Noslēgusies 21. Baltijas Muzeoloģijas vasaras skola Klaipēdā

No 8. līdz 14. jūnijam Klaipēdā, Lietuvā, norisinājās 21. Baltijas Muzeoloģijas vasaras skola (BMS-2025), kuras tēma šogad bija “Muzeju piekļūstamība un auditorijas veidošana”. Mācību sesijā piedalījās trīsdesmit muzeju profesionāļi no visām trim Baltijas valstīm.

Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas dalībnieces, lektores un organizatori gandrīz katru dienu ar šo prāmi devās no Klaipēdas uz Smiltini, kur Lietuvas Jūras muzeja kompleksā, Baltijas jūras dzīvnieku rehabilitācijas centra konferenču zālē notika lielākā daļa skolas lekciju un nodarbību. Foto: BMBV publicitātes attēls.

Olga Žaliene, Lietuvas Jūras muzeja direktore, uzrunā Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas dalībnieces un rīkotājus BMS-2025 svinīgajā atklāšanā 8. jūnija vakarā. Foto: BMVB publicitātes attēls.

Skolu atklāja Lietuvas Jūras muzeja direktore Olga Žaliene, un mācības organizatoriski nodrošināja muzeja komanda Jurgitas Eglinskienes vadībā. Mācību darbs pamatā norisinājās muzeja teritorijā iekārtotā Baltijas jūras dzīvnieku rehabilitācijas centra telpās. 

BMS-2025 ievadlekcija. Foto: Alfonsas Mažūnas.

Programmas ietvaros nedēļas garumā notika lekcijas, praktiskie semināri, empātijas darbnīcas un mācību ekskursijas Klaipēdas un apkārtnes muzejos. Skolas dalībnieki veica arī piekļūstamības auditu Palangas Dzintara muzejā un apmeklēja Lietuvas Jūras muzeja Delfīnterapijas centru, gūstot ieskatu darbā ar cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. 

BMS-2025 dalībnieces, no kreisās — Zane Grudule, Baiba Lūsiņa un Dace Kamala —  izmantojot lektoru dotos materiālus, veidlapas un norādījumus, veic piekļūstamības auditu Palangas Dzintara muzejā. Foto: BMVB publicitātes attēls.

BMS-2025 lektores, no kreisās —  Martina Bednaža, Paulina Tota-Stavarčika un Agata Etmanoviča (ekrānā). Foto: Alfonsas Mažūnas.

Mācību programmu vadīja arhitektes un piekļūstamības ekspertes Paulina Tota-Stavarčika un Martina Bednaža no Polijas fonda “Polija bez barjerām”, kuru lekcijas un praktiskās nodarbības rosināja dalībniekus domāt par piekļūstamību kā būtisku kultūras institūciju vērtību. Īpašu iedvesmu sniedza Agatas Etmanovičas, organizācijas Impact Foundation (Polija) prezidentes, lekcijas par auditoriju veidošanu, iekļaujošu komunikāciju un vieglās valodas lietojumu muzejos, kas raisīja diskusijas un pārdomas par institūciju iekšējo attīstību.

Vaiva Lankeliene prezentē Lietuvas Kultūras ministrijas trīs gadu projektu “Muzeji cilvēku labbūtībai”. Foto: BMVB publicitātes attēls.

9. jūnijā norisinājās konference - atvērtā sesija “Muzeju piekļūstamība un auditorijas veidošana. Pārdomas un piemēri no Baltijas valstīm”, kurā tika aplūkoti aktuāli piekļūstamības jautājumi muzeju darbībā. Priecē, ka gan Latvijas, gan Lietuvas Kultūras ministrijas pēdējos gados pievērsušas īpašu uzmanību šai tēmai, iekļaujot to savās prioritātēs un pasūtīto pētījumu programmās. To apliecināja arī Vaivas Lankelienes (Lietuvas Kultūras ministrija) ziņojums par trīs gadu programmu “Muzeji cilvēku labbūtībai”, kurā ne tikai analizēta muzeju piekļūstamības situācija Lietuvā un uzsvērta vadības un darbinieku attieksmes nozīme, bet arī ieviesti pilotprojekti dažādos Lietuvas muzejos, praktiski uzlabojot piekļūstamības apstākļus un veicinot iekļaujošas vides attīstību.

Vaiva Lankeliene dod vārdu Baibai Tjarvei, LKA Kultūras un mākslu institūta vadošajai pētniecei. Foto: BMVB publicitātes attēls.

Zane Grudule konferences dalībniekiem stāsta par Memoriālo muzeju apvienības Raiņa un Aspazijas vasarnīcas programmas "Sajūtu ceļojums" koncepciju, īstenošanu un rezultātiem, reizēm arī pārsteidzošiem. Foto: Alfonsas Mažūnas.

No Latvijas puses konferences dalībniekus uzrunāja Baiba Tjarve, Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslu institūta vadošā pētniece, iepazīstinot ar pētījumu “Kultūras piedāvājums cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem — cik piekļūstams?”, kas veikts Latvijas Kultūras akadēmijā pēc Latvijas Republikas Kultūras ministrijas pasūtījuma. Savukārt Zane Grudule, Memoriālo muzeju apvienības komunikācijas speciāliste, dalījās pieredzē par Raiņa un Aspazijas vasarnīcas programmas “Sajūtu ceļojums”, kas pielāgota cilvēkiem ar redzes traucējumiem, izveidi un īstenošanas gaitu. 

Kristi Pātsi par kopienu iesaisti Kalamaja apkaimes muzeja tapšanā un darbā. Foto: Alfonsas Mažūnas.

Starp citiem spilgtiem piemēriem, kas izskanēja konferencē, jāizceļ arī Lietuvas Jūras muzeja programma “Draudzīgs sajūtām”, kuru prezentēja Jurgita Eglinskiene, kā arī Tallinas Kalamajas muzeja kopienas iesaistes prakse, par kuras daudzveidību un radošumu nojausmu varēja gūt muzeja vadītājas Kristi Pātsi dzīvajā priekšlasījumā. Jāpiebilst, ka Tallinas Kalamaja apkaimes muzejs 2024. gadā ieguva vienu no Eiropas Muzeju Foruma atzinībām — Silletto balvu — par izcilu sabiedrības iesaisti un līdzdalību. Anneli Jalava, Tallinas pilsētas muzeja Cietokšņa muzeja "Kiek in de Kök" vadītāja, risināja jautājumu — kā rīkoties, ja muzeja novietojums un vēsturiskā ēka neļauj radikāli uzlabot ekspozīciju piekļūstamību? Ko šādā gadījumā darīt, lai labāk informētu muzeja esošos un potenciālos apmeklētājus? Kā sniegt informāciju par piekļūstamību un kā veidot muzeja audiogidu, lai tas būtu saprotams dažādām tūristu grupām? Šie piemēri spilgti apliecināja, cik daudzveidīgi un radoši muzeji Baltijas valstīs risina piekļūstamības un auditorijas attīstības jautājumus.

Viena no būtiskākajām atziņām, ko dalībnieki guva Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolā, bija izpratne, ka piekļūstamība nav tikai tehnisks vai finansiāls jautājums — tā ir vērtību un attieksmes izpausme. Bieži vien tā neprasa lielus resursus, bet gan vēlmi iedziļināties, izprast dažādas pieredzes un sadarboties ar sabiedrības grupām, kuru vajadzības nereti paliek neredzamas. Skolas nodarbībās tika uzsvērts, ka nav tādu “īpašo” vajadzību — ir vienkārši cilvēka vajadzības, kas var būt aktuālas ikvienam no mums dažādos dzīves posmos. Tāpēc piekļūstamībai un iekļaujošai praksei jābūt muzeja darbības kodolā — tā attiecas ne tikai uz apmeklētājiem, bet arī uz darbiniekiem, un, pārstājot izslēgt dažus, radām iespēju iekļaut daudzus. Ieguvējs no iekļaujošās prakses ir ne tikai muzejs, tā apmeklētāji, bet visa sabiedrība.

Gatavojoties tradicionālajai Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas studentu, lektoru un rīkotāju kopbildei. Foto: BMVB publicitātes attēls.

Skolu organizēja Lietuvas Kultūras ministrija sadarbībā ar Lietuvas Jūras muzeju. Latvijas puses organizatori ir Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrība. Atbalstu sniedza visu trīs Baltijas valstu kultūras ministrijas, Valsts kultūrkapitāla fonds un Igaunijas Nacionālā mantojuma pārvalde.

Daļa no Latvijas komandas dalībniecēm pēdējā BMS-2025 dienā, kas pārmaiņas pēc bija saulaina un nedaudz siltāka, uz prāmja. Foto: BMVB publicitātes foto.

Informāciju sagatavoja:

Una Sedleniece

Valdes priekšsēdētāja

Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrība