"Vitamīni mazajiem [muzejiem]" Apriķos, Vērgalē un Bārtā

2024. gada 8. un 9. aprīlī Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības (BMVB) biedres un muzeju ekspertes Gundega Dreiblate un Anita Jirgensone viesojās trijos Dienvidkurzemes muzejos, lai Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības projekta “Vitamīni mazajiem [muzejiem]” ietvaros sniegtu tiem konsultatīvu atbalstu, gatavojoties kārtējai akreditācijai.

G.Dreiblate, A.Cērmane un G.Venens Apriķu muzeja ekspozīcijā. Foto: A.Jirgensone

Katrs no apmeklētajiem muzejiem ir ar savu šarmu, vēsturi un problēmām. Vērienīgākais no trijiem ir Apriķu muzejs – tas saimnieko 1745. gadā celtajā Apriķu muižas dzīvojamā ēkā ar bagātu vēsturi: ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tā sākotnēji piederējusi Osten-Sakenu, vēlāk – Korfu dzimtai, no 1902. līdz 1912. gadam tajā dzīvojusi somu maršala, vēlākā Somijas prezidenta Gustava Mannerheima ģimene, bet no 1922. gada līdz likvidācijai 2018. gada 15. jūnijā muižā darbojās Apriķu pamatskola, kas uzskatāma par senāko Kurzemes zemnieku skolu un kura pirmās Latvijas brīvvalsts laikā nesusi vietējā dzejnieka Neredzīgā Indriķa vārdu. Pašreizējais muzejs dibināts 1987. gadā kā Apriķu astoņgadīgās skolas sabiedriskais novadpētniecības muzejs – skolas laikā tas aizņēma ēkas augšstāvu, bet pēc skolas slēgšanas ēka pilnībā nodota muzeja rīcībā. 

Ēkas uzturēšana, atjaunošana un popularizēšana ir būtiskas muzeja darbības jomas. Iespēju robežās ik gadu tiek veikti atsevišķu būvdetaļu, grīdu, durvju, logu restaurācija. Restaurētie priekšmeti bagātina muižas stāstus un nodrošina muižas dzīvojamās ēkas saglabāšanu.  

Tradicionāli Apriķu muzejs ir pazīstams ar aktīvu muzejpedagoģisko darbību – īpaši populāras ir muzeja programmas ar rūķu tēla iesaisti jaunākā vecuma bērnu auditorijai, savukārt pieaugušo apmeklētāju interesi galvenokārt saista ēkas arhitektūra un vēsture. Apriķu vēstures ekspozīcijas saturiski un vizuāli pagaidām ir necilas un sadrumstalotas, uz daudzo bezpersonisko priekšmetu fona tajās grūti pamanāmi Apriķu vēsturei nozīmīgi oriģinālie priekšmeti. Aizraujošāka ir ekspozīcija bēniņstāvā, kur lielā skaitā aplūkojami daudzveidīgi zemnieku iedzīves priekšmeti un darbarīki. Turpat, atverot pažobeles, var ielūkoties “rūķīšu pasaulē”. 

“Rūķu krustmāte” un ilggadēja muzeja vadītāja, vienlaikus arī aizrautīga muzejpedagoģe, ir bijušās Apriķu pamatskolas skolotāja Aina Cērmane. Savulaik skolas bēniņos viņas vadībā ikviens Apriķu skolēns apguva dzimtās vietas izpratni un mīlestību, tagad vairums apmeklētāju ir tūristi – gan vietējie Kurzemes apceļotāji, gan viesi no ārvalstīm. 

Par muzeja krājumu atbild krājuma glabātāja, kura apmeklējuma brīdī beidz savas darba gaitas, un muzejs ar cerībām gaida jaunu kolēģi. 

G.Dreiblate, L.Pričina un Vērgales muzeja vadītāja D.Vanaga muzeja krātuvē. Foto: A.Jirgensone

Vērgales pagasta muzejs izvietojies Vērgales muižas kompleksā – 19. gadsimta vidū celtajā spirta brūža ēkā. Tajā ir saglabājies viens no lielākajiem manteļskursteņiem Kurzemē. Ēka ir pienācīgi uzturēta un pielāgota muzeja vajadzībām. Muzeja  ekspozīcija “Vērgale laiku lokos” izvietota ēkas otrajā stāvā, to veido 2 daļas – katra savā manteļskursteņa pusē: vienā pusē ir Vērgales vēstures izklāsts planšetēs un vitrīnās, otrajā izkārtoti vērgaliešu iedzīves priekšmeti. Vēstures ekspozīcija veidota pirms 35 gadiem, gadu gaitā tajā nomainīti atsevišķi eksponāti, izmainīta vēstījuma secība, pazudušas anotācijas, tādējādi radot neloģisku, saturiski un morāli novecojušu vēstījumu. Iedzīves priekšmetu ekspozīcija savu aktualitāti nav zaudējusi – tomēr arī tur būtu nepieciešamas anotācijas un atsevišķi skaidrojumi.  

Ēkas pirmā stāva telpas ir nesen izremontētas, tajās izvietots atvērtais krājums un neliela izstāžu zāle, kurā skatāmas tematiskās un mākslas izstādes un notiek nelieli sarīkojumi. 

Nesen ir nomainījies muzeja personāls – ilggadējās vadītājas Mirdzas Sīpolas vietā darbu ir uzsākusi Daina Vanaga. Jaunā vadītāja aizrautīgi un lietpratīgi ir ķērusies pie jaunas muzeja vīzijas radīšanas. Diemžēl muzeja attīstībai un darbam atvēlētais laiks ir ierobežots, jo Daina Vanaga muzeju vada paralēli pagasta kultūras darba organizatores pienākumiem. Nesen darba gaitas muzejā ir beigusi arī līdzšinējā krājuma glabātāja Daina Vagule, un krājuma darbā uz laiku ir apņēmusies palīdzēt Liepājas muzeja vēsturniece Agita Leja. 

Bārtas muzeja krājuma glabātāja L.Rūsiņa un G.Dreiblate tautas lietišķās mākslas studijas "Kamolītis" izstāžu telpā, Bārtas kultūras namā. Foto: A.Jirgensone

Bārtas muzejs, kas sākotnēji (1985.) tapis kā Bārtas ciema un vietējā kolhoza muzejs, kopš 2000. gadu sākuma pamazām pārveidojies par Bārtas kultūrvēstures muzeju, kur centrālā vieta ierādīta Bārtas  tautastērpam. Muzejs izvietojies nelielā koka ēkā, kas pēc plānojuma atbilst tipiskai bārtenieku dzīvojamai mājai. Ekspozīcijas vajadzībām atvēlēta tikai puse ēkas, jo turpat atrodas arī darba kabinets, krātuve un ieejas zona, kur tiek eksponētas miniatūras tematiskās izstādes. Pamazām muzejs daļu savas darbības pārceļ uz blakus esošo kultūras namu, kur jau atrodas viena no muzeja krātuvēm un ir paredzētas telpas izstāžu veidošanai. Līdz ar to pašreizējā muzeja ēka varētu kļūt par Bārtas kultūrtelpas spilgtu prezentācijas vietu, kur iepazīt Bārtas tautastērpu, leģendāro etnogrāfisko ansambli un tautas lietišķās mākslas studiju “Kamolītis”.

Muzejā nepilnā slodzē šobrīd strādā divas darbinieces – muzeja vadītāja Aija Ķude un krājuma glabātāja Laura Rūsiņa. Abām darbiniecēm ir pieredze muzeja darbā, prasme strādāt ar krājumu un veikt pētniecības darbu, taču pagaidām pietrūkst ambīciju un drosmes, lai radītu iedvesmojošu muzeja vīziju. 

Tikšanās ar muzeju darbiniecēm ļāva secināt, ka, neraugoties uz personāla maiņu, muzeji turpina darboties un domā arī par nākotnes iecerēm. Darbinieku nomaiņa, īpaši, ja tā notikusi pilnībā un jaunie darbinieki agrāk nav bijuši saistīti ar muzeja darbu, atstāj zināmu ietekmi uz šībrīža muzeja attīstību. Taču tā vieš arī cerības uz svaigu skatījumu muzeja darbā un uzplaukumu nākotnē ar nosacījumu, ka darbinieki strādā pilnā slodzē un mērķtiecīgi pilnveido muzeja darbam nepieciešamās zināšanas un prasmes. Katram aplūkotajam muzejam ir savs īpašais vēstījums un attiecīgo vietu un tēmu raksturojošs kultūrvēsturiskā mantojuma krājums. Tiem ir labas iespējas veidoties par īpašiem, Latvijas kultūrvēstures kopainai nozīmīgiem objektiem.

Ceram, ka mūsu tikšanās un profesionālās sarunas deva ierosmi turpmākam darbam. Pateicamies Dienvidkurzemes novada Kultūras pārvaldei, tās vadītājai Lindai Pričinai un viņas vietniekam Gundaram Venenam par aktīvu līdzdalību un ieinteresētību novada muzeju attīstībā!

Projekta "Vitamīni mazajiem [muzejiem]" norise ir iespējama, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam. Pasākumu programmu un saturu veido Baltijas Muzeologijas veicināšanas biedrība.