoguļoti sarežģītās vēstures jautājumi? Kā ētiski un pieņemami atspoguļot varmācības ainas? Kā pasargāt sarežģītu notikumu lieciniekus un viņu ģimenes? Kā atrast vidusceļu starp liecinieka subjektīvo stāstījumu un muzeja nepieciešamību nodot apmeklētājiem objektīvo patiesību? Kādas ir ētiskas un atbildīgas muzeja institūcijas? Šie un vēl daudzi citi jautājumi tika uzdoti un ne vienmēr bija viennozīmīgi atbildami īsajās vasaras skolas dienās. Atbildi mēģinājām rast gan ICOM Ētikas kodeksa pantos, gan, vēršoties pēc padoma pie kolēģiem un katrs pie savas individuālās muzeja darbinieka pieredzes, sirdsapziņas un aizrautības ar savu darbu.
Skolas programmā iekļautās mācību ekskursijas spilgti ilustrēja, ka aktuālajā vēsturiskajā situācijā muzejiem, tūrisma, mantojuma un atmiņas objektiem būtu jāpārbauda, vai to kopējais vēstījums un atsevišķie stāsti, to interpretācija un izmantotie izteiksmes līdzekļi vairs vispār ir pieņemami un piemēroti vienai vai vairākām sabiedrības grupām. Mūsdienu ekspozīcijās vairāk kā jebkad apmeklētājs sagaida pieejamību, empātiju, līdzcietību un toleranci.
“Kā mēs muzejos pievēršamies mūsu valstu sarežģītās vēstures daudzslāņainībai? Kā mēs tomēr vēl vairāk varam izprast un apzināties to, ko neredzam dēļ tradicionālajiem naratīviem, ar kuriem esam uzauguši? Kā Ukrainā notiekošais karš ietekmē vispārējos naratīvus, ko mēs patlaban stāstām savos muzejos, un kā mēs varam izvairīties no vispārinājumiem pat ārkārtēja emocionāla spiediena un stresa apstākļos? Un kā mēs varam atbalstīt mūsu kolēģus Ukrainā, kuri ikdienā turpina strādāt savos muzejos, neskatoties uz to, ka ēkas ir izpostītas vai kolekciju priekšmeti izvesti?” savā Facebook profilā turpina jautāt viena no skolas lektorēm Katrīna Pabsta, atskatoties uz Telšos pavadīto intensīvo nedēļu.
Jāatzīst, ka šī skola visām iesaistītajām pusēm bija viena no emocionāli sarežģītākajām profesionālajām pieredzēm dzīvē. Skolas lektores nenogurstoši atgādināja, ka muzeja darbā ar sarežģīto vēsturi pastāvīgi jātiecas nošķirt personīgie un profesionālie aspekti un ka arī muzeju darbiniekiem jāprot sevi emocionāli pasargāt, apzināti un lietišķi reflektējot par piedzīvoto. Nepieciešamības gadījumā ir ieteicamis piesaistīt pat profesionāla psiholoģijas speciālista palīdzību. Darbs ar sarežģītās vēstures tēmu izpēti un atspoguļošanu muzejos prasa gan pamatīgu sagatavošanos, gan atbildības uzņemšanos un gatavību tikt galā ar sabiedrības reakciju uz muzeja piedāvājumu.
Skolas noslēguma pasākums notika Žemaitijas muzeja "Alka" brīvdabas nodaļā, kur satikšanās ar pastorālo ainavu un muzeja lauku sētās mītošo ganāmpulku, žemaišu folkloras ansambļa rīkotajai dziedāšana, dejošanai un jautrām sacīkstēm sniedza nelielu dziedinājumu un ticību miera un drošības iespējamībai.
Baltijas Muzeoloģijas skolas 2022. gada mācību sesiju organizēja Lietuvas Kultūras ministrija sadarbībā ar Žemaišu muzeju “Alka”, Igaunijas Nacionālā mantojuma pārvaldi un Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrību. Konferences "Sarežģītais vai nevēlamais mantojums, pārdomas un piemēri no Baltijas muzejiem" norisi un straumēšanu tiešsaistē atbalstīja Starptautiskās Muzeju padomes Lietuvas Nacionālā komiteja – ICOM Lietuva.
Arī šogad atbalstu Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolai sniedza Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds un Igaunijas Kultūras ministrija.
Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas 19. sesija plānota 2023. gadā Latvijā.