"Vitamīni mazajiem muzejiem" Aizkraukles novadā

2022. gada 3. novembrī Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības projekta "Vitamīni mazajiem muzejiem" konsultantes Anita Jirgensone un Gundega Dreiblate iepazinās ar piecu Aizkraukles novada kultūras mantojuma objektu ekspozīcijām un krātuvēm, un 4. novembrī Aizkraukles vēstures un mākslas muzejā vadīja semināru par krājuma uzskaites un glabāšanas jautājumiem deviņiem novada kultūras mantojuma objektu un kultūrvēstures pētniecības biedrību pārstāvjiem.

Ilustrācija: Leo-setä | Flickr | CC BY 2.0

Pirmajā dienā, 3. novembrī, iepazīšanās ar  Aizkraukles novada kultūras mantojuma objektiem sagādāja vairākus patīkamus pārsteigumus. 

Pētera Grauduļa muzejs "Daiļamatnieka Sēta" Jaunjelgavā. Šis ir privātais muzejs, kuru savā saimniecības ēkā iekārtojis profesionāls koktēlnieks Pēteris Graudulis. Pirms dažiem gadiem viņš devies viņsaulē, bet ar viņa roku darinājumiem un darbnīcas atmosfēru turpina iepazīstināt mākslinieka atraitne un arī pats mākslinieks, tikai nu jau virtuāli - no ekrāna, kurā var vērot Latvijas Televīzijas savulaik ierakstīto interviju. 

Fragments no ekspozīcijas "Daiļamatnieka Sētā". Foto: A.Jirgensone

Topošais Pļaviņu muzejs, ko veido Pļaviņu ģimnāzijas vēstures skolotāja un pilsētas aktīviste Iveta Krastiņa. Paralēli darbam skolā un topošā muzeja aktivitātēm skolotāja Iveta Krastiņa vada arī Pļaviņu ģimnāzijas skolas muzeju un muzeja pulciņu. Rūpes par naudas līdzekļu piesaisti muzejam uzņēmusies biedrība.

Iršu muižas klēts - magazīna ir jauns kultūras mantojuma objekts, kas atklāts 2022. gada 4. jūnijā. Arī šo objektu izlolojusi un finansiāli atbalstījusi vietējo kultūras entuziastu biedrība. Dažādos projektos gūtais finansējums sekmējis iespaidīgās laukakmeņu būves atdzimšanu. Klēts ārējais veidols ir pabeigts, tagad notiek ekspozīcijas satura veidošana, īpaši akcentējot šīs vietas saistību ar vācbaltiešu Hiršenhofas kolonijas laikiem, kad vācbaltu izcelsmes iedzīvotāju skaits tajā pārsniedza divus tūkstošus. Materiālu ieguvē  ekspozīcijas veidotāji cer uz Arta Pabrika atbalstu, kuru iršenieši sauc par savējo un kurš ar lielu entuziasmu Iršos atjauno senču īpašumu.

Atjaunotā Iršu muižas magazīna. Foto: A.Jirgensone

Latvijas Biškopības muzejs izveidots vēsturiski senākajā ar  racionālo biškopību saistītajā vietā - Vecbebros, līdzās 1922. gadā atklātajai  Biškopības-dārzkopības skolai Vecbebru muižā. Muzejs ir Ogres tehnikuma struktūrvienība un drīzā nākotnē cer pievienoties akreditēto muzeju pulkam.

Kokneses entuziastu kopa, kuras kodols ir biedrība "Pērses krasts", vietējā mantojuma saglabāšanā un popularizēšanā sadarbojas ar Kokneses bibliotēku un Tūrisma un informācijas centru. Koknesē muzeja nav, nav arī vietas kultūrvēsturiskā mantojuma liecību saglabāšanai un algotas personas, kura par to atbildētu. Biedrība regulāri piesaista līdzekļus Kokneses vēstures izpētei un popularizēšanai, tostarp arī Kokneses viduslaiku pils lielformāta maketa un virtuālā maketa izveidei. Tā plāno līdzīga projekta īstenošanu arī saistībā ar Kokneses jauno pili, kura ir pilnībā iznīcināta. Biedrība ir ieguvusi vietējo iedzīvotāju uzticību, un viņi piedāvā tai vērtīgus vēsturiskos materiālus, taču biedrība viena pati nevar uzņemties šo materiālu glabātāja funkciju. Tam nepieciešams pašvaldības atbalsts. 

Kokneses viduslaiku pils makets. Foto: A.Jirgensone

Otrajā dienā Aizkraukles Vēstures un mākslas muzejā "Kalna ziedi" seminārā par muzeja krājuma komplektēšanu, uzskaiti un krājuma priekšmetu aprakstīšanu tikās entuziasti no Tēlnieka Voldemāra Jākobsona memoriālās mājas, Latvijas Biškopības muzeja, Neretas novadpētniecības muzeja, Pļaviņu novada vēstures senlietu kolekcijas, Kokneses biedrības "Pērses krasts", Neretas biedrības "Upmalas mantinieki", kā arī privātas kolekcijas īpašnieki no Neretas. Pasākums noritēja draudzīgā un savstarpēji ieinteresētā gaisotnē, tajā aktīvi piedalījās un savā pieredzē dalījās Aizkraukles vēstures un mākslas muzeja galvenā krājuma glabātāja Ilzīte Ozoliņa. Tika apspriesti dažādi kultūras mantojuma saglabāšanas scenāriji un iespējas apstākļos, kad Latvijas laukos iedzīvotāju skaits samazinās, bet lokālā tūrisma aktivitātes ir augošas.

Sarunā par lokālo kultūras mantojuma ekspozīciju un krātuvju darbu. Foto: A.Jirgensone

Nelielie muzeji un tiem radniecīgie kultūras mantojuma objekti un privātkolekcijas Latvijas reģionu pagastu centros un lauku teritorijās glabā lokālās kultūras un vēstures liecības, veido vietējo kopienu identitāti, un bieži ir interesanti arī Latvijas apceļotājiem. Nereti šo kultūras mantojuma objektu uzturēšanas un popularizēšanas darbs balstās uz dažu cilvēku individuālo darbu, entuziasmu un zināšanām, tāpēc nozīmīgs gan pašvaldību, gan plašāks metodiskais atbalsts kultūras mantojuma objektu un nelielo muzeju darbības stiprināšanai un attīstībai. Šādu metodisko atbalstu piedāvā projekts "Vitamīni mazajiem muzejiem". Ideja par nelielo kultūras mantojuma objektu un muzeju darbiniekiem un novadpētniecības entuziastiem domātu apmācību un pieredzes apmaiņas semināru, kas sniegtu nepieciešamo "vitamīnu devu" jeb metodisko palīdzību muzeja darba, īpaši krājuma komplektēšanas un uzskaites jautājumos, radās, vērojot nelielo muzeju un kultūras mantojuma objektu ceļu uz dalību akreditācijas procesā un izsverot tās procedūras un darba momentus, kas izrādījušies sarežģītāki, nekā iepriekš plānots. Neformālu sarunu formāts ļauj kultūras mantojuma objektu pārstāvjiem apspriest  līdzšinējo pieredzi, sekmes un arī problēmas, kas saistās ar ikdienas darbu krājuma veidošanā, uzskaitē, pētniecībā un komunikācijā.

Semināra norise ir iespējama, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam. Programmu un saturu veido Baltijas Muzeologijas veicināšanas biedrība, savukārt metodisko atbalstu sniedz Kultūras ministrijas Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļa. Īpaša pateicība Aizkraukles vēstures un mākslas muzejam, tā direktorei Dzintrai Cepurei un galvenajai krājuma glabātājai Ilzītei Ozoliņai par organizatorisko atbalstu un viesmīlību.