- LAT
- ENG
- РУС
Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības projekta "Vitamīni mazajiem [muzejiem]" ceļš 2025. gada februāra sākumā veda uz Valmieras novadu.Tā bija lieliska iespēja kopā ar Valmieras novada pašvaldības, Valmieras muzeja pārstāvēm un Valmieras novada nelielo ekspozīciju un krātuvju vadītājiem iepazīties ar situāciju šajos objektos, pārrunāt to veidošanas vēsturi, šodienas stiprās un vājās puses, nepieciešamos uzlabojumus un attīstības iespējas. Publicējam mūsu biedrības pārstāvju pārdomas un secinājumus.
Ilustrācija: Billy Wilson | Flickr | CC BY-NC 2.0
Atsaucoties Valmieras novada Kultūras pārvaldes aicinājumam, 2025. gada 5. un 6. februārī BMVB pārstāves Anita Jirgensone un Gundega Dreiblate kopā ar Valmieras novada Kultūras pārvaldes projektu vadītāju Madaru Seili un Valmieras muzeja speciālistēm – direktori Ivetu Blūmu (5. februārī) un Novadpētniecības un apmeklētāju centra vadītāju Ingrīdu Zīriņu (6. februārī) apmeklēja četras Valmieras novada muzejiskās institūcijas: Vaidavas pagasta vēsturisko liecību ekspozīciju, Burtnieku pagasta vēstures ekspozīciju, Burtnieku ezera ekspozīciju, Dikļu Dziesmu svētku ekspozīciju un Rūjienas izstāžu zāli.
Apmeklētie objekti, izņemot Burtnieku ezera ekspozīciju un Rūjienas Izstāžu zāli, ir pirms vairākiem gadu desmitiem veidoto sabiedrisko un / vai skolu muzeju mantojums, kas nonācis pašvaldības īpašumā. Problēma ir – kā rīkoties ar to situācijā, kad spēkpilnie iedzīvotāji no pagastiem aizplūst un tukšumu labākajā gadījumā aizpilda “vasarnieki” vai “nakšņotāji”, kuriem savulaik vāktais vietējās vēstures mantojums ir svešs. Šo jautājumu centāmies risināt, pārrunājot objektu aktuālās problēmas un spriežot par iespējamajiem risinājumiem.
Vaidavas pagasta vēsturisko liecību ekspozīcijas pirmsākums ir 1994. gadā izveidotais Vaidavas pamatskolas muzejs. Pēc muzeja veidotāja, bijušā vēstures skolotāja un pašreizējā ekspozīcijas vadītāja (0,2 slodzē) Vismanta Priedītes vārdiem, muzejs darbojies atzīstamā kvalitātē un skolu muzeju skatēs saņēmis augstu novērtējumu, taču pēc skolas likvidēšanas interese par muzeju apsīkusi un tā materiāli pārvesti uz Vaidavas Kultūras un amatniecības centra ēku, kur kopš 2011. gada ēkas 2. stāvā līdzās pagasta bibliotēkai trijās nelielās telpās interesenti var turpināt iepazīties ar Vaidavas pagasta vēstures materiāliem.
Tematiski krājums un ekspozīcija ieskicē Vaidavas novada vēsturi 20. un 21. gadsimtā, īpaši pievēršoties skolas vēsturei, kolhoza “Vaidava” laikiem, Atmodas notikumiem pagastā, represētajiem un ievērojamiem novadniekiem. Pagasta vēstures ekspozīcijas vizuālais tēls ir neizteiksmīgs – to veido planšetes, dažādu gadu fotogrāfijas un procentuāli neliels tematiski sagrupētu lietisko priekšmetu skaits. Daļa fotogrāfiju, kā arī dokumentāro materiālu ir unikāli (baznīcas grāmatas, 20. gs. sākuma skolotāju piezīmes, skolas žurnāli u. c.). Ja neskaita atsevišķus 20. gadsimta sākuma zemkopības darbarīkus un iedzīves priekšmetus, ekspozīcijas krājums nav uzskaitīts.
Diemžēl pagasta iedzīvotāju interese par ekspozīciju un rīkotajiem pasākumiem turpina kristies, aktīvāka interese vērojama tikai pagastā rīkoto pasākumu laikā. Pensionētais ekspozīcijas vadītājs Vismants Priedītis vēlētos novadpētniecības darbu nodot kādam gados jaunākam entuziastam, taču tādu nav izdevies atrast.
Pirmā Dziesmu svētku ekspozīcija Dikļos tika izveidota 1984. gadā. 2014. gadā ar Lauku atbalsta dienesta (LAD) atbalstu īstenots Kocēnu novada domes projekts “150 gadi kopš Latviešus Dikļos dziesma kopā sauc!”. Tā rezultātā iegādāts Jura Neikena krēsls – identiska kopija oriģinālam, kas glabājas Dikļu baznīcā, un iekārtas eksponātu izvietošanai un ērtākai apmeklētāju apkalpošanai.
2015. gada 27. februārī tika atklāta Dziesmu svētku jaunā ekspozīcija, kas tapa sadarbībā ar Valmieras muzeja vēsturnieku Albertu Rokpelni – astoņās planšetēs ar bagātīgu teksta materiālu, ko papildina vēsturiskās fotogrāfijas, sniegta informācija par Juri Neikenu, Dziedāšanas svētku tradīciju Dikļos, latviešu tautas atmodu un Dziesmu svētku tradīciju uzplaukumu 19. gadsimta otrajā pusē, Dziesmu svētku tradīcijām un atceri Dikļos pēc Otrā pasaules kara, Vispārējiem latviešu Dziesmu svētkiem un Dziesmu svētku tradīcijām novados.
Ja pirms desmit gadiem īstenotais projekts ļāva cerīgi raudzīties nākotnē, tad šībrīža situācija vairs tāda nešķiet. Mūsu apmeklējuma laikā kādreizējās ekspozīcijas fragmenti izvietoti divās nelielās pagaidu telpās pašvaldības ēkā, kuras, kā izrādās, tuvākajās dienās nāksies pamest, lai pārceltos uz pagaidām nezināmu mājvietu; neeksponētā krājuma daļa atrodas nekurinātās, glabāšanai nepiemērotās telpās, kurās var iekļūt arī ar ekspozīciju nesaistītas personas. Ekspozīciju pārrauga un vada Jura Neikena Dikļu skolas dzimtās valodas un vēstures skolotāja Inita Hihalovska, ar kuru novads slēdz līgumu par darbu ekspozīcijā uz trim vasaras mēnešiem. Faktiski vadītāja visa gada garumā iespēju robežās pārrauga krājumu un vada ekskursijas interesentiem gan ekspozīcijā, gan pa Dikļu dziesmu svētku taku (2,8 km); skolotājas prombūtnē apmeklētājus apkalpo Dikļu Kultūras centra vadītāja Inna Krēsliņa.
Domājams, Dikļu Dziesmu svētku ekspozīcija vismaz līdz 2027. gadam apmeklētājiem nebūs pieejama, jo Dikļu Kultūras nama spārnā, kur nākotnē paredzēta ekspozīcijas mājvieta, plānota jumta nomaiņa. “Labā ziņa” ir tā, ka interesenti par Dziesmu svētku tēmu Dikļos var uzzināt, izstaigājot Dziesmu svētku taku un iegriežoties Neikenkalna dabas koncertzālē – vietā, kas izceļ Dikļu kultūrvēsturisko nozīmi kā Dziesmu svētku tradīcijas pirmsākumu.
Alberta Rokpeļņa planšetēs sniegtā informācija par dziedāšanas tradīciju aizsākumiem Dikļos var būt labs ievads izzinošajam ceļojumam, un līdz jaunas ekspozīcijas izveidei tām ir piemērota vieta Kultūras nama vestibilā. Kultūras namā ir atrodama piemērota vieta arī krājumam.
Taisnības labad jāsaka, ka faktiski varam runāt par vienu “muzeju”, kas sastāv no divām saturiski un vizuāli atšķirīgām ekspozīcijām. Tās atrodas Burtnieku centrā pašvaldībai piederošā ēkā kopā ar Burtnieku pagasta bibliotēku. Abu muzeju pārraudzība uzticēta bibliotēkas vadītājai Guntai Daļeckai, kura pieskata ekspozīcijas un var apkalpot arī ekspozīciju apmeklētājus.
Burtnieku pagasta vēstures muzeju savulaik veidojis apkārtējai sabiedrībai labi zināmais Burtnieku skolas fizkultūras skolotājs un novadpētnieks Anatolijs Kindzulis. Sākotnēji tas darbojies kā skolas muzejs, taču kopš 2009. vērtīgākā krājuma daļa pārcelta uz pašreizējo ēku, kur A. Kindzuļa vadībā ekspozīcija iekārtota no jauna. Informatīvās planšetes, fotomateriāli un eksponētie lietiskie priekšmeti ietver plašu informāciju par Burtnieku novadu.
Diemžēl informācijas pasniegšanas metodes, kā arī ekspozīcijas fiziskais stāvoklis ir novecojis – tā joprojām spēj ieinteresēt vecākās paaudzes novadniekus, kam pieminētie fakti un notikumi raisa atmiņas un līdzpārdzīvojumu, taču jaunākajai paaudzei, kā arī novada viesiem ekspozīcija diez vai liksies saistoša. Krājuma uzskaite nav veikta.
Atšķirīgi ir veidojies “Burtnieka ezera muzejs”. To varētu raksturot kā Burtnieku novada pašvaldības lolotu projektu, kas īstenojies 2019. gadā Valsts Zivju fonda aktivitātes “Sabiedrības informēšanas pasākumi par zivju resursu pētījumiem, to racionālu un saudzīgu izmantošanu, atražošanu un aizsardzību” ietvaros. Projekta gaitā izveidotas 2 apjomīgas vitrīnas ar kvalitatīvām zivju mulāžām, neliels skaits fotomateriālu un pāris skaidrojošas planšetes. Turpmāko gadu laikā sākotnējo ekspozīciju ir papildinājuši daži zvejas rīki un piederumi. Turpat citās vitrīnās izvietota arī kādas privātpersonas zivju figūriņu – suvenīru kolekcija. Kopumā šī ekspozīcija ir krāsaina, atraktīva un viegli uztverama.
Burtnieku ezera ekspozīcijā ir iespējas rādīt filmas un klausīties audioierakstus, dažkārt tiek organizētas izglītojošās programmas par dabas aizsardzību, zveju un ezera izmantošanu. Šai ekspozīcijai krājuma tikpat kā nav, nedaudzie muzejiskie priekšmeti nav uzskaitīti.
Pašvaldībai ir idejas par Burtnieku muižas klēts izmantošanu “Burtnieka ezera muzeja” vajadzībām, taču konkrētu plānu, kas tuvinātu klēts rekonstrukciju un muzeja iekārtošanu, nav ne bibliotēkas vadītājas, ne Valmieras novada kultūras pārvaldes rīcībā.
Rūjienas izstāžu zāle ir muzejiska kultūras mantojuma institūcija, kas faktiski nodrošina visas muzejam raksturīgās funkcijas. Izstāžu zāle ir izvietota Rūjienas centrā bijušās Piensaimnieku biedrības ēkā. Tās infrastruktūra, telpu iekārtojums un eksponēšanas veids nodrošina pilnvērtīgu mākslas darbu, kā arī kultūrvēstures faktu un personību iepazīšanu. Vasaras periodā ekspozīcijas un izstādes pieejamas arī Rūjienas muižas klēts divos stāvos.
Rūjienas Izstāžu zāles aizsākumi meklējami 1992. gadā, kad Ivars Seleckis Rūjienā uzņēma dokumentālo filmu “Vienkārši gleznotājs”, atsaucoties Tatjanas Sutas jūsmīgajam stāstam par izcilo gleznotāju Arvīdu Strauju, kurš, radījis vairāk nekā 1000 mākslas darbu, klusi un neuzkrītoši dzīvo gleznainajā Rūjienā.
Tad arī kaismīgai Rūjienas patriotei Līgai Siliņai dzima doma par nepieciešamību radīt ”Arvīda Straujas gleznu galeriju”. Tā kā šim nolūkam tika atvēlēta divstāvu muižas klēts ēka, tad otrajā stāvā tika eksponēta Arvīda Straujas daiļrade, bet apakšējā pārstāvēti citi Rūjienas mākslinieki, un sākotnējais projekts pārtapa par “Rūjienas Izstāžu zāli”.
Lai gan Izstāžu zāles darbības pamatprofils ir mākslas izstāžu organizēšana un novada mākslinieku krājuma veidošana, pētniecība un popularizēšana, gandrīz tikpat liela uzmanība tiek veltīta arī Rūjienas pilsētas un novada vēsturei, novada cilvēku dzīvesstāstiem un sasniegumiem. Savdabīgs papildinājums Rūjienas kultūrvēsturei ir t. s. Japānas istaba, kas veidota kopā ar Rūjienas sadraudzības pilsētu Higašikavu un atklāj interesantas japāņu dzīvesveida šķautnes un saikni ar Rūjienu.
Krājumu veido mākslas darbi, fotomateriāli, dokumentārie priekšmeti; tas tiek uzskaitīts un dati apkopoti digitālajā datu bāzē.
Izstāžu zāles vadītāja Līga Siliņa ir sarakstījusi vairākas grāmatas par Rūjienas ievērojamiem ļaudīm. Vienlaikus viņa vada ekskursijas pa Rūjienas pilsētu un tuvāko apkārtni, daudz laika velta pētniecības darbam, tiekoties ar kādreizējiem un esošajiem novada iedzīvotājiem un strādājot arhīvā, un vēl paspēj regulāri papildināt mājaslapu “Saknes Rūjienā” ar bagātīgu, rūjieniešiem vērtīgu informāciju.
Darba apjoms vienas slodzes darbiniekam ir nesamērojami liels – veidojas jauniegūto krājuma priekšmetu uzkrājums, brīžos, kad vadītāja devusies uz izstāžu zāli klētī vai vada ekskursiju pilsētā, nav iespējams nodrošināt citu apmeklētāju apkalpošanu. Akūti jūtama nepieciešamība pēc vēl viena darbinieka.
Kopumā visas apmeklētās institūcijas sastopas ar personāla vai infrastruktūras nodrošinājuma problēmām, kuru risināšanai pašvaldībai jārod iespējas. Vienlaikus aizvien pārliecināmies, cik nozīmīga ir kultūras mantojuma un ar to saistīto institūciju stabila eksistence apstākļos, kad Latvijas laukos notiek strauja depopulācija un novadu identitātes zaudēšana.
Lai divu dienu vērojumi un intensīvā domu apmaiņa ar kultūras mantojuma institūciju pārstāvjiem materializētos paliekošākā rezultātā, Valmieras novada Kultūras pārvaldei tika iesniegta rakstiska situācijas analīze un ieteikumi institūciju turpmākai attīstībai.
Projekta “Vitamīni mazajiem [muzejiem]“ īstenošana ir iespējam, pateicoties Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam. Projekta programmu, saturu un metodisko ietvaru veido Baltijas Muzeologijas veicināšanas biedrības ekspertes. Īpaša pateicība Valmieras novada Kultūras pārvaldei, Valmieras muzejam un Valmieras novada nelielo ekspozīciju un krātuvju vadītājiem par atsaucību un iesaistīšanos.