Kolēģi no mūsu kaimiņvalstīm, Igaunijas un Lietuvas, ir atsūtījuši uzaicinājumus piedalīties divās starptautiskās konferencēs, kas katra savā veidā skata kultūras mantojuma izmantošanas un komunikācijas problemātiku mūsdienu pasaulē, kad arī muzeju speciālistiem, muzeju jomā iesaistītajiem pētniekiem, komunikatoriem un menedžeriem spēja orientēties tehnoloģiju un mediju piedāvātajās iespējās, kā arī ar tām saistītajos riskos ir svarīga un nepieciešama. Publicējam īsu kopsavilkumu un saites, kam sekojot varēsiet atrast detalizētu informāciju par konferenču programmām un pieteikšanos. 

Rakstu sērija "Berlīnes pavasaris" sniedz atskatu uz vienu no Muzeju un kultūras mantojuma maģistra studiju apakšprogrammā tradicionālajiem mācību braucieniem - šoreiz studentu un lektoru ceļš veda uz interesantākajiem un savstarpēji ļoti atšķirīgajiem Berlīnes muzejiem. Studiju ceļojums varēja notikt pateicoties arī Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirtajām radošajām stipendijām. Raksta autore: Santa Silava, Muzeju un kultūras mantojuma maģistra studiju apakšprogrammas studente. Foto: J.Šakare.

Rakstu sērija "Berlīnes pavasaris" tapusi sadarbībā ar Latvijas Kultūras akadēmijas Muzeju un kultūras mantojuma maģistra studiju apakšprogrammas studentēm, kā atskats uz vienu no šajā studiju programmā tradicionālajiem mācību braucieniem, kas ļauj uz brīdi distancēties no ierastās vides un iepazīties ar ievērojamākajiem un interesantākajiem citvalstu muzejiem un mācīties kopā ar izciliem muzeju praktiķiem un teorētiķiem. Šogad studiju ceļojums varēja notikt pateicoties arī Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirtajām radošajām stipendijām. Raksta autore: Agnese Treimane, Muzeju un kultūras mantojuma maģistra studiju apakšprogrammas studente. Foto: J.Šakare.

Rakstu sērijā "Berlīnes pavasaris" dodam vārdu Latvijas Kultūras akadēmijas Muzeju un kultūras mantojuma maģistra studiju apakšprogrammas studentēm. Studentu un lektoru kopīgie mācību braucieni ir iespēja uz brīdi distancēties no ierastās vides un iepazīties ar interesantiem citvalstu muzejiem, gūt jaunu skatu gan uz studijām, gan praktisko darbu, kā arī draudzīgā atmosfērā. tikties un mācīties no izciliem muzeju jomas profesionāļiem. Šogad mācību brauciens varēja notikt pateicoties arī Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirtajām radošajām stipendijām. Raksta autore ir Monta Barbina, LKA Muzeju un kultūras mantojuma maģistra studiju apakšprogrammas studente. Foto: J.Šakare.

Rakstu sērijā "Berlīnes pavasaris" dodam vārdu Latvijas Kultūras akadēmijas Muzeju un kultūras mantojuma maģistra studiju apakšprogrammas studentēm, tādējādi turpinot LKA Muzeju un kultūras mantojuma studiju (pirms tam - Muzeoloģijas) apakšprogrammas studentu un mācībspēku kopīgo mācību braucienu tradīciju. Šādi braucieni studentiem un mācibspēkiem ir iespēja satikties un mācīties no izciliem muzeju jomas profesionāļiem. Šogad sakām paldies Dr. Peteram van Menšam un Leontīnei Meijerei van Menšai par lieliski organizēto lekciju un tikšanos programmu vairākos Berlīnes muzejos, kā arī Berlīnes Muzeju pētniecības institūtā. Mācību brauciens varēja notikt pateicoties arī Valsts Kultūrkapitāla fonda piešķirtajām radošajām stipendijām. Raksta autore: Inita Andžāne, Latvijas Kultūras akadēmijas maģistra apakšprogrammas „Muzeju un kultūras mantojuma studijas” studente. Foto: J. Šakare.

Viena no 2015. gada Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas tēmām bija muzeju darbība un attīstība tirgus ekonomikas kontekstā. Šajā rakstā Fransuā Meress | François Mairesse, viens no BMS-2015 lektoriem, Parīzes 3. universitātes (Jaunās Sorbonas) profesors raksturo "izrādes muzeja" attīstību, vietu un atgriezeniskās saites laikmetā, ko Gijs Debors | Guy Debord nodēvējis par  “izrādes (spectacle) laikmetu". Raksta tulkojums un publikācijas sagatavošana bija iespējama, pateicoties Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstam. Te raksts lasāms tiešsaistē un lejupielādējams PDF formātā.

Foto: J. Šakare. Fragments no laikmetīgajai muzeju arhitektūrai veltītās izstādes Mecas Pompidū centrā

Fransuā Meress | François Mairesse, Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas 2015. gada sesijas lektors, Parīzes 3.universitātes (Jaunās Sorbonas) profesors analizē muzeja telpas kā priekšmetu teātra skatuves evolūciju, piedāvājot tās nosacītu iedalījumu četros periodos: priekšmetu, ideju un zināšanu, viedokļu un visbeidzot - pasāžas periodā. Katrā no tiem mainās ne tikai skatuves iekārtojums, tehniskie paņēmieni un pielietotās tehnoloģijas, bet arī komunikācija ar publiku. Teksta tulkojuma no franču valodas un publikācijas sagatavošana bija iespējama, pateicoties Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstam. Raksts lasāms tiešsaistē un lejupielādējams PDF formātā.

Foto: J. Šakare. Fragments no izstādes iekārtojuma Mecas Pompidū centrā.

Vēlreiz aktualizējam Starptautiskās Muzeju padomes (ICOM) Profesionālās ētikas kodeksa precizēto tulkojumu latviešu valodā.

Muzeja profesionāļu atbildība bija viena no pamattēmām 2015. gada Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolas lektora Dr. Martina Šērera | Martin Schärer vadītajās lekcijās un semināros. Pēc Profesionālās ētikas kodeksa teorētiskas analīzes lekcijā, seminārā tas bija jālieto kā vadlīnijas, lai analizētu un izsvērtu Burbišķu un Pakrojes muižās pieredzēto. ICOM profesionālās ētikas kodekss lasāms tiešsaistē un lejupielādējams kā PDF datne.

10. jūlijā aizvadīta pēdējā šī gada Baltijas Muzeoloģijas starptautiskās vasaras skolas diena. Šajā vietā sirsnīgi pateicamies skolas ikgadējiem atbalstītājiem - Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Kultūras ministrijām, kā arī Valsts kultūrkapitāla fondam.

Teksts: U.Sedleniece | Foto: J.Šakare | Baltijas muzeoloģijas veicināšanas biedrība

Par 9. jūlija daudzveidīgās un, jāteic, visnotaļ aizraujošās programmas norisēm Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolā Šauļos stāsta Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības vadītāja Una Sedleniece.

Foto: J.  Šakare

... nē, šī patiešām nav otrā diena Baltijas Muzeoloģijas skolā Šauļos. ja pieskaita skolas atklāšanas vakaru, tad rit jau ceturtā mācību diena. Toties tā ir otrā ziņa no skolas - un to  sūta Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības biedre Jana Šakare.

Foto: A. Jirgensone, J. Šakare

Nu jau pāris dienas norit intensīvas mācības 2015. gada Baltijas Muzeoloģijas vasaras skolā (BMS), Šauļos, Lietuvā. Skaistajā atklāšanas pasākumā, kas norisinājās 5. jūlija vakarā Haima Frenkeļa villā, ieskatu varat gūt Šauļu Aušras muzeja izveidotajā fotogalerijā sociālajā vietnē Facebook. Šovakar saņēmām arīdzan īsu ziņojumu no Anitas Jirgensones, kura ir viena no Baltijas valstu muzeju profesionāļu ilgtermiņa tālākizglītības projekta iniciatorēm un ilggadējām organizatorēm. 

​Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrība piedāvā intensīvas mācības, muzeju apmeklējumus, profesionālas sarunas un iespēju bagātināt zināšanas muzeju teorijā, piedaloties starptautiskajā tālākizglītības projektā Baltijas Muzeoloģijas skola. 2015. gada tēma “Muzeji 21. gadsimta radošās ekonomikas apstākļos” izvēlēta pietiekami vispārīga un daudzpusīga, lai tajā ietvertu muzeju dzīvē pēdējos gados ienākušās aktualitātes, caurskatot tās ICOM Muzeju ētikas kodeksa gaismā.

Mācību semināra "Fiziskais priekšmets - muzeju darbības ikdiena vai pagātne?", kas notika 2014. gada 6. novembrī Jūrmalas pilsētas muzejā, mērķis bija aizsākt teorijā un pieredzē sakņotu diskusiju par fiziskā priekšmeta dažādajām prezentācijas iespējām, kas palīdzētu muzeju profesionāļiem definēt mērķus un uzdevumus, un pieņemt lēmumus, veidojot jaunas ekspozīcijas un izstādes. Pārdomās par būtiskākajām seminārā gūtajām atziņām un jautājumiem, ko būtu vērts pārdomāt ik pa laikam,  dalās Gundega Dreiblate. 

Attēlā: velodrezīna gaida apmeklētājus Latvijas Dzelzceļa muzejā pirms 2013. gada Muzeju nakts. Foto: J.Šakare.

2014. gada 11. decembrī grāmatu un kultūrpreču mājā NicePlace Mansards notika pirmā vakara saruna ciklā "Muzeju publikācijas: krājums, pētniecība, interpretācija". Dr. hist. Mārtiņš Kuplais sniedza ieskatu Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja krājuma katalogu veidošanas vēsturē. LEBM jaunā kataloga "Piena trauki" sastādītāja Austra Ziļicka stāstīja par interesantākajām lietām un arī raizēm, ar ko jāsastopas ikvienam/-ai pētniekam/-cei, krājuma kataloga tapšanas procesā. Līga Miklaševiča, muzejpedagoģe, rādīja, kā notiek muzeja pētnieciskā darba "gala produkta" - muzejpedagoģiskās programmas "Piena darbi" īstenošana.

Sarunas apkopojums: U. Sedleniece | Foto: J. Šakare

Otrais Baltijas Muzeoloģijas skolas rakstu krājums turpina tradīciju - apkopot grāmatā starptautiskās vasaras skolas studentiem ik piecu gadu periodā latviešu valodā tulkotos tekstus. Krājums aptver 2009.-2013. gada studiju tēmas un materiālus, iekļaujot gan muzeju speciālistiem, gan arī ikvienam kultūrā un muzeju jomā ieinteresētam spēlētājam aktuālus jautājumus: pārmaiņu vadība muzejos, nemateriālā mantojuma vieta un loma muzejos, muzeju ekspozīciju veidošana, muzeja krājums kā muzeja komunikācijas pamats, muzeju loma sabiedrības līdzdalības nodrošināšanā un mantojuma saglabāšanā.

Grāmatas tapšanu atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds un Latvijas Republikas Kultūras ministrija

Starptautiskās akcijas „Eiropas Muzeju nakts” norise Latvijā izveidojusies par visnotaļ pašsaprotamu tradīciju, no kuras ir sarežģīti izvairīties ne vien muzejniekiem un muzeju apmeklētājiem, bet arī ļaudīm, kuri neapmeklē Muzeju nakts pasākumus. Muzeju nakts tieši vai netieši ir ietekmējusi vairāku citu pasākumu, piemēram, Baltās nakts, Zinātnieku nakts, Sporta nakts, Baznīcu nakts, un citu līdzīgu akciju notikšanu un norises laikus. Varētu pat apgalvot, ka Muzeju nakts popularitāte ir krietni vien aizēnojusi citu, parasti tajā pašā nedēļā ap 18. maiju plānojamu starptautisku muzeju akciju, proti, Starptautisko Muzeju dienu.  
Lūdzām Gundegu Dreiblati, akcijas „Muzeju nakts” Latvijas koordinatori, sniegt vēsturisku ieskatu, kā Muzeju nakts ir mainījusies kopš tās aizsākumiem 2005. gadā, kā arī izklāstīt diskusijās pārrunāto par iespējamajiem Muzeju nakts tradīcijas attīstības variantiem.