Nu jau pāris dienas norit intensīvas mācības 2015. gada Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolā (BMS), Šauļos, Lietuvā. Skaistajā atklāšanas pasākumā, kas norisinājās 5. jūlija vakarā Haima Frenkeļa villā, ieskatu varat gūt Šauļu Aušras muzeja izveidotajā fotogalerijā sociālajā vietnē Facebook. Šovakar saņēmām arīdzan īsu ziņojumu no Anitas Jirgensones, kura ir viena no Baltijas valstu muzeju profesionāļu ilgtermiņa tālākizglītības projekta iniciatorēm un ilggadējām organizatorēm. 

​Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrība piedāvā intensīvas mācības, muzeju apmeklējumus, profesionālas sarunas un iespēju bagātināt zināšanas muzeju teorijā, piedaloties starptautiskajā tālākizglītības projektā Baltijas Muzeoloģijas skola. 2015. gada tēma “Muzeji 21. gadsimta radošās ekonomikas apstākļos” izvēlēta pietiekami vispārīga un daudzpusīga, lai tajā ietvertu muzeju dzīvē pēdējos gados ienākušās aktualitātes, caurskatot tās ICOM Muzeju ētikas kodeksa gaismā.

Mācību semināra "Fiziskais priekšmets - muzeju darbības ikdiena vai pagātne?", kas notika 2014. gada 6. novembrī Jūrmalas pilsētas muzejā, mērķis bija aizsākt teorijā un pieredzē sakņotu diskusiju par fiziskā priekšmeta dažādajām prezentācijas iespējām, kas palīdzētu muzeju profesionāļiem definēt mērķus un uzdevumus, un pieņemt lēmumus, veidojot jaunas ekspozīcijas un izstādes. Pārdomās par būtiskākajām seminārā gūtajām atziņām un jautājumiem, ko būtu vērts pārdomāt ik pa laikam,  dalās Gundega Dreiblate. 

Attēlā: velodrezīna gaida apmeklētājus Latvijas Dzelzceļa muzejā pirms 2013. gada Muzeju nakts. Foto: J.Šakare.

2014. gada 11. decembrī grāmatu un kultūrpreču mājā NicePlace Mansards notika pirmā vakara saruna ciklā "Muzeju publikācijas: krājums, pētniecība, interpretācija". Dr. hist. Mārtiņš Kuplais sniedza ieskatu Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājuma katalogu veidošanas vēsturē. LEBM jaunā kataloga "Piena trauki" sastādītāja Austra Ziļicka stāstīja par interesantākajām lietām un arī raizēm, ar ko jāsastopas ikvienam/-ai pētniekam/-cei, krājuma kataloga tapšanas procesā. Līga Miklaševiča, muzejpedagoģe, rādīja, kā notiek muzeja pētnieciskā darba "gala produkta" - muzejpedagoģiskās programmas "Piena darbi" īstenošana.

Sarunas apkopojums: U. Sedleniece | Foto: J. Šakare

Otrais Baltijas Muzeoloģijas skolas rakstu krājums turpina tradīciju - apkopot grāmatā starptautiskās vasaras skolas studentiem ik piecu gadu periodā latviešu valodā tulkotos tekstus. Krājums aptver 2009.-2013. gada studiju tēmas un materiālus, iekļaujot gan muzeju speciālistiem, gan arī ikvienam kultūrā un muzeju jomā ieinteresētam spēlētājam aktuālus jautājumus: pārmaiņu vadība muzejos, nemateriālā mantojuma vieta un loma muzejos, muzeju ekspozīciju veidošana, muzeja krājums kā muzeja komunikācijas pamats, muzeju loma sabiedrības līdzdalības nodrošināšanā un mantojuma saglabāšanā.

Grāmatas tapšanu atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds un Latvijas Republikas Kultūras ministrija

Starptautiskās akcijas „Eiropas Muzeju nakts” norise Latvijā izveidojusies par visnotaļ pašsaprotamu tradīciju, no kuras ir sarežģīti izvairīties ne vien muzejniekiem un muzeju apmeklētājiem, bet arī ļaudīm, kuri neapmeklē Muzeju nakts pasākumus. Muzeju nakts tieši vai netieši ir ietekmējusi vairāku citu pasākumu, piemēram, Baltās nakts, Zinātnieku nakts, Sporta nakts, Baznīcu nakts, un citu līdzīgu akciju notikšanu un norises laikus. Varētu pat apgalvot, ka Muzeju nakts popularitāte ir krietni vien aizēnojusi citu, parasti tajā pašā nedēļā ap 18. maiju plānojamu starptautisku muzeju akciju, proti, Starptautisko Muzeju dienu.  
Lūdzām Gundegu Dreiblati, akcijas „Muzeju nakts” Latvijas koordinatori, sniegt vēsturisku ieskatu, kā Muzeju nakts ir mainījusies kopš tās aizsākumiem 2005. gadā, kā arī izklāstīt diskusijās pārrunāto par iespējamajiem Muzeju nakts tradīcijas attīstības variantiem.

Vaiva Lankeliene, Lietuvas Kultūras ministrijas Kultūrpolitikas departamenta Sabiedrības informācijas attīstības nodaļas vecākā referente. 2009. un 2010. gadā, būdama Lietuvas Jūras muzeja darbiniece, viņa piedalījās Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas (BMS) mācībās, bet 2012. gadā vadīja Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas organizēšanu Klaipēdā.

Referāts „Kaislības vadīti. Ko nozīmē darbs muzejā?” veltīts motivācijas problemātikai muzeja darbā un situācijai Lietuvas muzeju profesionāļu tālākizglītībā. Nu tas tulkots arī latviešu valodā - un lasāms tiešsaistē, kā arī lejuplādējams PDF formātā.

Muzeji  pēdējo gadu desmitu laikā ir piedzīvojuši līdz šim nebijušas pārmaiņas, radot vajadzību pēc dažādu disciplīnu un dažādu zemju muzeju profesionāļiem kopīgas valodas. Šī publikācija ir ICOM Starptautiskās Muzeoloģijas komitejas (ICOFOM) daudzu gadu pētniecības, analīzes un diskusiju rezultāts.

"Muzeoloģijas pamatjēdzieni" ir Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības izdevums grāmatu sērijā  „Muzeoloģijas bibliotēka”, kas tapis ciešā sadarbībā ar Starptautiskās Muzeju biedrības (ICOM) Latvijas Nacionālo komiteju, kā arī saņemot Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu. 

Divdesmit viena muzeoloģijas pamatjēdziena aprakstu latviešu valodā var lasīt tiešsaistē un lejupielādēt, noklikšķinot uz šīs anotācijas virsraksta vai šeit. Ja tomēr ir vēlme saņemt (bez maksas) "Muzeoloģijas pamatjēdzienus" grāmatas formā, lūdzu rakstīt uz e-pasta adresi muzeologi@gmail.com!

Kopš 2000. gada Latvijas Kultūras akadēmija piedāvā maģistra studiju Muzeoloģijas apakšprogrammu, kas pirms diviem gadiem tika pārveidota Muzeju un kultūras mantojuma studiju apakšprogrammā. Jau ilgāku laiku pārrunājot programmas nianses šaurākā lokā, kā arī piedaloties Radošās domnīcas Creative Museum 15. septembrī organizētajā diskusijā par muzeju studiju programmu, Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības (BMVB) biedri Una Sedleniece, Jānis Garjāns, Anita Jirgensone, Gundega Dreiblate, Jana Šakare un Daina Ratniece nolēma paust savas domas par studiju programmas līdzšinējo attīstību, kā arī programmai piemītošajām vai turpmāk piešķiramajām kvalitātēm. Piedāvājam īsu teiktā kopsavilkumu:

"Kas notiek ar muzeju un galeriju apmeklētājiem ekspozīcijā, izglītojošā programmā vai citā muzeja krājumu interpretējošā pasākumā, kas veidots ar nolūku sekmēt jaunu skatījumu uz cilvēkiem ar īpašām vajadzībām? Kā apmeklētāji reaģē uz šo sociāli mērķēto piedāvājumu? Kā un vai šī saskare dzēš, pārveido vai liek apšaubīt līdzšinējo izpratni par invaliditāti un priekšstatus par invalīdiem?" Kā rosinājumu tālākam studijām un darbam piedāvājam grāmatas Re-Presenting Disability  fragmenta tulkojumu latviešu valodā lejupielādei un lasīšanai PDF formātā.

Izglītojošā darba politika ir dokuments, uz kura pamatojoties tiek sniegti izglītojošie pakalpojumi muzeja lietotājiem. Šī politika paskaidro izglītojošā darba mērķi un nosaka izglītojošā darba prioritātes, kurām jāatspoguļo vispārējie muzeja mērķi un prioritātes, kas formulētas muzeja stratēģiskajos dokumentos. Piedāvājam īsu, bet noderīgu kopsavilkumu izglītojošā darba politikas muzejā veidošanai lejupielādei un lasīšanai PDF formātā.

Iedarbīgas muzeja interpretācijas plānošana ir sarežģīts process, ko ietekmē daudzi apstākļi. Starptautiskās Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas dalībniekiem viens no mācību materiāliem bija Skotijas muzeju un galeriju sagatavotais  praktiskais ceļvedis. Tas domāts gan iesācējiem, kuri pirmoreiz sastopas ar interpretācijas plānošanu, gan arī tiem muzeju speciālistiem, kuri vēlas atsvaidzināt un papildināt savas zināšanas šajā jomā. Piedāvājam ceļveža tulkojumu latviešu valodā lasīšanai un lejupielādei PDF formātā.

Publicējam Anitas Jirgensones pārskatu par 2014. gada Baltijas Muzeoloģija vasaras skolas pēdējo mācību dienu – 13. jūniju.

Rakstam pievienoti A. Jirgensones un J. Šakares foto.

Anita Jirgensone stāsta par kārtējo aizraujošo mācību dienu Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolā, kā arī par interesantu muzeju apmeklējumiem Hāpsalā. Šis starptautiskais ilgtermiņa muzeju speciālistu tālākizglītības projekts šogad notiek, pateicoties Igaunijas Kultūras ministrijas, Latvijas Kultūras ministrijas un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstam. 

Anita Jirgensone vēstulē no Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas raksta gan par trešajā mācību dienā aktualizēto reprezentācijas muzejā problemātiku, gan arī par Pērnavas muzeju apmeklējumu - turklāt ziņai pievienoti arī daži jauki attēli.

Anita Jirgensone stāsta par Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas norisi Hāpsalu, Igaunijā, kur šobrīd lektoru Diānas Valtersas un Mišelas Teilores vadībā mācās vairāk kā trīsdesmit muzeju speciālistu no trim Baltijas valstīm. Stāstam pievienoti arī Anitas foto, kas ļauj iemest aci skolas ikdienā.

Anita Jirgensone no Hāpsalas ziņo par pirmās mācību dienas norisēm, par lekcijām un vingrinājumiem, kā arī - tā jau ir kļuvusi par Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas ziņu tradīciju - par būtiskākajām atziņām, kas gūtas šajā mācību dienā, jeb - kāda roze nu ir rokā, kad tikts galā ar ērkšķu krūmu. Foto: G. Zaķīte

Vakar pēcpusdienā starptautiskā muzeju darbinieku tālākizglītības projekta - Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas - dalībnieki un lektores ieradās Hāpsalā, lai svinīgā un saviesīgā gaisotnē uzsāktu intensīvu mācību nedēļu. 

Noslēgusies dalībnieku pieteikšanās Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolai, kas šogad norisināsies Hāpsalā, Igaunijā un būs veltīta muzeju komunikācijai - interpretācijai un izglītībai muzejos, kas domāta dažādām sabiedrības grupām, kā arī iekļaujošai muzeju teorijai un praksei.

Attēlā: Hāpsalas Kūrmāja. BMS - 2014 publicitātes foto.

Latvijas Kultūras akadēmija informē par iespēju šogad uzsākt studijas un iegūt akadēmisko maģistra grādu Muzeju un kultūras mantojuma studiju programmā. Programma darbojas jau kopš 2000./2001. mācību gada kā Muzeoloģijas studiju programma, kopš 2012./2013. mācību gada tā pārveidota par Muzeju un kultūras mantojuma studiju programmu.

Attēlā: Fragments no izstādes LKA E. Smiļģa Teātra muzejā. LKA publicitātes foto.

Baltijas Muzeoloģijas skolas - 2013 lektore Leontīne Meijere-van Menša divu muzeja ētikas paradigmu gaismā uzdod jautājumus: ko muzeju profesionāļiem nozīmē "rīkoties ētiski"? Kā domāt par muzeju ētikas iespējamajām regulām un ētisku problēmu risināšanu laikmetā, kad muzejs vairs nav un īsti nevar būt noslēgta, elitāra institūcija - un tiecas uz sabiedrības dzīvē ieinteresētas un iesaistītas institūcijas statusu? Raksts sākotnēji publicēts "Museum Management and Curatorship" Vol. 26, No. 2, May 2011, 113-128, no angļu valodas tulkojusi Anita Jirgensone. Lejuplādēt rakstu PDF formātā.

Attēlā: L.Meijere-van Menša lasa lekciju BMS-2013. Foto: A.Jirgensone.

Lai arī termini "heritoloģija" un "mnemozofija" šķiet pasveši un netiek bieži un globāli lietoti, stāsts par to veidošanas vēsturi un iemesliem tomēr var būt gana interesants un nozīmīgs. Publicējam Ilzes Knokas referātu, kas nolasīts Latvijas Kultūras akadēmijas starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Kultūras krustpunkti 2013” pagājušā gada 1. novembrī. Referāts PDF formātā ērti lejuplādējams un izlasāms arī šeit.

Attēlā: fragments no izstādes "Chefs-d'œuvre?" Mecas Pompidū centrā. Foto: J.Šakare 

Kādā veidā uzrunāt muzeju nozares pārstāvjus un kā runāt par nozares tematiku, lai saruna veidotos jēdzīga? Jana Šakare raksta par pēdējā laikā klātienē un virtuāli uzvirmojušās diskusijas par muzeju izglītības programmām ievirzi un tonalitāti.

Foto: J.Šakare

Piedāvājam iepazīties ar Eiropas savienības dalībvalstu ekspertu darba grupas izstrādāto rokasgrāmatu "Praktiski paņēmieni kultūras priekšmetu deponēšanas izmaksu samazināšanai starp Eiropas Savienības dalībvalstīm" latviešu un angļu valodā. Abi dokumenti pieejami tiešsaistē, kā arī lejuplādējami PDF formātā.

Foto: J.Šakare