Projekts "Vitamīni mazajiem [muzejiem]" ielūkojas Cēsu novada muižās

2024. gada septembrī un tad vēlreiz, 2025. gada maijā, Baltijas Muzeoloģijas biedrības projekta "Vitamīni mazajiem [muzejiem]" iniciatores un īstenotājas viesojās kultūras mantojuma objektos Cēsu novadā, lai tiktos ar kultūras mantojuma objektu vadītājiem, izzinātu situāciju un palīdzētu rast risinājumus tieši to krājuma darba un muzejiskās darbības dimensijā. Publicējam Anitas Jirgensones un Gundegas Dreiblates iespaidus un pārdomas.

Ilustrācija: J.Šakares foto

DZĒRBENES FENOMENS

2025. gada 8. maijā pēc vairāku mēnešu pauzes mēs, “Vitamīnu” programmas komanda — Anita Jirgensone un Gundega Dreiblate kopā ar Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītāju Līvu Gruduli, atgriezāmies Dzērbenes muižā, kur 2024. gada 11. septembrī jau bijām tikušās ar pagasta pārvaldes un Tautas nama vadītāju Dainu Šmiti un pašvaldības kultūras mantojuma institūcijas “Dzērbenes muiža” vadītāju un vienīgo nepilnā slodzē algoto darbinieci (4 stundas nedēļā), ilggadējo dzērbeniešu latviešu valodas un literatūras skolotāju Mārīti Šķēli.

Pirmo reizi viesojoties Dzērbenē, muiža patīkami pārsteidza ar neparasti pievilcīgu ekspozīciju, kuras spilgtākais akcents bija krāšņā, bagātīgā Jetes Užānes cimdu ekspozīcija ar Dzērbenes “Laika upes” plūdumu virs apmeklētāju galvām. Tikpat pārsteidzoša bija vēsts, ka Dzērbenes vēsturiskā mantojuma apzināšanā, vākšanā un ekspozīcijas veidošanā aktīvi iesaistās Dzērbenes vēstures interešu klubs “Serben” ar vairāk nekā 50 biedriem — savas dzimtās puses patriotiem. Uzzinājām arī, ka aktīvākie kluba biedri labprāt apgūtu muzejisko priekšmetu uzskaites un atbilstošas glabāšanas prasmes, lai krājums būtu labāk pārskatāms un izmantojams un kalpotu pēc iespējas ilgāk. Vienojāmies tikties ar muižas aktīvistiem pavasarī, lai kopīgi pārrunātu krājuma darba jautājumus.

Laika līnijas risinājums jeb "Laika upe" Dzērbenes ekspozīcijā. No kreisās: Līva Grudule, Daina Šmite, Mārīte Šķēle un Gundega Dreiblate. Foto: A. Jirgensone

Jetei Užānei veltītajā Dzērbenes ekspozīcijas daļā sarunājas Gundega Dreiblate un Mārīte Šķēle. Foto: A. Jirgensone

Fragments no Jetei Užānei veltītās ekspozīcijas. Foto: A. Jirgensone

"Kalpones stūrītis" Dzērbenes ekspozīcijā. Foto: A. Jirgensone

Dzērbenes mūzikas skolai veltītā ekspozīcijas "stūrītis". Foto: A. Jirgensone

Dzērbenes kultūrvēstures mantojuma entuziastu tikšanās 2025. gada 8. maijā. Foto: A.Jirgensone

Tiekoties 8. maijā, uzmanību veltījām praktiskiem padomiem, kā vienkāršāk un turpmākai izmantošanai atbilstošāk reģistrēt muzejā esošās vēstures liecības. Konsultācijā piedalījās deviņi Dzērbenes un Taurenes aktīvisti. Ikviens no viņiem skaidri zināja muzejiskās darbības jomu, par kuru viņam uzticēta atbildība. Īpašu ieinteresētību izrādīja Rūdolfs, kas atbild par krājumu informācijas nodrošināšanu elektroniskā formā. Viņš atzina, ka grūtākais muzeja darbā ir nošķirt vērtīgo no nevērtīgā un izprast, kāds varētu būt savākto priekšmetu potenciālais pielietojums. Noderētu arī dziļāka izpratne par jautājumiem, kas saistīti ar krājuma sistematizēšanu un priekšmetu meklēšanas sistēmas izveidi. Muzeja aktīvisti atzina, ka līdz šim veiktā priekšmetu uzskaite un signēšana ir bijusi nepilnīga, tāpat arī muzejisko priekšmetu glabāšanā ir nepieciešami uzlabojumi, un ikviens tikšanās dalībnieks bija apņēmības pilns iesākto darbu turpināt arvien kvalitatīvāk. 

Dzērbenes muiža ir sava veida fenomens vietējo iedzīvotāju praktiskai iesaistei muzeja darbā. Ja parasti par to runājam vēlējuma izteiksmē, tad Dzērbenē pārliecinājāmies, ka te tā notiek jau vairāku gadu garumā. Runa nav  tikai par atsevišķu entuziastu mērķtiecīgi īstenotiem projektiem. Dzērbenē plaša vietējo cilvēku iesaiste ir institūcijas pastāvēšanas forma. Kopumā muižas aktīvā ir apmēram 40-50 cilvēku, bet ikdienas darbos praktiski iesaistīti ap 10 interesentu. Starp tiem ir skolotāji, lauksaimniecības speciālisti, zemnieki, kas izjūt tiešu atbildību par Dzērbenes vēstures saglabāšanu. Mārīte Šķēle ar izcila pedagoga prasmi rosina un motivē aktīvistus veikt  konkrētus uzdevumus un par padarīto (izpētīto, savākto, sašķiroto, sakārtoto) informēt muzeja kopienu. Gribas vēlēt, lai neapsīkst entuziasms ar kultūras mantojumu rīkoties pareizi, saudzīgi un tai pašā laikā radoši un lai izdodas šajā kustībā iesaistīt arī jaunos dzērbeniešus!

VESELAVA UN LIELSTRAUPE

Lai apzinātu nepieciešamību sniegt konsultatīvu palīdzību muzejiskā kultūras mantojuma aprūpes un uzskaites jautājumos, apmeklējām vēl divus Cēsu pašvaldības mantojuma objektus — Veselavas un Lielstraupes pilis. Abos objektos galvenais saglabāšanas, pētniecības un komunikācijas objekts ir pati ēka — muižas kungu  nams. Abās pilīs saimnieko zinošas un ar milzīgu entuziasmu apveltītas vadītājas.

Pie Veselavas muižas kungu mājas. Foto: A. Jirgensone

Emerita Gruzde, Veselavas muižas vadītāja. Foto: A. Jirgensone

Veselavas pils kungu dzīvojamā ēka ir samērā neliela un daļēji restaurēta.  Lai saglabātu Veselevas pils ansambli pēc iespējas autentiskāku, pils vadītāja Emerita Gruzde savā īpašumā  ir iegādājusies līdzās esošo dārznieka māju un mērķtiecīgi apguvusi senās celtniecības prasmes, lai iespēju robežās ēku atjaunotu. Veselavā muzejisko priekšmetu, par kuriem institūcijai būtu jāuzņemas rūpes, faktiski nav, tādēļ mūsu potenciālā palīdzība šajā gadījumā izpalika. 

Brīnišķīgais skats uz Lielstraupes pili. Foto: A. Jirgensone

Krietni bēdīgāks skats paveras  Lielstraupes kungu mājā, kas  pēc Narkoloģiskās slimnīcas aiziešanas (2018. gadā) ir stipri nolietota. Lielstraupē, lai arī nedaudz, tomēr ir atradušies atsevišķi muižas interjera un saimniecības priekšmeti un fotogrāfijas.

Foto: A. Jirgensone

Liels skaits interesantu artefaktu, ko papildina aizraujoši nostāsti, ir no slimnīcas laika. Gultas, galdi, medicīnas aprīkojums — tie ir priekšmeti, kas aplūkojami, izstaigājot daudzās pils telpas. Pagaidām tie vienkārši pilī atrodas, pils vadītāja Rudīte Vasile ir pārliecināta, ka būtu nepieciešams steidzami veikt uzskaiti, taču viņai kā vienīgajai darbiniecei šādas kapacitātes nav. Norunājām vēlreiz tikties, lai pārrunātu iespējamos krājuma uzskaites variantus. 

Mazliet biedējošais, bet vienlaikus intriģējošais interjers un priekšmeti no Straupes pils slimnīcas perioda. Foto: A. Jirgensone

NOBEIGUMA VIETĀ

Visās trijās Cēsu novada pašvaldības institūcijās tiek piedāvāti tūrisma pakalpojumi — ekskursijas un telpu īre. Ja Dzērbenes nelielajā muižas kungu ēkā atrodas vēl pagasta pārvalde un Tautas nams, kas palīdz apsaimniekot ēku, tad  Veselavas un Lielstraupes pilis pilnībā atvēlētas tūristiem. Diemžēl ienākumi no tūrisma ir niecīgi, darbinieku kapacitāte minimāla. Šī iemesla dēļ nav iespējams bagātināt kultūras institūciju piedāvājumu un ieviest papildu ērtības potenciālajiem tūristiem — nav restorānu vai kafejnīcu, nav nakšņošanas iespēju; trūkst darbinieku, kas pienācīgi aprūpētu kultūras mantojumu, un trūkst arī tūristu, kas izmantotu iespēju iepazīt un baudīt kultūras mantojumu Latvijas laukos. Tādēļ jo īpaši izceļama un valstiski atbalstāma ir vietējo iedzīvotāju aktīva piedalīšanās sava mantojuma izzināšanā, saglabāšanā un popularizēšanā.