Atskats uz 2023. gada notikumiem: Baltijas Muzeoloģijas vasaras skola Daugavpilī

Noslēdzam atskatu uz svarīgākajiem Baltijas Muzeoloģijas biedrības rīkotajiem pasākumiem 2023. gadā, vērtējot, iezīmējot interesantākās tendences un spilgtākos momentus, vienlaikus domājot arī par nākamajiem soļiem. Protams, ka nozīmīgākais biedrības projekts arī 2023. gadā bija Baltijas Muzeoloģijas vasaras skola (BMS 2023), kas notika no  6. līdz 12. augustam, Daugavpilī un Sēlijā, sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru (tagad  Rotko muzeju), kā arī ar dažādiem Daugavpils un Sēlijas muzejiem un kultūras mantojuma objektiem.

Ilustrācija: BMS 2023 dalībnieki pie Marka Rotko mākslas centra. Foto: J.Šakare

BMS 2023 dalībnieku tradicionālā kopbilde pie Marka Rotko mākslas centra ieejas. Foto: S.Suhanova

2023. gada Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolā piedalījās trīsdesmit pieci studenti un pieci organizatoru pārstāvji no visām trim Baltijas valstīm, divi lektori (Francija/Beļģija; Skotija/Brazīlija) – kopā 42 dalībnieki. Skolas laikā notika arī konference ar sešdesmit dalībniekiem klātienē un aptuveni tikpat dalībniekiem tiešsaistē, Zoom platformā, kā arī Facebook, kur konferenci palīdzēja straumēt Starptautiskās muzeju padomes (ICOM) Latvijas Nacionālā komiteja.

Interesanti, ka šogad Baltijas Muzeoloģijas skolas studentu vidū bija diezgan daudz muzeju vadītāju un vadošo speciālistu. Jau pēc vasaras skolas rīkotāju izsūtītajā aptaujā saņemtās atsauksmes liecina, ka trīs būtiskākie pamudinājumi apmeklēt šo skolu ir bijuši, pirmkārt, vēlme pilnveidoties un veicināt personīgo izaugsmi, otrkārt, skolas piedāvātais saturs un pieredzes, treškārt - jaunu kontaktu un sadarbību veidošanas iespēja. Iepriecina arī tas, ka lielākā daļa dalībnieku, aptaujas respondentu (ap 90%) atzina, ka skola piepildīja vai drīzāk piepildīja tās gaidas un cerības, kas sākotnēji bija rosinājušas pieteikties nedēļu garajai gada mācību sesijai.

Svētdienas, 6. augusta pusdienlaikā vasaras skolas lektori un studenti tikās autobusu stāvvietā Aspazijas bulvārī, Rīgā, lai mērotu vairāku stundu ceļu uz Daugavpili un jau tajā pašā vakarā piedalītos Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas 19. mācību sesijas atklāšanā Daugavpils Marka Rotko Mākslas centrā.

Lakonisko, bet sirsnīgo atklāšanas pasākumu vadīja Una Sedleniece, Baltijas Muzeoloģijas biedrības valdes priekšsēdētāja. Ar īsām uzrunām dalībniekus sveica Līga Dimante, Kultūras ministrijas Arhīvu, bibliotēku un muzeju nodaļas vadītāja, viens no Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas dibinātājiem un ilggadējiem veidotājiem Jānis Garjāns, 2023. gada skolas lektori Fransuā Meress un Bruno Brulons Soaress, Lietuvas Kultūras ministrijas Atmiņas institūciju politikas grupas padomniece Vaiva Lankeliene un Igaunijas Nacionālā mantojuma pārvaldes Muzeju sektora vadītāja Mirjama Rēbis. Ar mūziku džeza un nedaudz arī pasaules mūzikas ritmos skolas atklāšanas dalībniekus priecēja Daugavpils Staņislava Broka mūzikas vidusskolas džeza trio. Vasaras skolas atklāšanas ceremonija noslēdzās ar saviesīgām sarunām un cienasta baudīšanu.

Ieskats BMS 2023 atklāšanas pasākuma attēlu galerijā

Pirmdien klātienē, Rotko muzeja konferenču zālē, un tiešsaistē, Zoom un Facebook platformās, norisinājās nu jau par tradīciju kļuvusī Baltijas Muzeoloģijas skolas konference jeb Atvērtā sesija, kas ļauj ne vien skolas dalībniekiem, bet ikvienam vasaras skolas tēmās ieinteresētam muzeja speciālistam gūt ieskatu ar vasaras skolas tēmu saistītajos lektoru referātos, kā arī uzzināt par zīmīgākajām iniciatīvām un aktivitātēm Baltijas valstu muzejos un muzeju pārvaldības sektorā. Baltijas Muzeoloģijas skolas 2023. gada Atvērtajai sesijai veltīts atsevišķs apraksts, savukārt visi Atvērtās sesijas priekšlasījumi ir ierakstīti un joprojām pieejami Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības Youtube kanālā. 

Ieskats BMS 2023 Atvērtās sesijas attēlu galerijā. Foto: Santa Suhanova

NOZĪMĪGĀKĀS MĀCĪBU TĒMAS UN AKCENTI

Baltijas Muzeoloģijas skolas mācības jau šaurākā, dalībnieku lokā, turpinājās 8. un 9. augusta lekcijās un semināros. Šoreiz varbūt nedaudz akadēmiskākā, studiju formātam tuvākā veidā, nekā citus gadus – jo abi skolas lektori ikdienā ir pasniedzēji augstskolās un tas, protams, daļēji noteica mācību norisi arī vasaras skolā. Lekcijās un semināros tika aplūkotas tēmas, kuras ikdienā ne pārāk bieži izdodas "aizsniegt" un kuras tiešajā muzejā darba ne vienmēr šķiet aktuālas vai nepieciešamas, kaut arī bieži iespaido muzeju darbību un attīstības iespējas lokāli, reģionāli un globāli. Varētu teikt, ka šīs vasaras lekcijas un semināri sniedza iespēju izkāpt no ikdienas muzeja darba "kurpēm", iejūtoties, no vienas puses – studentu, no otras puses – ne tikai muzeologu un muzeja speciālistu, bet arī politologu, ekonomistu, sociologu, aktīvistu, brīvprātīgo darbinieku un pat futurologu ādā. Divu ar pusi dienu lekcijās un semināros lektoru vadībā tika aplūkots gana plašs jautājumu loks. 

Fransuā Meress uzsāka lekcijas ar tēmu par iespēju palūkoties uz muzejiem caur ģeopolitikas teoriju prizmu. Periodā, kad pasaulē notiekošās izmaiņas paātrinās, pretrunas atkal kļūst redzamas un konflikti saasinās, daudzi meklē atbildes, pievēršoties dažādām 19. un 20. gs. ģeopolitiskajām teorijām vai spekulācijām, mēģinot tās pielāgot, attīstīt un pielietot, ar cerību, ka šīs teorijas varētu piedāvāt tādu novērojumu un stratēģisko, ģeogrāfisko un vēsturisko apsvērumu kopumu, kas ļautu labāk izprast konfliktus. Par muzejiem ierasti domājam kā par kultūras, izglītības un izklaides vai emocionāla baudījuma gūšanas vietām, tomēr realitātē tāds atsevišķs "muzeju burbulis" vai pat "kultūras burbulis" nepastāv, ģeopolitiskā skatījumā arī kultūras institūcijas ir iesaistītas daudz plašākā interešu un ietekmju, spēju un resursu kontekstā. Muzeji var būt arī varas, politikas un reprezentācijas vietas. Muzeji var tikt izmantoti, lai apliecinātu nacionālo vai reģionālo identitāti, veicinātu noteiktu naratīvu vai ideoloģiju popularizēšanu, apstrīdētu vai, gluži otrādi, apstiprinātu dominējošos diskursus vai prakses, vai ietekmētu sabiedrisko domu vai politiku. Muzejus var uzskatīt arī par tā dēvētās "maigās varas" izpausmēm, jo tie atspoguļo un veido to valstu vai reģionu globālo stāvokli un lomu, kuros tie atrodas vai kurus pārstāv. 

Arī muzeju tīkls šobrīd ir globāls, tādēļ aktuāls ir jautājums, no kādiem rakursiem varam skatīt šo muzeju tīklu, pēc kādiem kritērijiem vērtēt muzeju dažādu reģionu un valstu, dažādas ievirzes muzeju pārstāvniecību, ietekmi un svaru Starptautiskās Muzeju padomes struktūrās, pasaules muzeju kopā? Kādas muzeju teorijas jeb koncepti par muzejiem vai muzealizāciju ir kļuvuši ietekmīgi un kādos reģionos? Ar kādiem paralēliem, ārpus muzeju un kultūras jomas notiekošiem procesiem ir saistītas tās izmaiņas, ko redzam muzeju pasaulē? Tādēļ interesanta bija Fransuā Meresa piedāvātā iespēja paskatīties uz muzeja institūcijas attīstību caur dažādu ekonomisko modeļu un ekonomikas teoriju interpretācijām.

Bruno Brulons Soaress turpināja ar atgādinājumu, ka visbiežāk muzeji labticīgi tiek uzskatīti par "kontaktu zonu", integrācijas platformām, kur dažādas grupas var sadarboties un iepazīties, atrisināt pretrunas vai salāgot viedokļus. Runājot par ekspozīciju un izstāžu veidošanu, jaunu mērķauditoriju piesaisti, sabiedrības iesaisti muzeja darbā, iekļaušanu un pieejamību – visu, kas saistās ar jaunu naratīvu un interpretāciju veidošanu, ierasts uzskatīt, ka šādiem procesiem būtu jānotiek gludi un visnotaļ pozitīvās noskaņās. Ja veidojas konfliktsituācijas, no tām būtu jāizvairās vai jāmēģina tās nogludināt. Taču nereti tieši nesaprašanās un konflikti uzrāda tās jomas vai jautājumus, kuros būtu nepieciešama un iespējama attīstība vai izmaiņas, kas ļautu radīt jaunas interpretācijas, nevis tikai atkārtot populārākās pamatstraumes versijas. 

Vērtīgs atgādinājums lekcijās un semināros bija pievērst uzmanību precīzam jēdzienu skaidrojumam un lietojumam. Piemēram, šodien dažādos kontekstos plaši lietots jēdziens "dekolonizācija", līdz ar to tā robežas ir neskaidras un tādēļ tā lietojums muzeju praksē vai teorijā var šķist apšaubāms vai pat noraidāms. Bruno Brulons Soaress norādīja, ka muzeju jomā dekolonizācijas jēdziens ir diezgan precīzi definēts. Muzeju vai muzeoloģijas dekolonizācijas process prasa secīgi iziet trīs fāzes – dekonstrukciju, rekonstrukciju un redistribūciju (pārdali). Šodienas muzeju dekolonizācijas diskursa problēma saistīta ar pārlieku fokusēšanos tikai uz šī pakāpeniskā, sarežģītā procesa pēdējo fāzi, ignorējot divas fundamentālās stadijas. Jo, ja kultūras mantojums tiek "pārdalīts", nepārdomājot tos koloniālisma, racionālisma un vardarbības apzīmogotos vērtību un zināšanu režīmus, kādos tas radīts un saglabāts – tad izpēte, analīze un refleksija nebūs notikusi un šie režīmi tā arī paliks to būtībā un mūsu izpratnes un rīcības mehānismos neizmainīti. Bruno Brulona Soaresa idejas un pārdomas balstītas muzeja darbā un pieredzē dažādos Brazīlijas muzejos, kas saistīti ar vietējām kopienām un to kultūras mantojumu. Detalizētais un interesantiem piemēriem bagātais izklāsts, ar ko daļēji varēja iepazīties vasaras skolā, mazliet citā formātā atrodams arī viņa nupat izdevniecībā Routledge izdotajā grāmatā "The Anticolonial Museum. Reclaiming Our Colonial Heritage".

DAUGAVPILS UN SĒLIJAS MUZEJOS

Katras Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas būtiska sastāvdaļa ir muzeju apmeklējumi, kas mācību režīmā ir pievienoti lekcijām un semināru pēcpusdienās, bet nedēļas nedēļas gaidītākā diena noteikti ir tā, kas atvēlēta garākai ekskursijai.

Vasaras skolas konferences viesi, studenti un lektori ielūkojās Daugavpils Marka Rotko Mākslas centra (tagad Rotko muzeja) pastāvīgajās ekspozīcijās un aktuālajās izstādēs. Foto: J.Šakare

Ļoti aizkustinošā, brīžiem smieklus un tad atkal skumjas pārdomas raisošā ekskursija Daugavpils sinagogā, harizmātiskā vēsturnieka, skolotāja un novadpētnieka Josifa Ročko vadībā. Foto: J.Šakare

Šķiet, ka pēc Šmakovkas muzeja apmeklējuma BMS 2023 studentu lokā raisījās diezgan interesantas diskusijas par to, kā formulēt šādu ekspozīciju misiju un vēstījumu, kā attīstīt to darbību un kādos virzienos, kā veidot komerciālo piedāvājumu un vidi, kurā ienāk apmeklētājs. Foto: J.Šakare

Gids Ivars no Daugavpils cietokšņa Apmeklētāju centra vispirms aizveda vasaras skolas dalībniekus pagātnes kara laukos un militārās vēstures un inženierijas reizēm dīvainajos līkločos, lai tad rosinātu pārdomāt cietokšņa kompleksa, šīs unikālās, bet smagnējās mantojuma daļas iekļaušanu attīstības plānos un to, kādā veidā šajā iekļaušanā piedalās muzeji, ekspozīcijas, laikmetīgās kultūras un tūrisma iniciatīvas. Foto: J.Šakare 

Šoreiz apskates vietu izvēle bija ļoti daudzveidīga – jo, domājot par šīs vasaras skolas tēmas formulējumā iekļauto muzeja institūcijas robežu jēdzienu, rīkotājiem bija no svara iekļaut maršrutā gan akreditētus, gan neakreditētus muzejus; muzejus, kuri saņēmuši lokālas un starptautiskas balvas un muzejus, kuriem sabiedrības un ekspertu atzinība vēl ir viens no nākotnes mērķiem; tāpat arī pašvaldības, valsts muzejus un muzejus vai kultūras mantojuma objektus, kuru izveides pamatā ir atsevišķu cilvēku personiska vai kopienas iniciatīva. Tāpat bija vērts mēģināt identificēt, kas, ārpus muzeja pamatfunkcijām, ir bijis būtisks konkrētu muzeju veidotājiem un resursu devējiem. Vai vēlme, lai muzejs pilda reprezentatīvu funkciju? Vai būtiska ir tā kopienu formējošā un vienojošā funkcija? Vai muzejs varbūt ir vieta, kur var uz brīdi ienirt citā vidē, ainavā – un tādējādi tas ir arī rekreācijas vieta apmeklētājiem. Iespējams, ka muzejs  veidots, lai piesaistītu tūristus, vai pat veidots kā komerciāls piedāvājums, vai arī ir viens no instrumentiem, lai balstītu un veicinātu apkaimes vai apvidus attīstību. Visi šie elementi bija ieraugāmi vasaras skolas nedēļā apmeklētajos muzejos un kultūras mantojuma objektos.

Studentu uzdevums skolas noslēgumā bija izveidot un prezentēt nelielu projektu, kurā būtu parādīts, kā tuvākajos piecos gados attīstīt vienu no apmeklētajiem muzejiem vai kultūras mantojuma objektiem, iezīmējot tās pārmaiņas, kuras projektam būtu jārada lokālajā vidē, kāda būtu projekta sociālā, politiskā un ekonomiskā ietekme, un kāpēc tieši šis projekts, tā īstenošanai noslēdzoties, būtu pelnījis saņemt pagaidām vien iztēlē pastāvošo Baltijas muzeju labās prakses gada balvu.

Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas dalībnieku grupa pie Krustpils pils. Foto: J.Šakare

Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas lektori pie Krustpils pils smēdes priekšā novietota vides objekta - sacīkšu auto atveida, kas darināts kā piemiņas zīme auto sacensību notikumiem vēl pirms Pirmā pasaules kara. Jāteic, ka vēlāk šis auto uz īsu brīdi pārvērtās par muzeoloģijas stūri un dzinējspēku lektoru noslēguma prezentācijā. Foto: J.Šakare

Jēkabpils vēstures muzeja direktore Inese Berķe ir ievedusi BMS 2023 studentus Krustpils muižas virtuvē. Foto: J.Šakare

Vienā no Krustpils pils ekspozīcijas istabām ar iespēju iekāpt gaisa balona platformā. Foto: J.Šakare

Jēkabpils Vēstures muzeja nodaļas "Sēļu sēta" komplekss dāvā iespēju ātri nokļūt no pilsētas vides lauku sētas mierā (ja nu vien uz brīdi netiek ieslēgts kāds moderns rīks, piemēram, zāles pļāvējs). Foto: J. Šakare

Ieskatījāmies arī jaunajā "Sēļu sētas" ekspozīcijā "Ar Sēliju sirdī", kas veidota kā vairākas telpas ne vien izstādēm, bet arī dažādām nodarbībām un pasākumiem. Foto: J.Šakare

Viens no šīs Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas ekskursiju dienas izaicinājumiem bija nesenajā lietū izmiekšķēto Sēlijas grantsceļu pievārēšana, par ko paldies jāsaka mūsu prasmīgajam un zinošajam Daugavpils šoferim. Vienlaikus tā bija iespēja meditatīvai skaisto un nedaudz mežonīgo Sēlijas dzīves un dabas ainu vērošanai. Foto: U.Sedleniece

Vasaras skolas dalībniekus Tadenavas pagalmā sagaidīja saule, pēcvētras miers un Memoriālo muzeju apvienības direktores vietnieces Sanitas Kossovičas raiti vadītā ekskursija Tadenavas kompleksa ārtelpā... Foto: J.Šakare

... un vairākas starptautiskas atzinības saņēmušajā Tadenavas ekspozīcijā. Foto: J.Šakare

Daži studenti Tadenavā jau uzsāk darbu pie noslēguma uzdevuma izpildes. Foto: J.Šakare

Tadenava noskaņo atpūtai un dažus arī nelielai snaudai. Foto: J.Šakare

Viens no interesantākajiem, iedvesmojošākajiem, bet arī diskusijas raisošākajiem apskates objektiem bija Medumu iedzīvotāju kopas (kolekcionārs, vēstures skolotāja, tūrisma darba vadītāja, pašvaldības darbiniece u. c. projektā iesaistītie) veidotā un vadītā ekspozīcija "Pirmā pasaules kara muzejs Medumos". Foto: J.Šakare

Vēstures skolotāja Miropija Petkune Medumu Pirmā pasaules kara ekspozīcijas gides lomā ir savā elementā. Foto: J.Šakare

Medumu ekspozīcija izveidota ēkā, kur agrāk atradās Medumu pamatskolas darbnīcas, dodot līdz tam neapsaimniekotajai sliktā stāvoklī esošajai ēkai jaunu funkciju. Renovācijai un ekspozīcijas izveidei piesaistīts pārrobežu projekta finansējums, bet varēja redzēt, ka projekts nebūtu tapis bez vietējo cilvēku iniciatīvas un neatlaidības. Ekspozīcijas komunikācija ir ļoti emocionāla un dramaturģiski iespaidīga, kaut arī veidota bez profesionāļu palīdzības. Vienlaikus, iepazīstot ekspozīciju darbībā, atklājas tās ierobežojumi – gan mazliet vienkāršotajā interpretācijā, gan valodu lietojuma iespēju ziņā. 

Pie kartes, kurā iezīmētas Pirmā pasaules kara savienības, Rietumu un Austrumu frontes līnijas. Foto: J.Šakare

Pirmā pasaules kara laikā Latvijas un Lietuvas teritorijā, arī Augšdaugavas novadā vairākus gadus atradās frontes līnija, kas mantojumā atstājusi nocietinājumu sistēmas ar ierakumiem, tranšejām un bunkuriem atliekas un neskaitāmus kritušo karavīru apbedījumus. Paralēli ir izveidota Pirmā Pasaules kara ekspozīcija Turmantā, Lietuvā, un abas ekspozīcijas savieno jaunizveidots velotūrisma un pārgājienu maršruts. 2023. gada decembrī bija liels prieks uzzināt, ka Miropija Petkune, viena no ekspozīcijas veidotājām, ir ieguvusi Latgales tūrisma gada balvu nominācijā "Tūrisma profesionālis".

Ieskats BMS 2023 ekskursijā Sēlijas muzejos

Ziņas un publikācijas par BMS 2023 medijos:

• Ziņa Daugavpils pilsētas portālā
• Ziņa portālā "Jēkabpils laiks"
• Vidusdaugavas TV reportāža 
• Latvijas Radio raidījums "Kultūras rondo"

Baltijas Muzeoloģijas skolu 2023. gadā rīkoja Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrība sadarbībā ar Daugavpils Marka Rotko mākslas centru | Rotko muzeju, ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Valsts kultūrkapitāla fonda atbalstu. Kā katru gadu, būtisku ieguldījumu Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas sekmīgai norisei sniedza Lietuvas Republikas Kultūras ministrija, Igaunijas Kultūras ministrija un Igaunijas Nacionālā mantojuma pārvalde.