Vasaras NEDARBNĪCA Madonā

Šogad 15. un 16. jūlijā NEdarbnīcas vasaras mācību sesija "Pētnieks / Spēlnieks / Muzejpedagogs"  Madonā un Madonas novadā uzņēma četrdesmit muzejpedagoģes no visas Latvijas un bija veltīta izpratnes par vēsturi, mantojumu, vides ilgtspēju, attīstību un pieejamību veidošanas jautājumiem un metodēm. Iespaidos lūdzām dalīties Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības pārstāvi Janu Šakari, kura arī piedalījās NEdarbnīcas vasaras seminārā.

Aina no spēles par Madonas būvēšanu. Foto: J. Šakare

Neformālās muzejpedagogu iniciatīvas NEdarbnīca pieredzes apmaiņas semināri notiek jau septiņus gadus. NEdarbnīcas vasaras mācību sesijas divās augusta dienās tieši pirms mācību gada sākuma piedāvā muzejpedagogiem no visas Latvijas ne vien jaunas zināšanas un pieredzes, bet arī iespēju atpūsties no ikdienas rūpēm izzinošā veidā, iejusties muzeju apmeklētāju un muzeju izglītojošo programmu dalībnieku lomā, neformālā atmosfērā satikties ar kolēģiem un ekspertiem no citām jomām.

NEdarbnīcas vasaras semināra dalībnieces lekcijā viesmīlīgajās Madonas novada bibliotēkas telpās. Foto: J. Šakare

Ideja rīkot NEdarbnīcu Madonā izskanēja pagājusajā gadā vasaras sesijā Alūksnē – un Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izglītojošā darba vadītājas Zanes Grīnvaldes vadībā šī ideja tika lietpratīgi īstenota. 15. jūnija priekšpusdienā Madonas bibliotēkas viesmīlīgajās telpās pēc Līvijas Zepas, Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja direktores, un Unas Sedlenieces, Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības valdes priekšsēdētājas, īsām uzrunām, sekoja semināra dalībnieču savstarpēja iepazīšanās - interesanti bija uzzināt, no kādām institūcijām nāk vasaras sesijas dalībnieces - tie bija ne vien akreditētie muzeji, bet arī ekspozīcijas un krātuves, arī bibliotēka. Vēl saistošāk bija uzklausīt, kāpēc ir ieinteresējusi dalība tieši šajā NEdarbnīcas pasākumā. Tika minēta vēlme sagatavoties un gūt iedvesmu, idejas un enerģiju jaunajai rudens un ziemas sezonai muzeja darbā, gūt jaunu pieredzi un paskatīties uz ierastajām tēmām un metodēm no cita rakursa  uzzināt vairāk par Madonu un jaunumiem Madonas novada muzejos un kultūrvietās, kā arī satikties ar kolēģiem no citiem muzejiem. Izskanēja arī doma, ka NEdarbnīca sniedz muzejpedagogiem iespēju atpūsties un labi pavadīt laiku. 

Arī viens no NEdarbnīcas idejas autoru un rīkotāju pamatojumiem par labu šādas vasaras sesijas organizēšanai ir  tāds, ka NEdarbnīcas semināri ir arī iespēja novērtēt muzejpedagogu darbu, sniegt atbalstu, uzmundrinājumu un patīkamu atpūtu no ikdienas rūpēm. Muzejpedagogi un citi muzeja komunikācijas funkcijas veicēji ir muzeja pārstāvji, kuri vistiešāk saskaras ar muzeja apmeklētājiem, lielā mērā veido sabiedrības viedokli par muzejiem, viņu sagatavotās programmas piesaista nozīmīgu daļu muzeju klātienes apmeklējumu. Attālināti pieejamās muzejub izglītojošās programmas un materiāli ir uzturējušas interesi par muzejiem pandēmijas periodā, kad muzeju klātienes apmeklējumi nebija iespējami vai bija ļoti ierobežoti. Taču muzejpedagogu darbs, kas ir intensīvs, bieži prasa pamatīgu pieredzi un sagatavošanos, tai skaitā projektu rakstīšanas un īstenošanas, kā arī dažādas citas prasmes, nereti netiek pietiekami novērtēts, gan atalgojuma, gan atzinības izteiksmē.

Jāpiebilst arī, ka viens no visbiežāk nosauktajiem iemesliem muzejpedagogu interesei par NEdarbnīcu tieši Madonā, bija Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja nu jau vairāku gadu garumā īstenotās izglītojošās programmas, kas saistītas ar pilsētas vēstures iepazīšanu, dažādiem pilsētbūvniecības aspektiem un pilsētas attīstības un ilgtspējīgas, pieejamas vides plānošanas un veidošanas jautājumiem.

Aina spēlē par Madonas būvēšanu. Foto: J. Šakare

Zane Grīnvalde nelielā lekcijā sniedza ieskatu par to, kā radās ideja par šādām būtībā starpdisciplinārām programmām, kuru īstenošanai pirmais impulss esot bijis mēģinājums paskatīties uz pilsētas vēsturi no pilsētbūvniecības viedokļa, kas dotu iespēju bērniem, skolēniem izprast, kā pilsēta attīstās – un ilgtermiņā – sākt domāt par to, kāds varētu būt viņu pašu ieguldījums pilsētvides attīstībā.

Zane Grīnvalde stāsta par Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja pilsētas vēsturei un pilsētbūvniecībai veltīto izglītojošo programmu ceļu no idejām līdz īstenošanai.  Foto: J. Šakare

2015. gadā tika saņemts VKKF atbalsts idejas īstenošanai un kopš tā laika  ir īstenotas un uzlabotas vairākas programmas un ekskursiju un spēļu formātā, kas ļauj izzināt gan Madonas vēsturi saistībā ar pilsētbūvniecību, gan iedziļināties tieši pilsētbūvniecības kā tādas specifikā. Ļoti ieintriģēja tā lekcijas daļa, kas bija veltīta topošajai Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja tiešsaistes programmai "Es un vide man apkārt", kurā akcents likts uz ilgtspējīgas un pieejamas pilsētvides veidošanu un iesaistīti arī citu nozaru eksperti. Praktisko nodarbību daļā varēja izspēlēt spēli "Uzcel savu Madonu!" un pēcpusdienā saņemt ceļojuma somas ar uzdevumu lapu un citiem nepieciešamiem rīkiem, un doties fotoekskursijā "Kā būvēta Madona?", lai atrastu un atpazītu vēsturiskās ēkas un atsevišķus iezīmīgus arhitektūras elementus mūsdienu Madonas ainavā. 

Zane Grīnvalde stāsta par Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja pilsētas vēsturei un pilsētbūvniecībai veltīto izglītojošo programmu ceļu no idejām līdz īstenošanai.  Foto: J. Šakare

NEdarbnīcas piedāvājumā šajā dienā bija arī brīnišķīga iespēja iziet ārpus muzeja izglītojošā darba jomas un palūkoties, kā arhitektūras nozare risina izpratnes par pilsētvidi, apbūvēto vidi un ilgtspēju veidošanu skolēnu auditorijā - proti, iepazīties ar Latvijas Arhitektu savienības projektu "Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks" projekta koordinatores, telpiskās plānošanas ekspertes Lienes Gaujenietes un arhitektes Agneses Lāces lekcijā un radošajā darbnīcā.

Telpiskās plānošanas eksperte un projekta "Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks" koordinatore stāsta par projekta mērķiem un metodēm.  Foto: J. Šakare

Projekta "Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks" darbnīcas skolās plānotas dažāda vecuma bērniem, tās vada aktīvi strādājoši arhitekti, to programmās sasaistītas trīs tēmas: arhitektūra, apbūvētā vide un ilgtspējīga attīstība. Liene Gaujeniete akcentēja, ka projekta būtisks elements ir ne vien darbnīcas, kurās arhitekti māca bērnus, bet arī pieredze, zināšanas un idejas, ko arhitekti saņem no bērniem nodarbību gaitā.

Arhitekte Agnese Lāce vada projekta "Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks" radošo darbnīcu.  Foto: J. Šakare

NEdarbnīcas mācību sesijā muzejpedagogiem šoreiz bija iespēja iejusties darbnīcu dalībnieku lomā, izmēģinot četrus nodarbību veidus, četras metodes, kā veidot izpratni par arhitektūru, pilsētvidi, kultūras mantojumu, ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību, lai pēc tam jau no muzeju speciālista viedokļa vērtētu, kādas iemaņas un zināšanas šāda veida nodarbībās var gūt, kādus mērķus sasniegt.

Elīna Krupko prezentē projekta "Skolnieks. Pētnieks. Pilsētnieks" darbnīcā "Pūķdegunradzis" gūtos secinājumus.  Foto: J. Šakare

Pēc lekcijām un Madonas izpētes, NEdarbnīca pārcēlās uz Haralda Medņa kultūrizglītības centru "Dziesmusvētku skola" Praulienas pagasta "Dzintaros". Šī jaunā, arī arhitektoniskā veidola un dizaina elementu izveidojuma ziņā interesantā kultūrvieta ir Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja pārziņā.

NEdarbnīca viesojas Haralda Medņa kultūrizglītības centrā "Dziesmusvētku skola".  Foto: J. Šakare

No muzeja viedokļa, tā nebūtu veidojama kā klasiska muzeja ekspozīcija vai personībai veltīts muzejs (kaut arī atsevišķas alūzijas vai zīmes par šādām funkcijām pavīd telpās), bet gan kā vieta, kur notiktu izglītošanās un Dziesmusvētku tradīcijas izkopšana un pilnveidošana. Šis nākotnes uzdevums ir  ietverts arī jaunās kultūrvietas nosaukumā.

Haralda Medņa kultūrizglītības centra "Dziesmusvētku skola" viesistabā. Foto: J. Šakare

Šeit bija vieta pārdomām, idejām un sarunām par to, kā "Dziesmusvētku skolai" attīstīt tās izglītojošo potenciālu, kas būtu tās pamata mērķauditorija un kāda veida pasākumiem un nodarbībām te būtu īstās mājas.

Sarunas Haralda Medņa kultūrizglītības centra "Dziesmusvētku skola" klasē. Foto: J. Šakare

Dienas noslēgumā NEdarbnīca ciemojās ģimenes uzņēmumā "Domu Pietura", gūstot iespaidus ne tikai par uzņēmumā darīto mājas vīnu dažādājām garšām, bet arī par vīndaru ģimenes vēsturi, uzņēmējdarbības uzsākšanu un attīstību desmit gadu garumā un, protams, par sieviešu spēku un uzņēmību, kas šajos stāstos bija būtisks elements.

Klausoties "Domu pieturas" vīna darīšanas stāstu. Foto: J. Šakare

NEdarbnīca otrā diena sākās ar vingrošanu Madonas pilsētas galvenajā laukumā. NEdarbnīcas trenere bija Elīna Krupko no Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja. Lai gan sākumā karstajā rītā ideja par vingrošanu ne visiem šķita tīkama, tomēr tas izrādījās daudz vieglāks process, nekā bija gaidāms.

Rīta vingrošana virs Madonas pilsētas galvenā strūklaku baseina. Foto: J. Šakare

Viens no iespaidīgākajiem piedzīvojumiem ir izbraukums uz Cesvaines pilī. NEdarbnīcas dalībnieces  devās jaukā ekskursijā, kas ļāva izsekot pils būvniecības vēsturei, tās celtnieku un pirmo saimnieku ģimenes likteņiem, kā arī pils pārbūvēm un pielāgojumiem, kamēr tā bija Cesvaines skolas mājvieta.  Noslēgumā NEdarbnīcas dalībnieces saņēma pils šābrīža saimnieču uzdevumu – skaidrot un interpretēt pils kamīna rotājumos iekļautos tēlus un simbolus.

NEdarbnīca iedziļinās Cesvaines pils kamīna rotājumos ietverto simbolu interpretācijas līkloču takās. Foto: J. Šakare

Pēcpusdienā ceļš ved atkal tuvāk Madonai, uz Sarkaņiem, kur vienā no skolas ēkām izveidota Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja atklātā krātuve.

Pie Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja krātuves Sarkaņos. Foto: J. Šakare

Vasaras mācību sesijas noslēgumā, Sarkaņu krātuves konferenču zālē  Inga Surgunte, UNESCO Latvijas Nacionālās komisija kultūras sektora vadītāja un Eduarda Veidenbauma memoriālā muzeja "Kalāči" projekta "Vairāk gaismas" kuratore lekcijā "Nosūtījums uz muzeju. Muzeji cilvēku mentālajai veselībai un labbūtībai" sniedza ieskatu par muzeja sociālo un labbūtības aktivitāšu un veselības aprūpes institūciju darba saskares punktiem un sadarbības iespējām, analizējot dažādu valstu muzeju labās prakses piemērus.

Inga Surgunte lasa lekciju. Foto: J. Šakare

Noslēgumā visiem bija  interesanti uzzināt vairāk par Eduarda Veidenbauma muzeja projektu "Vairāk gaismas!" īstenošanu, sarunā par projekta elementu veidošanu un metodēm iesaistoties arī Baibai Rozei, Eduarda Veidenbauma memoriālā muzeja "Kalāči"  muzejpedagoģei un jaunatnes lietu speciālistei. 

NEdarbnīcas vasaras mācību sesijas madonā dalībnieču kopbilde "Dziesmusvētku skolas" pagalmā. Foto: J. Šakare

NEdarbnīcas vasaras sesiju rīkoja Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrība, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs, neformālā muzejpedagogu iniciatīva NEdarbnīca un Tukuma muzejs. Madonas NEdarbnīca varēja notikt, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda finansējumam un Madonas novada pašvaldības atbalstam. Īpašs paldies Madonas novada bibliotēkai par telpu piešķiršanu teju dienas garumā, jo Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja izstāžu zāles šobrīd jau ir slēgtas rekonstrukcijai. Un, protams, liela pateicība lieliskajām organizatorēm – Zanei Grīnvaldei un Elīnai Krupko – par visu nodarbību un un ekskursiju precīzi laikā, ar vērienu un garšu, notikšanu!

Vizuāls ieskats Madonas NEdarbnīcā atrodams Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības Flickr albumā #NEDARBNĪCA – vasaras sesija Madonā “Pētnieks / Spēlnieks / Muzejpedagogs”.