Atskats uz 2023. gada notikumiem: Atvērtā sesija Muzeju robežas un atbildība. Piemēri Baltijas valstīs

2023. gada 7. augustā  notika Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas atvērtā sesija, kuras tēma bija Muzeju robežas un atbildība. Piemēri Baltijas valstīs. Atvērtā sesija, kas reizē bija arī pirmā Baltijas Muzeoloģijas skolas mācību diena, bija pieejama visiem interesentiem, klātienē, Daugavpils Marka Rotko mākslas centra konferenču zālē, un attālināti, Zoom un Facebook platformās. Visas uzstāšanās joprojām skatāmas Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības Youtube kanālā.

Foto: S.Suhanova

Iezīmējot šī gada Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas virstēmu, pasākumā ar priekšlasījumiem un prezentācijām uzstājās gan BMS 2023 lektori, gan  Baltijas valstu muzeju nozares profesionāļi, divi no katras valsts, piedāvājot savas versijas par dažādiem ar muzeju teoriju un praksi saistītiem aspektiem. Priekšlasījumu autori sniedza piemērus par muzeju robežām un atbildību saistībā ar muzeju definīciju, ar muzeju paplašinātajiem uzdevumiem mūsdienu sabiedrībā, kā arī, veidojot jaunus juridiskos priekšnoteikumus muzeju darbībai Baltijas valstīs.

Dr. Fransuā Meresa (François Mairesse), muzeoloģijas un kultūras ekonomikas profesora Jaunajā Sorbonas universitātē un muzeoloģijas pasniedzēja Luvras skolā prezentācija par šogad angļu valodā izdoto, ICOM Starptautiskās Muzeoloģijas komitejas ICOFOM sagatavoto "Muzeoloģijas vārdnīcu" (lasīšanai Latvijas Nacionālajā bibliotēkā tā pieejama šeit) izgaismoja mūsdienu muzeju profesijas sarežģītos konceptuālos ietvarus un to vēsturiskos veidošanās apstākļus, vārdnīcas rašanās posmus, iesaistītās personas, kā arī ne tik viegli skaidrojamo priekšstatu un pieredžu sistēmu, kas veido globālo muzeju nozari. Fransuā Meress ne tikai precizēja atsevišķu dominējošo jēdzienu ģenēzi vārdnīcas tapšanas gaitā, bet arī sniedza ieskatu teorētiskajos un praktiskajos, tostarp arī ģeopolitiskajos nosacījumos, kas mūsdienās vada un ietekmē muzejus un ar tiem saistītās iniciatīvas.

F. Meresa uzstāšanās ieraksts. 

Dr. Bruno Brulons Soaress (Bruno Brulon Soares), muzeologs un antropologs, Mākslas vēstures skolas muzeju un mantojuma studiju lektors Sv. Endrūsa universitātē Skotijā) izklāstīja ne tikai jaunās ICOM definīcijas tapšanas ceļu, bet arī to, kā starptautiskā muzeju sabiedrība pieņēmusi jauno muzeja definīciju. Jaunā definīcija tapusi gadiem ilgā, smagā vienošanās procesā, kura noslēgumā ar uzskatāmi iekļaujošas metodoloģijas starpniecību ievākti priekšlikumi no globālās muzeju profesionāļu sabiedrības, tie analizēti un pārvērsti konkrētos jēdzienos, kas apkopoti izsmeļošā, bet lakoniskā definīcijā. Tiecoties vispusīgi skaidrot atsevišķus jaunājā definīcijā iekļautos jēdzienus, lektors kritiski iezīmēja arī ar šiem jēdzieniem saistāmās ietekmes uz muzeju vidi dažādos pasaules reģionos un dažādās sabiedrības grupās.

B. Brulona uzstāšanās ieraksts. 

No kreisās: F. Meress un B. Brulons Soaress. Foto: S.Suhanova

Jeļena Čekulajeva (Jelena Tšekulajeva), Igaunijas Veselības muzeja izstāžu un krājuma darba vadītāja, prezentēja Igaunijas Veselības muzeja īstenotos veselības veicināšanas projektus, izceļot inovatīvas pieejas muzeja saturā ieinteresēto kopienu līdzdalībai muzeja darbā. Sadarbība ar ģimenēm un veselības aizsardzības organizācijām atklāja muzeja lomu, kas sniedzas ārpus tradicionālajiem priekšstatiem par kuratora pienākumiem muzejā. Igaunijas Veselības muzejs ar savu izglītības piedāvājumu un komunikācijas aktivitātēm uzskatāmi demonstrē, ka muzejs var būt arī sabiedrības sociālās labklājības katalizators.

J. Čekulajevas uzstāšanās ieraksts. 

Baiba Roze, Eduarda Veidenbauma muzeja Kalāči muzejpedagoģe aizraujošā un aizkustinošā prezentācijā iepazīstināja Baltijas valstu kolēģus ar salīdzinoši nelielā muzeja visaptverošajām pārvērtībām, ko ilustrēja ar projekta "Vairāk gaismas!" starpniecību. B. Rozes prezentācija parādīja, cik lielu ietekmi muzeji var atstāt uz vietējām kopienām un cik izšķiroši muzeja darbs un attieksmes maiņa var iedarboties uz vietējo jauniešu dzīves izvēlēm.

B. Rozes uzstāšanās ieraksts. 

Mildas Samuļonītes-Žikarienes (Milda Samulionytė-Zikarienė, Nacionālā muzeja – Lietuvas lielhercogu pils krājuma glabātāja) atziņas par atbildību un kompromisiem, kas saistīti ar Nacionālā muzeja arheoloģiskās kolekcijas pārvaldību, uzsvēra mūsdienu kuratora izaicinājumus, kas saistīti ar vēsturisko artefaktu saglabāšanu un interpretāciju.

M. Samuļonītes-Žikarienes uzstāšanās ieraksts. 

Diskusijā par muzeju jomas normatīvo regulējumu. No kreisās: U.Sedleniece, V.Lankeliene, ekrānā - M.Reismā. Foto: S.Suhanova

Vaivas Lankelienes (Vaiva Lankelienė), Lietuvas Kultūras ministrijas Atmiņas institūciju politikas grupas padomnieces un Marju Reismā (Marju Reismaa), Igaunijas Kultūras ministrijas muzeju padomnieces prezentācijas bija veltītas muzeju nozares galveno normatīvo aktu izmaiņām Lietuvā un Igaunijā. Kolēģes atklāja katrai valstij raksturīgās pieejas un arī sarežģījumus, integrējot mūsdienu muzeoloģjas paradigmas vietējā tiesiskā regulējuma tvērumos, kas katrā valstī ir diezgan atšķirīgi.

V. Lankelienes uzstāšanās ieraksts. 

M. Reismā uzstāšanās ieraksts. 

Atvērtās sesijas noslēgumā Inita Paegle, Marka Rotko muzeja Komunikācijas un mārketinga departamenta vadītāja, iezīmēja Rotko mākslas centra vēsturi, stratēģisko pozicionēšanos vietējā un starptautiskā vidē, un nozīmīgākos pagrieziena punktus pirmo desmit pastāvēšanas gadu garumā. Dienas noslēgumā pasākuma dalībniekiem bija iespēja iepazīties arī ar Rotko muzeja izstādēm un ekspozīcijām, kā arī uzzināt vairāk par Daugavpils cietokšņa vēsturi un attīstības iecerēm.

I. Paegles uzstāšanās ieraksts.  

BMS 2023 dalībnieki ekskursijā Rotko muzeja ekspozīcijā. Foto: J.Šakare

Kopumā atvērtajā sesijā tika piedāvāts ieskats aktuālos muzeoloģiska rakstura izaicinājumos mūsdienās, ko raksturoja atsevišķi norišu piemēri Baltijas valstu muzeju nozarē. Galvenie secinājumi:

• Cenšoties izprast vai skaidrot muzeju dzīves parādības, vēlama konceptuālā skaidrība. ICOFOM Muzeoloģijas vārdnīca muzeju speciālistiem un citiem interesentiem piedāvā detalizētu konceptuālo ietvaru, lai orientētos mūsdienu muzeju prakses sarežģītībā.

• Mainīgā identitāte: reaģējot uz pasaules sociālajām un kultūras ainas izmaiņām, saskaroties ar globālajiem izaicinājumiem, muzeji būtiski mainās, pieņemot no jauna veidotu identitāti, ko tiecas fiksēt jaunā ICOM definīcija.

• Sabiedrības iesaiste: muzejiem var būt svarīga loma kopienas solidaritātes un labklājības veicināšanā, kā to apliecina inovatīvās veselības veicināšanas un muzeju transformācijas iniciatīvas. Muzeju ciešā sadarbība ar dažādām ieinteresētajām pusēm palielina to ietekmi uz sabiedrību. Jaunie muzeju uzdevumi ciešajā sasaistē ar sabiedrību prasa attieksmes maiņu, lielāku atvērtību un elastību arī no muzeju speciālistiem un vadītājiem.

• Juridiskā pielāgošanās: lai arī to lietišķās izpausmes ir atšķirīgas un sakņotas katras valsts atšķirīgajā pieejā regulējuma tvērumam, tomēr muzeju normatīvo aktu izmaiņas Baltijas valstīs atspoguļo pastāvīgos centienus saskaņot tiesisko regulējumu ar mūsdienu tendencēm muzeoloģiskā kontekstā.

Atvērtās sesijas video straumēšana tika nodrošināta sadarbībā ar Starptautiskās Muzeju padomes Latvijas Nacionālo komiteju ICOM Latvija.

Video ierakstu veidošana un publiskošana bija iespējama, pateicoties Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstam.

Atvērtās sesijas darbu koordinēja un vadīja Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrība.

Atvērtā sesija notika Daugavpils Marka Rotko mākslas centra (tagad - Rotko muzeja) konferenču zālē.