Ikkatrs no 35 Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas dalībniekiem, kuri bija ieradušies no  Baltijas valstīm un Slovēnijas, ir guvis ko vērtīgu šajā īsajā, bet intensīvajā mācību nedēļā – vai tās būtu lekcijas, vai Latvijas un Lietuvas muzeju apmeklējumi, vai arī teorētiski vai praktiski ievirzītas diskusijas un pieredzes apmaiņa ar citvalstu kolēģiem un skolas lektoriem.

Par ceturto dienu Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolā raksta Anita Jirgensone. Ieskatu skolas dalībnieku ikdienā savukārt var gūt no Unas Sedlenieces veidotās attēlu galerijas.

Vēl viena diena Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolā ir aizvadīta. Par lekcijās runāto, kā arī par Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā pieredzēto vārdos un bildēs ziņo Anita Jirgensone un Una Sedleniece.

Par Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas otrās dienas notikumiem - mācībām un pieredzēto Biržu muzejā, Lietuvā -  no Bauskas ziņo skolas organizatore Anita Jirgensone.

Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas pirmā nopietnā mācību diena tika aizvadīta, dalībniekiem iepazīstinot ar sevi un stāstot arī par tiem muzejiem, kuros norit muzejnieku darba ikdiena.

Svētdien, 14. jūlijā, Bauskas novads un Bauskas pils muzejs sagaidīja Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas (BMS) dalībniekus un lektorus no trim Baltijas valstīm, Nīderlandes un Slovēnijas. Nu jau 10. vasaras skolas atklāšana norisinājās vairākās Bauskas pils zālēs.

Šogad Baltijas Muzeoloģijas skola (BMS) tiek organizēta desmito reizi. Tālākizglītības projektam tas ir visai ilgs mūžs, kad ir, ko atcerēties un novērtēt. Tas ir arī piemērots brīdis līdzšinējā veikuma un nākotnes iespēju izvērtēšanai. Tāpēc Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrība  BMS noslēgumā rīko starptautisku konferenci par muzeoloģijas nozīmi profesionalitātes veicināšanā, īpašu vietu tajā atvēlot mūsu desmit gadus lolotajam projektam.

Ar autores laipnu atļauju publicējam Ilzes Knokas nule Krišjāņa Barona muzeja lasījumos skanējušo referātu, kas, lai gan pirmajā acu uzmetienā šķiet stāstām par noteiktu Rakstniecības un mūzikas muzeja darbības vēstures posmu un personības lomu tajā, tomēr drīzāk ir veltīts vispārīgākai muzeoloģiskai problemātikai - proti, muzeja krājuma veidošanas un priekšmetu atlases principu saistībai ar muzeja komunikācijas funkciju. Šeit referāta teksts PDF formātā.

Viļņas Universitātes Komunikācijas zinātņu fakultātes Muzeoloģijas katedra piedāvā noskatīties un noklausīties Petera van Menša / Peter van Mensch, viena no mūsdienu izcilākajiem muzeologiem,  6. marta publisko lekciju Jaunā domāšana muzeoloģijā | New thinking in museology Viļņas Universitātes Senāta zālē. Pirms lekcijas - īsi ievadvārdi lietuviski, lekcija angļu valodā.

Baltijas Muzeoloģijas skolas 2012. gada tematika aptvēra gan muzeju krājumu veidošanās vēsturi, gan arī dažādas pieejas darbā ar muzeja krājumu. Par šiem un vēl citiem jautājumiem plaši stāstīts grāmatā Encouraging collections mobility – a way forward for museums in Europe, kuras autori ir arī BMS-2012 lektori Susanna Petersone / Susanna Pettersson un Fransuā Meress / François Mairesse

Rita Meinerte, Memoriālo muzeju apvienības direktore, seminārā "Teksta vizualizācijas aspekti muzeālā ekspozīcijā" runāja par iespēju lietot (vai nelietot) memoriāla muzeja ekspozīcijā dažāda veida muzeja priekšmetu substitūtus jeb aizstājējus. Publicējam īsu referāta kopsavilkumu

Dr. Stefānija Jākobsa / Stephanie Jacobs seminārā "Teksta vizualizācijas aspekti muzeālā ekspozīcijā" iepazīstināja ar jau īstenotu lielisku un sarežģītu projektu - Vācijas Nacionālās bibliotēkas Grāmatniecības un rakstības muzeja jauno pastāvīgo ekspozīciju. Par tulkojumu no vācu valodas pateicamies uzņēmumam SKRIVANEK

Pēc semināra "Teksta vizualizācijas aspekti muzeālā ekspozīcijā" Latvijas memoriālo muzeju darbiniekiem bija lieliska iespēja piedalīties Tarasa Poļakova vadītajā meistarklasē „Ekspozīcijas projektēšanas metodes un tehnoloģijas”. Piedāvājam izlasīt Dainas Ratnieces pārdomas par meistarklasē pieredzēto

Vienu no intriģējošākajiem un diskutablākajiem referātiem seminārā "Teksta vizualizācijas aspekti muzeālā ekspozīcijā" nolasīja Ilze Knoka, Rakstniecības un mūzikas muzeja direktore. Referāta tēma - kriptomuzeoloģija - proti, teorija par muzeju darbībām ar nepierādāmām vai iedomātām kultūras parādībām; to praksi un izpēti. Piedāvājam iepazīties ar prezentāciju par kriptomuzeoloģijas tēmu PDF formātā 

Ināra Klekere no Latvijas Nacionālās bibliotēkas semināra "Teksta vizualizācijas aspekti muzeālā ekspozīcijā" dalībniekiem stāstīja par elementiem, kas noteiks un veidos topošā LNB Grāmatniecības muzeja raksturu un komunikāciju. Īss Ināras Klekeres referāta kopsavilkums prezentācijas formā PDF formātā skatāms šeit 

Viena no semināra "Teksta vizualizācijas aspekti muzeālā ekspozīcijā" galvenajām lekcijām bija jo īpaši interesanta un diskutējama viela tieši memoriālo muzeju darbiniekiem un līdzjutējiem.  Publicējam Tarasa Poļakova / Тapac Поляков, Krievijas Kulturoloģijas institūta vadošā zinātniskā līdzstrādnieka, vēstures zinātņu kandidāta, ekspozīciju koncepciju autora,  lekcijas pilnu tekstu. Par tulkojumu no krievu valodas pateicamies uzņēmumam SKRIVANEK 

Astrīda Cīrule, muzeja „Raiņa un Aspazijas memoriālā vasarnīca” galvenā speciāliste, rosināja konferences "Teksta vizualizācijas aspekti muzeālā ekspozīcijā" klausītājus pārdomāt teksta un dažādu to reprezentējošo muzeja priekšmetu - rokrakstu, grāmatu, u. c. - problemātiku tieši rakstniekiem veltīto memoriālo muzeju ekspozīciju kontekstā

Lilija Limane no Latvijas Nacionālās bibliotēkas Reto grāmatu un rokrakstu nodaļas seminārā "Teksta vizualizācijas aspekti muzeālā ekspozīcijā" lasīja referātu par  to, kā ir mainījies Latvijā izdoto grāmatu veidols un funkcionalitāte 19. gadsimtā un 20. gs. sākumā.

Gundega Dreiblate, Kultūras ministrijas Muzeju nodaļas vecākā referente, atskatās uz 2012. gada 18. oktobra  semināru "Teksta vizualizācijas aspekti muzeālā ekspozīcijā" un sniedz īsu kopsavilkumu par dzirdēto un pārrunāto

Ilzes Knokas rakstītā grāmatas The Exhibit in the Text. The Museological Practices of Literature apskata turpinājums. Savukārt šeit lasāma  apskata pirmā daļa. Ja ir vēlme rakstu izdrukāt, tad te grāmatas apskata 2. daļu var skatīt vai lejuplādēt PDF formātā.