Atskats uz 2023. gada notikumiem: vasaras Nedarbnīca Olainē

Pirmajā dienā Tukuma muzeja direktore un starptautiskās mantojuma organizācijas Bridging Ages International valdes locekle Agrita Ozola savā prezentācijā “Ceļojums laikā – pieeja vēstures pētniecībā un interpretācijā” pievērsa uzmanību dažādām pieejām kultūrvēstures izpētē un mantojuma interpretācijā, izceļot tieši Ceļojums laikā kā metodi un arī pieeju muzejpedagoģijā.

Foto: I.Šupiņš

Ceļojums laikā ir izglītojoša metode, kas izmanto vietējo mantojumu mācīšanās procesā, lai radītu pārdomas par mūsdienu jautājumiem un piedāvātu rīkus vietējās kopienas veidošanai un attīstīšanai. Tās mērķis ir papildināt un atbalstīt arī skolu izglītības procesu, kā arī konsolidēt vietējās sabiedrības ieinteresētās grupas kā platformu mācīšanās procesam, dialogam un pārdomām, izmantojot vietējo mantojumu. Pieci galvenie principi, veidojot muzeju izglītības programmas, pielietojot metodi Ceļojums laikā: (1) izmantot vietējos pagātnes stāstus un vēsturiskās vietas; (2) izvirzīt tagadnē aktuālus jautājumus; (3) veidot sadarbību ar vairākiem partneriem; (4) rosināt dažādus skatījumus uz aktuālo jautājumu; (5) organizēt reflektējošu un kritisku dialogu. A. Ozola sniedza piemērus no Tukuma muzejā īstenotajām programmām, piemēram, “Ceļojums laikā. 1919. gads”, kā arī iepazīstināja dalībniekus ar piemēriem no starptautiskās muzeju prakses un informatīvo materiālu The time travel method – in the service of society and its development. Editors: Ebbe Westergren, Gustav Wollentz.

Foto: L.Linarte-Bokāne

Pirmajā dienā ar izglītojošu un iedvesmojošu lekciju “Skola 2030 un muzejpedagoģiskās nodarbības: iespējas un lamatas” uzstājās arī Danute Grīnfelde, Muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” muzejpedagoģe un komunikācijas speciāliste. Viņa stāstīja par labo praksi muzeju izglītības programmu plānošanā, kā arī par to akcentu maiņu izglītībā, kas ienāk ar Valsts izglītības satura centra īstenotā projekta “Kompetenču pieeja mācību saturā” Skola 2030 idejām un iecerēm. Jaunās tendences formālās izglītības jomā ir jāizprot un jāpielieto arī muzeju izglītības programmu veidotājiem. Plānojot muzejpedagoģisko nodarbību, sagatavošanas posmā muzeju speciālistiem ir būtiski nepaļauties tikai uz savu pieredzi vai līdzšinējiem priekšstatiem, bet gan veikt plašu priekšizpēti par aktualitātēm un auditorijas vajadzībām, kā arī iesaistīt plašu potenciālās auditorijas un citu ieinteresēto pušu pārstāvju loku. Muzejpedagoģiskā piedāvājuma veidošana un uzturēšana - tāpat kā mācīšanās - ir aktīvs jautāšanas un pārjautāšanas process.

Slaidi no D.Grīnfeldes prezentācijas – muzejpedagoģiskās nodarbības sagatavošanas ceļa “neredzamā” puse un pastāvīgais analīzes un vērtēšanas process.

Dienas otrajā pusē Olaines Vēstures un mākslas muzeja direktors Viktors Andruškevičs, muzejpedagoģe Santa Lubāne, tūrisma informācijas speciāliste Silvija Garoza un krājuma glabātāja Linda Rozenbauma iepazīstināja Nedarbnīcas dalībniekus ar muzeja izglītības un komunikācijas darba principiem un atsevišķām programmām - “Pieskarties pagātnei. Sajust šodienu” un “Kas ir kūdra”. Dalībnieki novērtēja Olaines kolēģu radošumu un aizrautību, pašu spēkiem sagatavojot vizuālos materiālus programmu vajadzībām un pievēršoties 20.gs. Olaines vēstures tēmu izzināšanai. Šajā dienas daļā muzeju izglītojošā darba speciālisti paši kļuva par kolēģu sagatavoto programmu dalībniekiem, piedalījās uzdevumu praktiskā izpildē un noslēgumā tos kopīgi izvērtēja un analizēja.

Nedarbnīcas dalībnieki Olaines Vēstures un mākslas muzeja Ķīmijas laboratorijā. Foto: I.Šupiņš

Vakarpusē Nedarbnīcas dalībnieki devās ekskursijā uz vēsturisko jaunsaimniecību ciemu Uzvaras līdums, ko 1936. gadā izveidoja pēc Zemkopības ministrijas ierosinājuma.  Mūsdienās vienā no agrākajām jaunsaimniecībām saimnieko SIA “Ķiploku pasaule”, kur patīkamā Zemgales vasaras nogales vakara gaisotnē noslēdzās vasaras sesijas pirmā diena.