Saruna par Baltijas Muzeoloģijas skolu

Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības saruna ar Latvijas Muzeju biedrību (LMB) par Baltijas Muzeoloģijas skolas (BMS) rašanos, norisi un nākotnes iecerēm īsi pirms BMS-2012 norises Klaipēdā. Sarunā apkopoti BMVB biedru Intas Baumanes, Gundegas Dreiblates, Anitas Jirgensones, Ilzes Knokas un Ivetas Ruskules viedokļi. Pirmo reizi tā publicēta LMB mājaslapā 2012. gada augustā.

Pēc pāris nedēļām sāksies kārtējais Baltijas Muzeoloģijas skolas (BMS) pasākums, ko rīko Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrība (BMVB). BMVB biedri, kuri ne reizi vien izmantojuši iespēju bagātināt savas zināšanas šajā starptautiskajā tālākizglītības projektā, labprāt piekrita atbildēt uz Latvijas Muzeju biedrības (LMB) uzdotajiem jautājumiem. Piedāvājam atbilžu apkopojumu LMB mājaslapas lasītājiem.

1. Baltijas Muzeoloģijas skola Latvijas muzeju vidē kļūst arvien populārāka. Muzejiem jābūt modriem un ļoti savlaicīgi jāpiesakās, jo vietu skaits ir ierobežots. Vai tas liecina par to, ka muzejniekiem ikdienas darbā trūkst zināšanu mūsdienīga muzeja darba prasībām?

Par to, vai BMS kļūst arvien populārāka, ir grūti spriest. Gribētos ticēt, ka tās popularitātes pamatā ir gadu gaitā iegūtā skolas labā slava un prestižs. Skaidrs, ka skola ir populāra to cilvēku vidū, kuri izpratuši un novērtējuši teorētisko zināšanu nozīmi praktiskajā darbā un kuri jau agrāk piedalījušies līdzīgos pasākumos. Šie cilvēki, kuri ir ļoti motivēti un lielākoties apvienojušies mūsu biedrībā, jau savlaicīgi plāno piedalīšanos kārtējā skolas pasākumā.

Taču ik gadu dalībai skolā piesakās arī cilvēki, kuri agrāk šādos pasākumos nav piedalījušies.  Nezinu, vai to sekmē skolas popularitāte vai citi iemesli, taču apsveicami, ka muzeju teoriju pakāpeniski iepazīst arvien vairāk muzeju darbinieku.

Latvijai projektā ik gadu atvēlētas 10-15 vietas, un tās vienmēr bijušas aizņemtas pilnībā, reizēm izdevies izcīnīt arī kādu papildvietu. Gadās, ka kādam no mācītiesgribētājiem ir bijis jāatsaka vietu trūkuma dēļ, tomēr milzīga konkurence uz vietām BMS nav bijusi vērojama.  To var izskaidrot ar mācību valodu un mācību maksu, kas ne katram ir pieejama.

Par ko liecina vēlme papildināt zināšanas BMS pasākumos? No vienas puses, zināšanu nekad nevar būt par daudz, no otras, teorētisko zināšanu trūkumu nereti apliecina vājā muzeju prakse, un labi, ja darbinieks apzinās šo trūkumu un meklē iespējas pilnveidoties.

Taču vēlme piedalīties BMS var liecināt arī par pretējo – ka muzeju darbinieki ir pietiekami labi sagatavoti mūsdienīgam muzeja darbam un spēj un vēlas savām zināšanām un pieredzei pievienot papildvērtību, ko sniedz tikšanās ar starptautiski atzītiem muzeju teorētiķiem un praktiķiem.  Un pavisam noteikti – šī vēlme apliecina interesi par muzeju teorijas un prakses jaunākajām tendencēm.

2. Varbūt tas saistīts ar to, ka muzejos ienāk jaunā paaudze, kas labi zina angļu valodu un spēj tajā apgūt zināšanas? Kā zināms, Baltijas Muzeoloģijas skolas darba valoda ir angļu.

Pilnībā piekrītu, ka angļu valodas zināšanām un vēlmei komunicēt un paust savu viedokli, ir liela nozīme. Tā dod iespēju skolas dalībniekiem parādīt savas zināšanas, pārliecinoši izteikt viedokli un labi saprast lektorus.

Taču angļu valodas zināšanas nav paaudzes rādītājs, tā ir ne tikai BMS darba valoda, bet šodien arī nepieciešams ikdienas darba rīks ikvienam mūsdienīgi domājošam un strādājošam muzeja darbiniekam. BMS darba valoda izriet no skolas organizatoriskās struktūras un idejiskās koncepcijas.

Angļu valoda kā darba valoda noteikti ir faktors, kas, būdams pilnīgi loģisks starptautiskas skolas norisē, vienlaikus ir noteicošs skolas dalībnieku sastāva tapšanā – tādu cilvēku Latvijas muzejos, kas spētu (vai vismaz atzītu, ka spēj) lietot šo valodu tādā līmenī, lai ne tikai klausītos, bet arī piedalītos, joprojām ir maz. To var labi vērot pasākumos, kur pieejamas austiņas tulkojumam – tādu, kas klausās bez austiņām, ir mazākums, viņu starpā direktoru un citu vadošo darbinieku – pavisam maz.

3. Kur šogad norisināsies Baltijas Muzeoloģijas skola un cik tā izmaksā dalībniekiem?

Saskaņā ar sākotnējo ieceri, BMS katru gadu notiek citā vietā un tās organizatoriskos darbus rotācijas kārtībā uzņemas  viena no Baltijas valstīm. Šogad skola notiek Klaipēdā un rūpes par tās norisi uzņēmusies Lietuvas Kultūras ministrija un Lietuvas Jūras muzejs.

Skolas izmaksas, ņemot vērā tās formātu,  nav mazas – ir jānodrošina starptautisko lektoru klātbūtne, atbilstoši mācību apstākļi un izdales materiāli, mācību ekskursijas, kā arī sadzīviskā puse – transports, naktsmītnes un maltītes nedēļas garumā. Turklāt BMS projekts paredz labuma gūšanu ne tikai laimīgajiem, kuri bauda iespēju piedalīties pasākumā, bet arī pārējiem muzejniekiem, kuriem ik gadu tiek piedāvāti latviešu valodā iztulkoti muzeoloģiskie raksti profesionālā apvāršņa paplašināšanai. Lai BMS būtu finansiāli pieejama, tās organizētāji – sākumā Muzeju valsts pārvalde, bet kopš 2010. gada BMVB – meklē projektam atbalstītājus. Šogad liela daļa no nepieciešamajām izmaksām tiek segta no Nordic Culture Point, Latvijas Kultūras ministrijas un Lietuvas Kultūras ministrijas piešķirtajiem līdzekļiem. Līdz ar to Latvijas muzejniekiem dalības maksa ir tikai 150 latu.

4. Cik zinu, tad Kultūras ministrijas Muzeju un vizuālās mākslas nodaļa ik gadu piesaista līdzfinansējumu no VKKF, lai šo iespēju padarītu muzejiem pieejamāku.

Jā,  projekta organizētāji iegulda lielas pūles, lai tas tā būtu. Šogad VKKF BMVB iesniegto projektu neatbalstīja, taču, kā jau minēju iepriekš, projektam ir citi atbalstītāji.

5. Kad radās ideja par Baltijas muzeoloģijas skolas dibināšanu un kāds ir tās galvenais uzdevums?

BMS  galvenais uzdevums  ir popularizēt muzeoloģijas zināšanas Baltijas valstu  muzeju profesionāļu vidē jeb citiem vārdiem izsakoties – palīdzēt aizpildīt muzeoloģiskās (ne muzeogrāfiskās) domas caurumus, kādi mums visiem objektīvu, subjektīvu, vēsturisku un ekonomisku cēloņu pēc ir. Tā ir iespēja vasarā, kad brīvāks laiks, atjaunot teorētiskos, idejiskos pamatus ēkai, kuras praktiskās uzturēšanas rūpes pa ziemu aizņēmušas muzejnieku prātus. Tā kā skola aptver vairākas valstis, ir iespēja salīdzināt līdzīgu domu dažādās izpausmes atšķirīgās pieredzēs.

Ideja par Baltijas muzeoloģijas skolas dibināšanu brieda jau 1990. gadu otrajā pusē, un to veicināja dažādi faktori: Latvijas muzeju darbinieku līdzdalība Starptautiskajā Vasaras muzeoloģijas skolā Brno 1990. gados, Margrietas Lestrādenas Muzeja menedžmenta pamatkurss Latvijas muzeju darbiniekiem 1995. gadā, Latvijas muzeju darbinieku aktīvāka iesaistīšanās ICOM komitejās un citās starptautiskās profesionālajās organizācijās, muzeoloģijas studiju kursa uzsākšana Latvijas Kultūras akadēmijā (LKA), līdz, visbeidzot, Muzeju valsts pārvaldes iniciatīva un sadarbība ar Latvijas, Igaunijas un Lietuvas valsts un profesionālajām muzeju darbinieku organizācijām summējās Baltijas Muzeoloģijas skolas dibināšanā un tās pirmajā norisē Siguldā, 2004. gadā.

6. Vai laika gaitā tā ir mainījusies? Varbūt tās dalībnieki kļuši atvērtāki jaunām aktivitātēm muzejos?

Pamatos skolas formāts nav mainījies, izņemot to, ka kopš 2008.gada skolas organizatoriskajā darbā ir iesaistījušās arī kaimiņvalstis, secīgi uzņemoties rūpes par skolas organizēšanu.

Pamazām mainās dalībnieku sastāvs, arvien vairāk iesaistoties gados jauniem,  ambicioziem dalībniekiem, kuri drošāk un aktīvāk iesaistās diskusijās un grupu darbā. Savukārt arvien pamatīgāku zināšanu bagāžu uzkrāj dalībnieki, kuri skolu apmeklē atkārtoti.

Par to, vai jūtamas izmaiņas muzeju praksē tieši skolas ietekmē – tas būtu grūti nošķirams, jo skolas faktors darbojas kontekstā ar citām ietekmēm. Tad būtu vajadzīgs kāds pamatīgāks sekojums tam, kā konkrētos muzejos pieņemti konkrēti lēmumi pēc konkrētu dalībnieku atgriešanās no skolas. Taču, tā kā skolas virsuzdevums  nav praktisku padomu došana, to atkal grūti sastatīt.

Taustāmais rezultāts lielā mērā atkarīgs no paša dalībnieka,  un dalībnieki atšķiras vispirms pēc valodas prasmes pazīmes. Valodu protošie dalās vairākās grupās: 1) tie, kam kāds teorētisko zināšanu pamats jau ir, tāpēc viņi varētu kvalitatīvi piedalīties skolas diskusijās; 2) tie, kam pamata mazāk, tāpēc no runātā nolasa kādu virsslāni un, ja paveicas, pārvērš to praktiskā padomā; 3) tie, kas gaida no skolas praktiskus padomus un risinājumus, tāpēc jūtas vīlušies, tādus nesaņēmuši. Tāpat pie nozīmīgiem faktoriem jāskaita konkrētie pasniedzēji, kas arī var pārstāvēt dažādas izpratnes par skolas un savu uzdevumu un kuru profesionalitāte, spēja komunicēt un iedvesmot auditoriju atšķiras.

7. Vai Baltijas muzeoloģijas skola ir vienīgā iespēja Latvijas muzeju nozares pārstāvjiem apgūt citu valstu kolēģu pieredzi un paaugstināt savu kreativitāti?

Pieredzes un muzeogrāfisko prasmju apgūšanas iespēju netrūkst, taču skolas unikalitāte izpaužas tās centienos piedāvāt izglītības iespējas tieši teorijā. Tēmu, par ko runāt vēl ir ļoti daudz, ārzemju lektoru lekcijas muzeoloģijā LKA maģistrantūras studentiem joprojām ir  nepiepildīts sapnis, līdz ar to šī ir gandrīz vienīgā garantētā vieta dzirdēt tās Baltijas valstīs. Kamēr tā būs, BMS faktiski nav alternatīvu.

8. Kādu Jūs saredzat skolas nākotni?

Šis, kā tas mēdz būt, ir viens no projektiem, kas saaudzis ar noteiktiem cilvēkiem, un projekta nākotne zināmā mērā atkarīga no šo cilvēku nākotnes iecerēm. Taču abstrahējoties no cilvēciskajiem faktoriem, skolas identitātes saglabāšanas nolūkā būtu asināms taisni teorētiskais virziens, jo praktisku kursu par dažnedažādām tēmām ir gana. Skola aizpilda to tukšumu, kas veidojas starp tālākizglītības kursiem un maģistra grādu LKA.

Skola, iespējams, ir vienīgā vieta, kur muzejnieki, kas nestudē LKA, var atļauties paši sev uzdot jautājumus: vai muzeju pastāvēšana ir dabiska un neizbēgama; vai iespējama pasaule bez muzejiem? Manuprāt, mūsu visu vājā vieta joprojām ir grūtības saskatīt noteiktu filozofisku un ideoloģisku nostāju izpausmes prakses konkrētībā, ko var saukt arī par savas nozares nepazīšanu.

Tags: