- LAT
- ENG
- РУС
Anita Jirgensone no Hāpsalas ziņo par pirmās mācību dienas norisēm, par lekcijām un vingrinājumiem, kā arī - tā jau ir kļuvusi par Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas ziņu tradīciju - par būtiskākajām atziņām, kas gūtas šajā mācību dienā, jeb - kāda roze nu ir rokā, kad tikts galā ar ērkšķu krūmu. Foto: G. Zaķīte
Lekciju lasa Mišela Teilore. Foto: A.JirgensoneŠodien Baltijas muzeoloģijas vasaras skolā ir sācies nopietns darbs - nav joka lieta tik jaukā dienā vispirms noklausīties divas lekcijas par interpretācijas darbu kā vienu no būtiskākajiem muzeja komunikācijas aspektiem, saistībā ar to atkārtojot arī dažas semiotikas tēmas - un pēc tam vēl divās nodarbībās nostiprināt un pārbaudīt lekcijās uzzināto, veicot praktiskus uzdevumus grupās. Tieši darbs grupās palīdzēja pārliecināties par teorijas noderīgumu praksē.
Darbs grupās. Foto: A. JirgensonePriekšpusdienā Diāna reflektēja par to, kā muzeji komunicē ar savām sabiedrības grupām. Jūrmalas pilsētas muzeja direktore Inta Baumane atzina,ka viņai patiess šķiet lektores teiktais - ka muzejam būt forumam ir grūtāk nekā būt templim - tas prasa lielāku piepūli un iesaistīšanos komunikācijā ar ļoti dažādām sabiedrības grupām, taču arī šāda darba rezultāti bieži veido interesantākas mijiedarbības un rezultātus, tādejādi paverot jaunas iespējas gan konkrēta muzeja, gan arī muzeja kā institūcijas attīstībai.
Bieži tiek runāts par komunikāciju kā vienu no muzeja funkcijām, taču šādā pavērsienā, iespējams, būtiskākā pirmajā mācību dienā gūtā ideja varētu būt, ka komunikācija nav funkcija, bet ir mērķis.
Lekciju lasa Diāna Valtersa. Foto: A. Jirgensone
Runājot par semiotiku un interpretācijas būtiskākajiem aspektiem, derīgi un interesanti bija vēlreiz pārliecināties par Martina Šērera kādā no iepriekšējām Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolām teikto, ka lietas, objekti paši par sevi nesatur nozīmi - mēs, cilvēki, esam tie, kuri piešķir lietām nozīmes, izmantojot reprezentatīvās sistēmas elementus - jēdzienus un zīmes.
Vasaras skolas studentes un studenti arīdzan ļoti atzinīgi novērtēja lektoru skaidro pasniegšanas veidu, izceļot būtiskāko muzeja komunikācijā.